Kā vērtējat izmaiņas Latvijas Televīzijā? 0
Anatolijs Relins Daugavpilī: ”Visvairāk, protams, žēl, ka Latvijas Televīziju (LTV) pametis Arnis Krauze. Bija ļoti iemīļots pa šiem gadiem un pierasts. Arī par pārējiem – Kotu un Kolātu – skumji. Man nekādu pretenziju pret viņiem nav bijis. Grūti pateikt, vai un kā šāds pavērsiens ietekmēs turpmāko LTV darbību.
Kas attiecas uz plānotajām izmaiņām programmā – domāju, tās nav īpaši krasas. Bez raidījumiem, kurus sola šogad vairs nerādīt, manuprāt, var iztikt. Gribas gan redzēt, kas īsti būs vietā. Kaut kādas pārmaiņas LTV saturā vajadzētu ik pa laikam. Vajag samazināt reklāmas apjomu un rādīt saturīgākus raidījumus. Par maz tiek rādīti raidījumi par mākslu. Manuprāt, arī mazliet par daudz ētera laika atvēl sporta ziņām. Es teiktu – neproporcionāli daudz attiecībā pret citiem jaunumiem.”
Ināra Grasmane Rīgā: ”Patiesībā brīžiem ir nelielas pretenzijas pret LTV. Piemēram, 7. novembris – pirmā ziņa “Panorāmā” ir par to, ka pie “uzvaras” pieminekļa tiek svinēti Oktobra svētki. Kā ziņa numur viens tiek atspoguļotas arī svinības 1905. gada parkā Grīziņkalnā. Saprotu, ja to piemin uz pārraides beigām, bet ne jau kā pirmo ziņu. Jūlija beigās Gaujienā notiek Jāzepa Vītola mūzikas dienas, kurp ar koriem braucam katru gadu. Šo festivālu svin visa Latvija, tas ir teju Dziesmu svētku mērogā, taču tur no “Panorāmas” neparādās neviens žurnālists, un ziņās šis pasākums netiek pat pieminēts. Jācer, ka, mainoties vadībai, būs progress. Pārmaiņas vajag. Ārkārtīgi aizraujamies ar sīkumiem – kādas kleitas ministru kundzēm ballēs un kas kuram labāk garšo. Man liekas, ir daudz nopietnāki jautājumi, par ko vajadzētu runāt. Beidzot vajadzētu veidot raidījumus par patriotisku audzināšanu.”
Leons Lagzdiņš Saldū: ”Domāju, izmaiņām par pamatu varētu būt politisks spiediens. Televīzija jau, kā zinām, ir vislabākā reklāma. Visdrīzāk tikko ieceltais pagaidu vadītājs ir politisko bandu ieliktenis. Edgars Kots ļoti normāli strādāja. Kadru maiņa nesīs tikai sliktākus laikus. Par saturiskajām pārmaiņām – nedomāju, ka būtiski kas jāpārveido. Programmā vairāk vai mazāk viss ir kārtībā. Esmu reizi pa reizei skatījies raidījumus, kuru šogad vairs nebūšot, tomēr tie nav mani favorīti. Man vairāk patīk raidījumi, kuros mazāk par politiku. Piemēram, erudīcijas spēles, raidījums “Latvija var!”, kur stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem, tas ir ļoti vērtīgi, jo iedvesmo. Viena lieta gan jāpārkārto – raidījumus bērniem LTV brīvdienu rītos rāda pārāk agri, bērni vēl nemaz nav piecēlušies. Bet kopumā nekādas lielas izmaiņas saturā nevajag, jo visu sajaukt ir viegli, bet pēc tam sakārtot no jauna nav tik vienkārši.”
Viktorija Gabrjuna Iecavā: “Daudzi saka – kad Kots aizies, LTV sāks jaunu dzīvi. Iespējams, pārmaiņas būs, kas zina, varbūt arī pozitīvas, taču, manuprāt, ir pāragri runāt par jaunu LTV. Vairāku darbinieku aiziešana varētu izsist no līdzsvara arī pārējo komandu, tomēr kopumā tā nav milzu problēma, jo LTV ir arī citi profesionāli žurnālisti. Lai gan šāda darbinieku izvēle pamest darbu neglaimo LTV, manuprāt, problēma ir citur. LTV baidās no pārmaiņām. Saturā piedāvā veco, labo, pārbaudīto vērtību – ir zināms, cik daudz skatītāju ar to var sasniegt, un neko vairāk arī nevajag. Protams, var runāt par dažiem veiksmīgiem raidījumiem, tomēr programma kopumā ir ierūsējusi. Manuprāt, LTV vadībai jāveido jauna sabiedriskā medija vīzija, kas, no vienas puses, kalpotu kā darbības princips žurnālistiem, no otras – būtu saistoša skatītājiem. LTV trūkst dialoga ar sabiedrību. To ļoti labi atspoguļo reitingi. Ir jāmaina pamati, proti, jāveido jauna vīzija, kā arī jāriskē formā un saturā.”
Fakti * No jaunā gada darbu LTV atstājis ģenerāldirektors Edgars Kots un žurnālists Arnis Krauze, jau decembra sākumā Ziņu dienesta vadītāja amatu pameta Dzintris Kolāts. * 2013. gadā LTV gaidāmas arī saturiskas izmaiņas – vairs nerādīs raidījumu “Jauna nedēļa”, “Krējums… saldais” un “Šeit un tagad”, bet būtiski tiks palielināts bērnu raidījumu apjoms, parādīsies vairāki jauni raidījumi un tiks stiprinātas ziņas krievu valodā. |
