Kā vērtējat iespēju apgūt tradicionālās prasmes “Satiec savu meistaru” dienās? 0
Māra Brikule, pensionāre: ”Šaubos, vai man pašai tam atliktu laika, jo jau ikdienā aktīvi piedalos dažādos pasākumos. Ar ģimeni pavisam nesen pabijām darbnīciņā, kur mācījāmies aplīmēt un krāsot kastītes, divreiz nedēļā eju dejot un peldēt, organizējam ekskursijas, vasarā darbojos pa dārzu.
Ķekavas kultūras namā mums ir arī aušana, pīšana un citi rokdarbi. Kuru katru brīdi sāksies datorprasmju kursi. Taču pasākums, kurā apgūt tradicionālos amatus, vispār varētu būt ļoti noderīgs. Sevišķi pilsētniekiem un jauniešiem, kam reti nākas ar šādām lietām saskarties. Cilvēkiem vajag nodarbošanos. Lauku cilvēkiem jau gan tāpat pietiek darāmā, taču arī tur netrūkst tādu, kas dienas pavada dīkā.”
Juris Bērziņš, datormākslinieks: ”Šajā pasākumā nav nācies piedalīties, turklāt kā jau pilsētnieki šādas lietas diemžēl arī ikdienā nepraktizējam. Taču, iespējams, praktiskos amatos būtu interesanti iemēģināt roku, piemēram, metālapstrādē, rotu darināšanā. Kokapstrāde šķiet vienkāršāka, un to daudzi jau ir mēģinājuši darīt, visdrīzāk tāpēc, ka tas nav tik komplicēti un nav vajadzīgi tik specifiski instrumenti un darbarīki kā darbā ar metālu. Taču neredzu pilnīgi nekādu iemeslu, kāpēc visdažādākās prasmes, ko piepratuši mūsu senči, neturpināt piekopt arī mums un mūsu bērniem.”
Antra, uzņēmēja: “Šādu prasmju attīstīšanas iespēju valstī ir gaužām maz un vajadzētu nevis vienreiz gadā, bet pastāvīgi. Jaunieši notrulinājušies un līdz ar to kļūst neveseli. Lai vairītos no cilvēku padevības alkoholam, narkotikām, smēķēšanai, huligānismam un vieglprātīgām dzimumattiecībām, valstij jāpiesaista viņu prāti darbam. Jebkuri rokdarbi vai amatniecības prasmes palīdz novērst domas no sliktā, pasargā no slinkuma un arī rada pievienoto vērtību. Dažādas prasmes vajadzētu sākt apgūt jau bērnudārza vecumā, turpināt skolā un arī augstskolā – tad no cilvēkiem iznāks lietaskoki. Ja apgūtais nenoderēs maizes darbā, nešaubīgi noderēs ģimenē vai privātajā dzīvē.”
Vladimirs, tirdzniecības menedžeris: “Mani neinteresē šādi pasākumi, jo ir daudz citu lietu, par ko domāt. Varbūt vienīgi aizvestu dēlu, lai kaut ko iemācās. Visdrīzāk kādus kokapstrādes darbus, kur var darboties ar āmuru – tas viņam varētu patikt. Domāju, tradicionālie amati nekur neizmirs, jo pēc amatnieku izstrādājumiem – kalumiem, virpojumiem un rokdarbnieču darinājumiem – vienmēr būs pieprasījums.”
Skaidrīte Draviniece, pensionāre: ”Man šķiet, šādas izdarības ir ļoti vērtīgas. Vajadzētu panākt, lai mani mazdēli turp aiziet un iemācās kādus vīriešu darbus. Prasmju sarakstu varētu papildināt arī ar citām mūsdienīgākām, jo nezinu, kur vēl bez speciālām skolām jaunie cilvēki tās var apgūt. Nezinu, vai daudzus interesē pakavu kalšana, bet pielikt plauktiņu, uzlīmēt tapetes u. tml. iemaņas gan noderētu. Pati kādreiz jaunībā gāju kulinārijas un šūšanas kursos, kas bija ļoti lietderīgi. Droši vien arī tagad būtu interesanti apgūt kādu jaunu rokdarbu veidu.”
Inga Kovaļevska, programmētāja: “Šādus pasākumus vajag un pat biežāk. Pašai pirms kāda laika bija aktuāla vēlme iemācīties vērpt, taču nevarēju atrast cilvēku, kas man varētu palīdzēt to iemācīties. Tad, par laimi, kādu Rīgas svētku laikā sastapu sievieti, kas ar to nodarbojās. Skaidrs, ka seno prasmju piepratēju ir gaužām maz, turklāt brīžam šķiet, ka tie paši slēpjas. Tomēr jāatzīst gan, ka šādas meistaru dienas, tradicionālo prasmju skolas diemžēl der tikai tiem, kas kaut ko grib darīt paši savām rokām un ir ieinteresēti. Pārējai publikai tas ir nenozīmīgi. Mani pašu interesē adīšana, un varbūt kādreiz, ja laikus uzzinātu par šādu pasākumu, labprāt to apmeklētu. Prasmes ir interesantas, taču aicinājums pie katra cilvēka atnāk savā laikā, tāpēc jārīko pasākumi biežāk un plašāk tie jāreklamē.”
Fakti * No šodienas līdz nedēļas beigām vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā dažādu tradicionālo prasmju zinātāji un meistari pasākumā “Satiec savu meistaru!” dalās ar savām prasmēm un zināšanām. * “Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas pagājušajā gadā iekļauts Eiropas projektā “Eiropas amatu prasmju dienas”. |
