Kā vērtējat ieceri samazināt GMI pabalstu līdz 35 latiem? 0
Ilmārs Meluškāns, Riebiņu novada domes priekšsēdētājs: ”Uzskatu, tas nav slikti, ka pabalsta apmērs tiks samazināts. Patiesībā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstiem daļa naudas tiek izšķērdēta, jo ne mazums cilvēku kļuvuši par profesionāliem pabalstu saņēmējiem.
Viņiem ne prātā nenāk meklēt darbu, raksta tik iesniegumus, jo zina, ka viņiem pienākas. Novadā no apmēram 6000 iedzīvotājiem 800 skaitās trūcīgie. Tas ir milzīgs skaitlis. Bet atļaušos apšaubīt – tie drīzāk ir sliņķi, kas neko negrib darīt. Kaimiņu zemnieks nevar sameklēt strādnieku, piesolot pat 400 latu lielu algu. Tomēr cilvēks neiet, saprot, ka vairs nespēj strādāt. Iztur labi ja līdz pirmajai algai. Žēl, ka liela daļa no pašvaldības budžeta jāatdod tiem, kas neko negrib darīt, bet tiem, kam ir idejas, kas grib darīt un kam būtu jāpalīdz, līdzekļu neatliek.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: ”Valdība jau diezgan ilgu laiku runā par to, ka vajadzētu ļaut pašvaldībām pašām izlemt, cik liels pabalsts katram konkrētajam iedzīvotājam, kas atzīts par trūcīgo, būtu nepieciešams. Vēl jo vairāk tagad, kad līdzfinansējums sociālajai palīdzībai vairs netiek paredzēts. Mūsu sociālie darbinieki ir pietiekami profesionāli, viņi vislabāk redz, kuros gadījumos cilvēkam pietiktu ar 30 latiem un kuros būtu jāmaksā vairāk – 40 vai 50 lati. Pašvaldība to visu var izlemt pati. Valsts budžetā, kā dzirdam, krīze ir beigusies, bet pašvaldību budžetā pieaugumu nejūtam. Tāpēc 15. novembrī mēs, pašvaldību vadītāji, dosimies uz Saeimas namu. Gribam, lai Saeimas deputāti pavērstos ar seju pret pašvaldībām un tām tiktu novirzīti 85%, nevis 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.”
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: ”Rīt mēs, pašvaldību vadītāji, pulcēsimies Saeimā. Ceram, ka deputāti mūs uzklausīs un sapratīs, ka pašvaldības ir valsts nozīmīgākā daļa. Mūsu iedzīvotājiem jau tagad ir grūti izdzīvot. Pašvaldībā darba iespējas ir minimālas. Piekrītu, viena daļa ilgstošo bezdarbnieku uzskata, ka pabalsti viņiem pienākas. Bet ir arī tādi, kas meklē darbu, piepelna kādu latu, jo ar pabalstu vien izdzīvot nevar. Ir jaunas ģimenītes, kurām pašvaldība piešķīrusi dzīvokļus, tās ļoti saņemas, meklē darbu Aizkrauklē vai Jēkabpilī, un dažām paveicas.”
Roberts Ozols, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs: ”Ja valsts līdzfinansējuma sociālajai palīdzībai turpmāk nebūs, bet pabalsti būs jāmaksā, pašvaldības budžets netiešā veidā tiks samazināts vēl vairāk. Budžeta lietas ir vienkāršas – ja nav naudas, nav arī pabalstu. Lai tos izmaksātu, nāksies kaut ko atņemt bērnudārziem, izglītībai, bet ceļiem jau tagad tikpat kā nav līdzekļu.”
Arvīds Blaus, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs: ”Tas ir kā koks ar diviem galiem – no vienas puses, mazāk būs jātērē pabalstiem, pašvaldībai ietaupīsies budžeta līdzekļi, bet, no otras puses, trūcīgajiem rocība samazināsies. Arī 40 un 45 lati nebija nekas īpašs, bet tomēr vairāk nekā 35 lati. Saprotu, ka valsts, atsakoties no līdzfinansējuma GMI pabalstiem, vēlas atvieglot pašvaldību budžetus, nosakot mazāku izmaksājamā pabalsta apmēru. Mēs tomēr spriedīsim ar novada sociālo dienestu, kādos gadījumos šo pabalstu saviem iedzīvotājiem varētu noteikt arī lielāku.”
