Viedokļi. Kā zemnieki vērtē Dūklava darbu un ko sagaida no Gerharda? 2
Lauksaimniekiem nu ir jauns zemkopības ministrs – Kaspars Gerhards. Viņš nāk Jāņa Dūklava vietā, kurš šajā amatā darbojies astoņus gadus. Saistībā ar izmaiņām nozares vadībā “Agro Tops” saimniekiem lūdza novērtēt J. Dūklava darbošanos zemkopības ministra amatā. Kādi Dūklava un viņa komandas sāktie darbi būtu jāturpina jaunajam ministram? Kādi izaicinājumi gaida Gerhardu, un kādi vissteidzamākie darbi viņam būtu jāveic?
Artis Svitiņš, Rojas novada Rudes ciema ZS Rudes Vētras saimnieks:
– Visi līdzšinējie zemkopības ministri savā darbībā bija tendēti uz Zemgali. Subsīdiju dalīšanā vai ārkārtas samezglojumos, piemēram, risinot jautājumu par kompensāciju sausuma gadījumā, vienmēr ir jūtama pretimnākšana zemgaliešiem. Mēs esam atstāti pabērna lomā. Zemkopības ministru pie sevis ne redzam, ne dzirdam. Ar tiešmaksājumiem par lauku pļaušanu, nevis ražošanu, ir sabojāta attieksme pret darbu. Mums Kurzemē nedz kāds prasa viedokli, nedz arī mūs aizstāv.
Dūklavs nebija īsti iedziļinājies mūsu problēmās. Viņam tās nebija darba kārtības pirmajā vietā. Kā nācija esam bijuši ļoti pakalpīgi. Vēlamies izkalpoties kā kolhozu laikos. Mūspusē nav izveidotas dziļas saknes un tradīcijas lauksaimniecībā.
Man nepatīk, ka jaunie ministri, tikko ielikti amatā, sāk ķengāties. Esam tik mazi, ka nav lielas izvēles ministra amatam. Sākam likt diletantus par ministriem. Ja esi politiķis, ir jāizglītojas, jābūt gudram.
Skats no malas par cilvēku, tostarp arī jauno cilvēku, iešanu Latvijas politikā ir šāds: neveiksminieki meklē vietas, kur iekārtoties un vadīt valsti. Visam pamatā ir stāsts par to, ka ir jābūt saimniekam. Ja ir saimnieka domāšana, tad vajadzētu panākt, lai naudu nesaņemtu tie, kas sapirkuši zemes un tās tikai appļauj.
Mums nav piedāvājuma no valsts un zinātniekiem par to, ko darīt. Nevar zvejnieks, kas visu laiku zvejojis zivis, izdomāt brīnumu, nodarbi, ar ko celt tautsaimniecību. Vajag ekonomiski pamatotu ražošanu. Uz smiltīm neko daudz izaudzēt nevar. Smiltsērkšķi, sliekas – mūspusē šīs kampaņas ir bijušas. Latvietis savu strādīgumu pasaulē ir pierādījis. Mums vajag dot vien virzienu. Tas bez kavēšanās būtu jārosina jaunajam zemkopības ministram un viņa vadītajai ministrijai.
Jānodrošina līdzvērtīgāki atbalsta maksājumi ar citām ES dalībvalstīm. Valstij vajadzētu programmu, lai lauksaimnieks būtu drošs un varētu darboties. Un vienkāršot daudzās procedūras, tostarp algas maksāšanas kārtību. Lai senioriem nodokļi nebūtu jāmaksā no pirmā eiro.
Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle:
– Ļoti patika Jāņa Dūklava sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām, viņa pieejamība visiem saimniekiem un ieklausīšanās lauksaimnieku viedoklī. Tas ne vienmēr ir viegli, jo viedokļu ir daudz. Ministrs aicināja atšķirīgu viedokļu paudējus darboties darba grupās un rast kopēju risinājumu. J. Dūklavs kā cilvēks, kas bijis saistīts ar ražošanu, saprata, kā jāstrādā, lai nepārkāptu atļauto vides piesārņojuma robežu.
Jaunajam ministram iepriekš nosaukto sadarbību ar saimnieku organizācijām noteikti vajadzētu turpināt.
Mūsu visu kopējā sāpe ir vieni no vismazākajiem tiešmaksājumiem un arī tikai nepieciešamā mazakcīzes degvielas daudzuma daļas piešķiršana lauksaimniekiem. Jaunajam zemkopības ministram ir jāīsteno aktīva politika Briselē. Jāsaprot, ka ES dalībvalstīs nav vienādi nosacījumi lauksaimniecības nozares izaugsmei. Ir atšķirīgi dabas apstākļi, augsnes auglība un citi nosacījumi. Iepriekš teiktais ir jāņem vērā, cenšoties aizstāvēt Latvijas saimnieku intereses.Novēlu noteikti nenostāties kādas lauksaimnieku grupas atbalsta pozīcijās. Tātad – neatbalstīt vien lielos vai mazos zemniekus, piena vai graudu ražotājus vai citas ražotāju grupas.
Man ļoti patīk, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs ir lauksaimnieks. Ir cerība, ka ministrs un viņa tandēms darbosies veiksmīgi. Ceru arī, ka valdībā ministri klaji nenostāsies pret lauksaimniekiem svarīgiem lēmumiem vien tāpēc, ka viņi šo nozari nesaprot. Zemkopības ministram savus kolēģus vajadzētu prast pārliecināt.
Jānis Sietiņsons, Amatas nov. Drabešu pag. ZS Kalna Smīdes saimnieks:
– Mūsu, lauksaimnieku, darbības ir vairāk vērstas uz nākotni, tāpēc nevēlos kavēties pagātnes atmiņās. Vērtējums par Dūklavu tad būtu skarbs.
Attiecībā uz bioloģisko biškopību un sēklkopību jaunajam zemkopības ministram Kasparam Gerhardam vajadzētu sākt jaunus darbus, kas agrāk atstāti novārtā. Gerhards savā iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā bija ļoti cieši saistīts ar lauksaimniecību un ar bioloģisko lauksaimniecību. Viņa jaunā darbības joma varētu būt ļoti sekmīgs agrākās darbības turpinājums.
Viena no svarīgākajām aktualitātēm ir Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķu un prioritāšu ieviešana jaunajā ES plānošanas periodā. ES ir iedevusi savu ietvaru, mums tas ir jāievieš savā valstī, ņemot vērā Latvijas specifiskos apstākļus. KLP ir akcentētas darbības klimata jomā, rosināta gudra lauksaimnieciskā darbošanās un sociālās vides attīstīšana lauku apvidos. Svarīgi ir šos nosacījumus laikus un atbilstoši piemērot Latvijas situācijai.
Medus nozarei svarīgs ir medus eksports uz Ķīnu. Produktu eksports ir nozīmīgs visām valstīm, tostarp arī Latvijai, tāpēc svarīgi, lai mēs visi saprastu – neizdošanās gadījumā zaudētāja ir visa valsts. Ierēdņiem vajadzētu būt sapratnei par šo likumsakarību. 2015. gadā ZS Kalna Smīdes sāka medus eksportu uz Ķīnu, bet 2016. gadā pēc Ķīnas iniciatīvas to pārtrauca. Visus šos gadus bijām dīkstāvē. Pērn 18. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis beidzot parakstīja Latvijas–Ķīnas protokolu par medus eksporta atjaunošanu. Šo samezglojumu, mobilizējot ierēdņu kapacitāti, varēja risināt agrāk un veiksmīgāk.
Vēl viens izaicinājums, kam aicinu pievērst K. Gerharda uzmanību, ir bioloģiskās biškopības pastāvēšana. Tā patlaban ir apdraudēta apkārtējā vidē izmantoto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) dēļ. Sodīti tiek biškopji, kuri nevar ražot savu produktu, nevis AAL lietotāji. Biškopjus aicina atteikties no bioloģiskā medus ražošanas. Kāpēc jāsoda saimnieki, kas nav vainīgi?
K. Gerhardam izaicinājums būs arī sēklkopības nozares sakārtošana un šīs nozares politikas izveide. Sertificētu sēklu izmantošana Latvijā aizvien ir neapgūts lauciņš. Aicinām ministru uzklausīt profesionāļu sabiedriskās organizācijas, atbalstīt likumu sakārtošanu, lai varētu darboties kā ES dalībvalstīs, kur sertificēto sēklu izmantošana ir pašsaprotama lieta.
Aicinu zemkopības ministru ieklausīties lauksaimnieku sabiedrības viedoklī, lai respektētu fundamentālas lietas arī pirms politisku lēmumu pieņemšanas. Lai Kasparam Gerhardam izdodas īstenot lauksaimniecības nozarei svarīgos uzdevumus! Lai pēc gadiem sabiedrība varētu atzinīgi vērtēt viņa darbību zemkopības ministra amatā!
Jānis Vinters, Jelgavas nov. Sesavas pag. ZS Līgo saimnieks:
– Cepuri nost Dūklava priekšā, viņš ļoti centās aizstāvēt Latgales bioloģiskos zemniekus. Nesaku, ka tas ir slikti. No viņa dabūju ciest, kad nolēma par enerģijas ražošanai izmantoto kukurūzu nepiešķirt akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai. Dūklavam nevajadzēja to atbalstīt. Bet viņam bija jārīkojas tā, kā patīk citiem. Mums atņemto naudu pārdalīja bioloģiskajiem saimniekiem. Citādi viņš kā zemkopības ministrs man patika gan pēc izskata, gan arī pēc veiktajiem darbiem.
Ļoti labi, ka jaunais zemkopības ministrs atbalsta Latvijas tiešmaksājumu izlīdzināšanu ar ekonomiski attīstītajām ES dalībvalstīm. Man ir grūti komentēt, kā viņš darbosies lauksaimniecībā. Mēs savulaik sacēlām lielu troksni par to, ka Gerharda vadītā Ekonomikas ministrija izsniedza atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas atļaujas daudziem uzņēmumiem, kuriem bija viens īpašnieks – Liepājas uzņēmējs Andris Griģis.
Jaunajam nozares ministram vajadzētu domāt par loģisku un prātīgu lēmumu pieņemšanu, nevis tikai par naudas pārdali. Darboties aktīvi un droši! Pērn, kad bija sausums, lietuvieši jau sen bija pasludinājuši lauksaimniecībā dabas katastrofu, mēs vēl domājām. Pierādīt sevi jaunajā amatā un izmantot vairākos ministru amatos gūto pieredzi!
Zigfrīds Cēsnieks, Bauskas nov. Brunavas pag. ZS Ķērpji saimnieks:
– Dūklavs bija viens no visjēdzīgākajiem zemkopības ministriem. Vecs lauksaimnieks, daudzus gadus bija tieši saistīts ar lauksaimniecības nozari, gaisa pilis nesolīja. Nevaru pateikt, vai ir darbi, kas jāturpina jaunajai nozares vadībai. Manuprāt, ministram pašam jāsāk aktīvi darboties.
Savlaik redzējām, ka Kaspars Gerhards vairākus gadus nespēja no amata atbrīvot Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Jaunais ministrs Juris Pūce to paveica savas darbības pirmajā dienā. Gerhards agrāk nebija saistīts ar lauksaimniecību, tāpēc izaicinājumi un vissteidzamākie darbi ir atrast gudrus padomdevējus. Ir jāaizstāv Latvijas lauksaimnieku intereses nākamajā ES plānošanas periodā. Ir dzirdēts, ka būs dažādi ierobežojumi ķīmisko līdzekļu lietošanai. Ministram ir jārīkojas tā, lai Latvijas lauksaimnieki nejustos pamesti lielajā ES saimē. Piebildīšu, ka ministrs ir politiska figūra. Nozares vadīšanā prasmīgi ir jārīkojas Zemkopības ministrijai un tās pakļautības iestādēm. Novēlu, lai Gerhardam izdodas darboties lauku saimnieku interesēs!
Jānis Dzenis, Kokneses nov. Kokneses pag. ZS Kalnavoti saimnieks:
– Kad iepriekšējais zemkopības ministrs sāka strādāt, viņš atzina, ka sen nav darbojies lauksaimniecībā, un solīja visus uzklausīt. Viņš savu solījumu izpildīja, bija cilvēks savā vietā, aizstāvēja zemnieku intereses ES.
Jānis Dūklavs bija ļoti diplomātisks, aicināja uz sanāksmēm ar lauksaimniekiem arī Zemkopības ministrijas ierēdņus. Šajā ministrijā ir izveidojies ļoti profesionāls ierēdņu aparāts, esam ar to kopā apēduši pudu sāls.
Mēs, visas lauksaimnieku organizācijas, dodoties uz tikšanos ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, sagatavojām valdībai veicamo darbu sarakstu. Valdības vadītājs un zemkopības ministrs to atteicās parakstīt. Jaunais zemkopības ministrs būs kā ielāps visiem caurumiem. Izaicinājumi lauksaimnieku sabiedrībai ir milzīgi. Vissvarīgākais – nākamais ES daudzgadu budžets. K. Gerhards zemkopības ministra amatā būs virtuozs mākslinieks, viņš daiļrunīgi runās par to, ko nesaprot. Viņa līdz šim nepaveiktie darbi – gudrona dīķi, riepu dedzināšana, nelegālās atkritumu izgāztuves un nespēja atlaist no amata VVD vadītāju Koļegovu – runā paši par sevi.
Gerhards kalpoja partijas interesēm. Viņam ir jāsaprot, ka turpmāk tā vairs nevarēs. Pēc dziesmotās revolūcijas lauksaimnieki ir gandrīz vienīgie, kuri rīkoja lielus protestus. Mūs uztver kā nopietnu politisku spēku. Kompromisu nākamajam ES plānošanas periodam vairs nebūs, nedzīvosim vairs ar ubagu tarbu kaklā. Kas mūs nodos, kritīs no sava amata!
Visvairāk priecē, ka lauksaimnieki beidzot apvienojās kopīgai vēstulei un prasībām valdībai.
Viedokļus apzināja Uldis Graudiņš
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops februāra numurā
