Kā vēlēsim prezidentu: visa tauta vai deputāti pa kluso? 1
Kā šovasar vēlēsim Valsts prezidentu? Vai vēlēšanās varēs piedalīties visa tauta, vai arī to atkal izlems deputāti pa kluso? AIVARS BAUSKĀ
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Tātad tauta vēlēšanās vēl nevarēs piedalīties – par to lems pašu ievēlētie 100 tautas kalpi.
Taču tagad ir grozīts Satversmes 36. pants, kur mainīts tikai viens vārds – no “aizklāti” uz “atklāti”. Vismaz šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai un lai vēlēšanas būtu caurskatāmas. Līdz šim visas amatpersonas, piemēram, valsts kontrolieri, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, tiesībsargu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu, Saeima ir ievēlējusi atklāti, turklāt informācija par balsojumiem bija pieejama publiski. Taču uz Valsts prezidenta vēlēšanām tas neattiecās.
Tagad veiktas izmaiņas arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8. pantā, neminot tajā vairs konkrētu balsošanas veidu, jo tas jau ir noteikts pamatlikumā. Arī šie likuma grozījumi stājās spēkā 1. janvārī. Saskaņā ar Satversmes 35. pantu Valsts prezidentu Saeima šogad ievēlēs uz tikpat ilgu termiņu – četriem gadiem.
UZZIŅA
Raimonds Vējonis Valsts prezidenta amatā oficiāli stājās 2015. gada 8. jūlijā. Valsts prezidenta ievēlēšanas likums paredz, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
