Kā veido dzimtas koku? Noderīgi ieteikumi, kur meklēt informāciju 1
Kā veido dzimtas koku? Kur var iegūt informāciju par iepriekšējām paaudzēm? Aija Ozoliņa
Internetā – digitalizēti dokumenti
Latvijas Valsts vēstures arhīvs projektā Raduraksti ir izveidojis virtuālo arhīvu, kur ikvienam interesentam, kam pieejams internets, dokumentu krātuves mājaslapā (www.arhivi.gov.lv) ir dota iespēja izpētīt dzimtas vēsturi.
Virtuālajā arhīvā ir iekļauti Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, reformātu, uniātu, vecticībnieku un rabinātu metriku grāmatas, dvēseļu revīziju saraksti un 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas materiāli, Rīgas Politehniskā institūta pasniedzēju un studentu lietas, diplomi un matrikulu reģistri, sākta arī Rīgas mājas grāmatu (1854–1918) ievietošana.
Digitalizētie dokumenti ir dzimušo un kristīto reģistri. Tajos norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums, laiks un vieta; bērna vecāku vārdi un uzvārds, konfesija, sociālais stāvoklis vai nodarbošanās; vai bērns dzimis laulībā vai ārlaulībā, ziņas par krustvecākiem. Virtuālajā vidē ir arī pieejami saderināto, uzsaukto un laulāto reģistri (tajos var atrast saderināto, uzsaukto un laulāto vārdus un uzvārdus, vecumu, sociālo stāvokli un arodu, dzimšanas vietu, konfesiju, iepriekšējo ģimenes stāvokli, saderināšanās, uzsaukšanas un laulāšanas datumus, līgavaiņa un līgavas vecāku vārdus un uzvārdus, sociālo stāvokli un nodarbošanos.
Radurakstos iespējams izpētīt arī laulāto hronoloģiskos reģistrus (tie ir tikai evaņģēliski luteriskajām draudzēm, tajos norādīti laulāto vārdi un uzvārdi, dažkārt – dzīvesvieta); pārlūkot mirušo reģistrus (tajos var atrast mirušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu, vecumu, ģimenes stāvokli, miršanas datumu un vietu, nāves cēloni, apglabāšanas datumu, dažkārt arī vietu, katoļu draudžu mirušo reģistros mēdz būt ziņas par palikušo atraitni un bērniem); kā arī iepazīties ar iesvētīto sarakstiem (tie ir tikai evaņģēliski luteriskajām draudzēm, tajos norādīts iesvētīto personu vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, iesvētīšanas datums, vecāku vārds un uzvārds, sociālais stāvoklis un arods).
Ar ko sākt
Interesents var veikt patstāvīgu pētījumu Latvijas Valsts vēstures arhīva lasītavā vai izmantot arhīva vietni www.lvva-raduraksti.lv, vai arī pieprasīt arhīvam profesionāli sagatavotu ģenealoģisku pētījumu. Lai speciālists to sagatavotu, jāraksta pieprasījums, kurā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese (fiziskajām personām) un pēc iespējas precīzāk jāformulē pieprasījuma saturs.
Pieprasījumā jānorāda maksimāli zināmā informācija par dzimtas locekļiem: pētāmās dzimtas uzvārds, zināmo dzimtas locekļu vārdi, uzvārdi, dzimšanas dati un vieta, laulību reģistrācijas dati un vieta, miršanas reģistrācijas dati un vieta, konfesija, draudze.
Ja ir zināms, vajadzētu norādīt arī ziņas par mācību iestādēm, kur ģimenes locekļi mācījušies, tāpat darbavietas, nekustamā īpašuma adreses līdz 1944. gadam Latvijā, norādot pilsētu vai pagastu, vai muižu un māju vārdu.
Ģenealoģisko pētījumu iespējams sākt, zinot arī tikai kādu no minētajiem faktiem.
Pieprasījumu iesniedz personīgi Klientu apkalpošanas kabinetā Latvijas Valsts vēstures arhīvā (Rīgā, Slokas ielā 16), sūta pa pastu vai elektroniski.
Ģenealoģiska pētījuma izpildi sāk pēc avansa saņemšanas, kura apmērs ir aptuveni 70 eiro. Avansa apmaksu veic vai nu arhīva kasē, nosūta ar pasta pārvedumu vai ar bankas pārskaitījumu. Pozitīvas atbildes gadījumā avansu iekļauj galīgo izmaksu aprēķinā. Negatīvas atbildes gadījumā pieprasītāju informē par veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem. Avanss sedz meklēšanas izdevumus un netiek atmaksāts.
Ģenealoģisku pieprasījumu arhīvs izpilda 6–12 mēnešos, dažkārt pat ilgāk. Pēc klientu vēlmes arhīvs izgatavo arī dokumentu un fotogrāfiju kopijas, ģenealoģiskas tabulas. Sagatavoto informāciju iespējams saņemt personīgi, pa pastu vai elektroniski.
Ko vērts zināt
Veidojot dzimtas koku, lielo izpētes darbu vajadzētu sākt ar… baltu papīra lapu. Uz tās vispirms uzrakstīt datus par sevi: vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un datumu, tad tādus pašus datus par vīru/sievu un bērniem, pēc tam fiksēt datus par iepriekšējo paaudzi – vecvecākiem, norādot, kā viņus sauc (jānorāda arī mātes meitas uzvārds), kur un kad dzimuši.
Noteikti jāievēro, ka starpkaru periodā dzimušajiem dzimšanas un dzīves vieta jānorāda pēc tālaika administratīvi teritoriālā iedalījuma. Tad bija apriņķi, nevis novadi, bet pagastu robežas un nosaukumi var atšķirties no pašreizējiem.
Izpētei svarīgākā ir tiešā līnija (māte, tēvs, mātes vecāki un tēva vecāki), pēc tam var iet plašumā jeb ieslīgt sānu zaros – apzināt paša, kā arī vecāku un vecvecāku brāļus un māsas, viņu ģimenes locekļus.
Vācot informāciju par tiešo līniju, var pārlūkot mājās esošos dokumentus (dzimšanas apliecības, laulības reģistrācijas apliecības, miršanas apliecības u.c., ģimenes Bībeli ar ierakstiem par bērnu piedzimšanu, kristīšanu, iesvēti, laulībām, aiziešanu mūžībā), iztaujāt savas dzimtas seniorus.
Ja ar dokumentu atrašanu sokas raiti, bet pats galvenais – senie avoti nav gājuši bojā laikmetu griežos (piemēram, Baznīcas grāmatas nav sadedzinātas vai citādi iznīcinātas), dzimtas koku var izsekot līdz pat 1702. gadam. Baznīcu grāmatas līdz 1909. gadam ir pieejamas internetā bezmaksas vietnē www.lvva-raduraksti.lv. Vēlāko gadu baznīcu grāmatas lielākā daļa ir digitalizētas, bet vēl nav ievietotas Vēstures arhīva mājaslapā. Ar tām var iepazīties uz vietas arhīva lasītavā.
Lai orientētos šajos senajos pierakstos, labi jāprot vācu, krievu un arī latviešu valoda, jāspēj atšifrēt mācītāja rokrakstu. Jābūt pacietībai, neatlaidībai un patikai strādāt ar dokumentiem. Tie, kas grib informāciju saņemt ātri un pieraduši ar vienu klikšķi tikt pie rezultāta, dzimtas koka pētīšana nebūs pa spēkam.
