* Lai rastos sniegpārsliņas, nepietiek tikai līdz nulles grādu temperatūrai atdzesēt ūdens pilienu vai gaisu, kurā ir ūdens tvaiks. Jo molekulas vienas pašas neprot pareizi sastāties tādā kārtībā, lai veidotos kristāls. Tām ir vajadzīgs objekts, ko zinātnieki dēvē par kristalizācijas centru. Par kristalizācijas centru noder, piemēram, neliels puteklītis. Ar to sākas sniegpārsliņu veidošanās process. Ja nav kristalizācijas centra, ūdens piliens nesasalst temperatūrā pat līdz mīnus 40 grādiem. 0
* Sniegpārsliņas veidojas, nevis sasalstot ūdenim, bet gan no pirmās tvaika fāzes uzreiz pārejot trešajā – cietajā, fāzē, izlaižot ūdens fāzi.
* Kāpēc sniegpārsliņas veidojas tik skaistas? Tija Sīle teic, ka fiziķiem nepatīk apzīmējums “skaists”. Viņi tās raksturotu kā simetriskas. Simetrija rodas, sniegpārsliņu kristāliskās struktūras dēļ, kurai ir atšķirīgas īpašības dažādos virzienos. Pretējs process notiek, piemēram, biezputrā. Varam ar karoti to vāļāt pa katlu, cik gribam, putras molekulās visi virzieni ir vienādi, tāpēc jaunas molekulas viegli līp klāt jebkurā vietā un kārtīga struktūra neveidojas. Bet kristāliem, kam pamatā ir kristāliskais režģis, jaunas molekulas kārtojas noteiktā ritmā.
* Pavērojot sniegpārsliņas, pamanīsiet, ka tām piemīt izteikta sešstūra forma. To nosaka ledus kristālrežģa struktūra. Svarīgs aspekts sniegpārsliņu veidošanās procesā – kā gaisā esošā ūdens tvaika molekula piestiprinās pie jau esošā kristāliņa. Te darbojas divi efekti, kuru savstarpējā saspēlē sniegpārsliņas veidojas tik skaistas. Pirmais: jaunām molekulām pie kristāla virsmas ir izdevīgi pieķerties tā, lai visas malas būtu pēc iespējas gludākas; gludās malas, sniegpārsliņai augot, saglabāsies.
!–nextpage–>
* Sniegpārsliņu skaistie zari gan veidojas pavisam citā procesā. Noteiktos apstākļos molekulas dažādi pieķeras cietajam kristālam, un to nosaka, cik daudz molekulu ir pieejams. Tuvāk pie kristāla tvaika molekulu ir mazāk nekā apkārtējā gaisā, jo daļa jau ir pieķērušās tā virsmai. Ja kādai cietā kristāla malai izveidojas izaugums, šajā vietā no gaisa pielīp visvairāk molekulu, un tas arī aug ātrāk. Ņemot vērā, ka sniegpārsliņas pamatu veido sešstūris un virsotnes ir vairāk izbīdītas uz āru, tās arī saņem visvairāk ūdens molekulu. Tā veidojas mums pazīstamā skaistā, rakstainā sniegpārsliņu forma ar sešiem zariem.
* Sniegpārsliņas veidojas abu šo procesu mijiedarbībā. Tas, kādā kārtībā molekulas piesaistās viena pie otras un cik skaistas izdodas sniegpārsliņas, ļoti atkarīgs no gaisa temperatūras un mitruma, tātad no tā, cik daudz ir ūdens tvaika. Ja apstākļi kaut nedaudz mainās, arī sniegpārsliņu forma var stipri mainīties.
* Kāpēc sniegpārsliņas ir tik dažādas? Kā zināms, mākonī, kur veidojas sniegpārsliņa, temperatūra un gaisa mitrums nav konstanti lielumi. Maisoties pa gaisu, katra sniegpārsliņa piedzīvo nedaudz citādus apstākļus. Tas arī ietekmē šī dabas brīnuma daudzveidīgās formas.
* Kad sniegpārsliņas ir sasniegušas zemi un sabirušas cita citai virsū, mikrofizikas likumi par to, kur katrai molekulai patīk atrasties, turpina darboties. Sniegpārsliņās esošās molekulas pārvietojas no asajiem stūriem uz iedobumiem, kur tām ir vairāk kaimiņu. Tas ir viens no procesiem, kura ietekmē sniegpārsliņas maina savu formu un sablīvējas plānākā vai biezākā sniega slānī.
