Kā veidojas bērna pašvērtējums 0
Jēdziens “pašvērtējums” mūsdienās ir diezgan izplatīts ne tikai starp psihologiem. Arī vecāki aizdomājas, kā audzināt bērnu, lai viņam nebūtu problēmu ar pašvērtējumu.
Lielā mērā pašvērtējumu ietekmē vide, kurā bērns aug, vecāku un tuvinieku attieksme. Ar laiku šajā procesā nozīme ir arī audzinātājiem, skolotājiem, vienaudžiem un sociālajai videi. Bet ģimene joprojām paliek lielais pamats, lai izveidotos par sevi pārliecināta personība.
Būtiskākie gadi, lai veidotos pozitīva attieksme pret sevi, ir pirmie dzīves gadi. Bērnam ir vajadzīga ne tikai fiziska aprūpe, bet arī psiholoģisks atbalsts un rūpes. Lai viņu mīlētu, saprastu, atzītu, lai viņš būtu kādam vajadzīgs un tuvs. Bez tā bērnam būs ļoti grūti veidot pozitīvu attieksmi pret sevi, veidot attiecības ar apkārtējiem, būt veiksmīgam mācībās un karjerā.
Bērns pasauli sākotnēji iepazīst, veidojot attiecības ar tuvākajiem. Apkārtējie veido spoguli, kurā viņš uz sevi skatās it kā no malas. Tā viņš uzzina vairāk par sevi – no tā, kā pret viņu izturas, ko viņam saka. Pakāpeniski viņš sāk sevi redzēt tādu, kādu viņu redz citi cilvēki, attiecas pret sevi tā, kā pret viņu attiecas citi.
Mīlēt un pieņemt bērnu vajadzētu ne tikai par to, ka viņš kaut ko jaunu apguvis vai palīdz mājasdarbos, vai ir paklausīts. Bet vienkārši par to, ka viņš ir. Atdalot uzvedību no personības, pieaugušais rāda bērnam, ka var neatbalstīt kādu viņa rīcību, bet dēļ tā viņa vērtība vai nozīme vecākam nemazinās.
Ne mazāk svarīga ir pašu vecāku attieksme pret sevi. Pozitīvs pašvērtējums nenododas mantojumā, nav ģenētiski noteikta, bet vecāki, kuriem pašiem ir grūtības ar pozitīvu pašvērtējumu, neapzināti nodot to saviem bērniem savā audzināšanas stilā.
Bērniem vajag redzēt paraugu, pēc kāda dzīvot, tostarp redzēt cilvēku ar pozitīvu, bet ne paaugstinātu, pašvērtējumu. Turklāt pieaugušie ar pozitīvu pašvērtējumu lielākā mērā spēj pieņemt bērnu, noteikt un ievērot ierobežojumus, cienīt viņos personību.
Pozitīva pašvērtējuma noslēpums ir – pieņemt sevi tādu, kāds tu esi. Apzināties savas stiprās un vājās puses, trūkumus. Pieņemt tos. Tiekties uz pilnību, bet neizjust nepārvaramu tieksmi būt ideālam.
Pēc shkolazhizni.ru materiāla
