Demogrāfijas veicināšanā tiek atzīta sakāve. Kā veicies ar Nacionālā attīstības plāna izpildi? 0
Vērtējot Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. gadam rezultātus, saskaramies ar pazīstamo “glāze ir pa pusei pilna vai pa pusei tukša” izvēli.
Ar līdzīgu izvēli saskarsies arī Ministru kabinets otrdien, 11. decembrī, izskatot jaunā NAP koncepciju.
Atbilde uz šo jautājumu ir svarīga, lai saprastu – kā tad Latvijai veicas ar ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, un pats svarīgākais – uz kādiem pamatiem jābūvē jaunais, nākamā perioda – 2021.–2027. g. – nacionālais attīstības plāns – nedaudz uzlabojot veco vai nojaucot to pilnībā un sākot veidot no sākuma.
“Pa pusei pilnās glāzes” grupu visspilgtāk pārstāv Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš gan Saeimas jaunizveidotajai Ilgtspējīgās attīstības komisijai, gan biedrībai “Latvijas Formula 2050”, kas nodarbojas ar nākamā perioda NAP izstrādi, ar nedēļas intervālu raportēja, ka kopumā plāns pildās pozitīvi, kaut arī ne bez nepilnībām.
Lai arī iepriekšējā plānā paredzētais ekonomiskais izrāviens noticis neesot, tomēr ekonomika attīstoties ar tempu apmēram 5% no IKP gadā, kas esot pozitīvi, un tagad drīzāk jādomājot par šādas attīstības ilgtspēju.
Tas pats ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu – progress neesot straujš, tomēr esot nenoliedzams – vērojamas nodokļu politikas izmaiņas un minimālās algas celšanās. Vēlama agresīvāka politika šajā jomā.
Tikai demogrāfijas veicināšanā tiek atzīta sakāve: plāna izvirzītais mērķis 2020. gadā panākt 0% dabisko pieaugumu (proti, ka piedzimst tikpat cilvēku, cik nomirst) netikšot sasniegts, taču tas jau sākotnēji esot bijis ļoti grūti sasniedzams mērķis, jo 90. gadu zemā dzimstība rezultējusies mazā sieviešu daudzumā auglīgajā vecumā pašlaik.
Mēģināsim atkal vēlāk. Vēl viens pozitīvais arguments – 80% no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem tiekot ieguldīti tādu mērķu īstenošanā, kas saistīti ar NAP. Visbeidzot – tiek ziņots par ANO vērtējumu, kā Latvijai veicies ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, šajā jomā esam 23. vietā pasaulē starp 156 valstīm.
Pozicionēšanās un prioritāšu trūkums
“Pa pusei tukšās glāzes” spārnu diskusijā pārstāv politiskā opozīcija – gan no “KPV LV” Saeimā ievēlētais, ar zivrūpniecību saistītais Didzis Šmits, gan visspilgtāk – jaunais parlamenta Ilgtspējīgās attīstības komisijas vadītājs, no “Saskaņas” ievēlētais Vjačeslavs Dombrovskis.
“Ja NAP būtu sekmīgi realizēts, tad vairākums no Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” jaunievēlētajiem deputātiem nemaz nesēdētu parlamentā”, uzskata V. Dombrovskis. Savukārt tautas attieksmi pret “ekonomisko izrāvienu”, kura nemaz neesot bijis, un labklājības līmeņa pieaugumu raksturojot aizbraukšana no Latvijas.
Problēma slēpjoties, pirmkārt, kļūdainajā pieejā, ka plāns nemēģina dot atbildes uz jautājumu, kā tieši Latvija pozicionēsies ekonomiskajā tirgū un nākotnē pelnīs naudu.
“Lietuvā un Austrumeiropā kopumā rūpniecība ir daudz vairāk attīstīta nekā Latvijā, tādēļ sasniegt mērķi, ka 20% no IKP radīs apstrādes rūpniecība, bija nereāli no paša sākuma. Lauksaimnieku Ulmaņa laikos balstītais sapnis par “sviesta un bekona lielvalsti” arī nav reāls. “Mazā Šveice” finanšu jautājumos mēs arī vairs nevaram būt. IT jomā jau ir veiksmīgi pozicionējusies Igaunija un objektīvi mums priekšā. Bet kas ir un kas būs Latvija? Uz šiem jautājumiem NAP nedod atbildes, bet varbūt ir pēdējais laiks šos jautājumus uzdot?” saka V. Dombrovskis.
Otra NAP problēma viņa skatījumā ir prioritāšu neesamība. “Ja prioritāte ir viss, kā tas bija iepriekšējā perioda NAP, tad vienlaikus nav nekas,” saka V. Dombrovskis.
Struktūrfondi un politika
Vēl atsevišķa problēma ir tas, cik vispār Latvijai ir līdzekļu jebkādu attīstības projektu īstenošanai.
“Faktiski nulle vai tuvu tam,” atbild V. Dombrovskis.
“Mums ir izveidojusies situācija, ka visi vai gandrīz visi valstij pieejamie investīciju līdzekļi tiek izmantoti ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Līdz ar to mūsu attīstība vairāk saistīta nevis ar mūsu pašu plāniem, bet gan mūsu spējām pārliecināt Eiropas Komisiju par to vai citu struktūrfondu projektu lietderību. Līdz ar to NAP praktiskā jēga var būt tikai tad, ja tiek noteikti reālistiski attīstības mērķi ekonomikā un pašiem savas mājas sakārtošana – administratīvi teritoriālā reforma, skolu tīkla sakārtošana utt.”
Saeimas komisijā sāktā plāna kritika tika turpināta biedrības “Latvijas Formula 2050” sanāksmē pagājušajā nedēļā, kuras mērķis bija apspriest jaunā NAP koncepciju.
Tur V. Dombrovskis uzgāza aukstu ūdens šalti jaunā NAP koncepcijai. “Jaunā NAP koncepcija rakstīta Māra Kučinska valdībai, plānojot, ka tā turpinās darboties. Šādai koncepcijai politiska atbalsta Saeimā nebūs,” prognozēja V. Dombrovskis un aicināja biedrību sadarboties, uzlabojot un papildinot to, lai ko tas arī nozīmētu.
