Kā vecāki atbalsta studējošos jauniešus? 0
Iveta Kaķeševa: “Par laimi, mums studiju maksa nav jāmaksā, jo meita tika budžeta grupā. Lai samaksātu studijas, mums būtu jāņem kredīts. Taču pietiekami daudz izdevumu ir arī bez studiju maksas – par kopmītnēm, braukšanas biļetēm. Ģimenē vēl ir sākumskolas bērns, tāpēc mums jāskolo divi bērni.
Mēģinot sarēķināt, laikam trešdaļa no ģimenes ienākumiem tiek tērēta studentam, turklāt “budžetniekam”. Tas ir daudz. Ja cilvēkiem vēl jāmaksā par studijām, ņemot kredītu, un pēc tam nav darba – tad kā tos kredītus dzēst?! Tas man nav saprotams!”
Tatjana Greļevska: “Mūsu ģimenē ir divas studentes. Studiju maksa nozīmē, ka ģimene nevar atļauties nekādas izklaides. Visu kopā sarēķinot, knapi iznāk apmaksāt rēķinus, un mazumiņš paliek studentēm ceļa naudai. Nedēļas nauda, ko varam iedot, vidēji ir seši septiņi lati, palīdzam arī ar pārtikas produktiem, sagādājām studentēm datorus, nomaksājām kopmītņu izdevumus. Uzskatu, ka valsts varētu nodrošināt vismaz minimālu stipendiju. Protams, tiem studentiem, kas mācās labāk, tā varētu būt lielāka.”
Sandra Zagorska: “Ģimenē ir trīs bērni. Lielie bērni jau ir studenti, jaunākais mācās pamatskolā. Dēls mācās Latvijā, bet meita ārzemēs. Abi studē budžeta grupā, tāpēc studiju maksa mūs neskar, tikai izdevumi, kas nepieciešami dzīvošanai un arī nav mazi. Ja būtu jāmaksā studiju maksa, tad divi studenti ģimenē vienlaikus būtu neiespējami. Abi bērni paralēli mācībām šogad nedaudz strādā, tāpēc šķiet, ka šis gads finanšu ziņā būs vieglāks. Valstij būtu jānosaka bezmaksas augstākā izglītība vismaz noteiktajās prioritārajās jomās.”
Valda Namiņa: “Mans students mācās valsts apmaksātā grupā. Taču slogu ģimenes budžetam veido ceļa izdevumi uz mācību iestādi un uzturs. Dzīvojot ģimenē, ēšana izmaksā mazāk. Man ir arī otrs bērns, kurš pagaidām vēl mācās skolā. Tāpēc šobrīd varu samaksāt par to, kas vienam studentam nepieciešams, ar nosacījumu, ka nav jāmaksā arī mācību maksa.”
Anita Vītoliņa: “Man ir divi bērni, kas mācās 4. kursā. Bērni visus gadus ir studējuši budžeta grupā. Taču, neskatoties uz to, finansiāli nekad nav bijis viegli – gan laikā, kad bērni mācījās skolā, gan tagad, kad universitātē. Nekādām izpriecām un ceļojumiem nesanāk. Iespēju robežās nodrošinām bērnus tik daudz, lai viņi varētu studēt. Uzskatu, ka vajadzētu būt vairāk budžeta vietu un stipendiju augstskolās.”
Uzziņa * Puse aptaujāto Latvijas ģimeņu nespēj samaksāt savu bērnu mācību maksu augstskolā. * Tikai 22% no aptaujātajiem vecākiem norādīja, ka spētu samaksāt bērnu mācību maksu augstākās izglītības iestādēs. * 28% vecāku atzinuši, ka studijas saviem bērniem varētu apmaksāt vien daļēji. * Vidējā studiju maksa augstskolās bakalaura programmām par vienu gadu šobrīd pārsniedz 1200 latu, un aptaujas rezultāti liecina, ka tikai retā ģimene to var nodrošināt, neņemot studiju kredītus vai nemeklējot citas aizdevumu iespējas. * Tikai 12% aptaujāto vecāku Latvijā norādīja, ka veido uzkrājumus bērnu studiju apmaksāšanai augstskolā.
Reklāma
Avots: apdrošināšanas kompānijas “ERGO” veikta iedzīvotāju aptauja. |
