Jārod apziņa – kādēļ es vēlos veidot mandalu 0
Vienā no skaistākajiem sievietes dzīves mirkļiem – bērniņa gaidības – S. Makarova iepazina mandalas, kas viņai palīdzēja atbrīvoties no veģetatīvās nervu sistēmas distonijas, kā arī pēcdzemdību depresijas. Tagad, jau piecus gadus, S. Makarova dalās savā pieredzē, vadot mandalu zīmēšanas un terapijas nodarbības. „Kad man bija veģetatīvā distonija un pēcdzemdību depresija, strādāju tieši ar sakrālās ģeometrijas mandalām, kuras palīdz cilvēkiem, kuriem ir pārsātināta labā smadzeņu puslode. Radošiem cilvēkiem, ar jūtīgu iekšējo pasauli, ārkārtīgi emocionāliem – viņiem palīdz šīs mandalas. Lielākā daļa cilvēku, kas nāk strādāt pie manis – ir ar pārsātinātu kreiso smadzeņu puslodi. Sākotnēji sēž un „bakstās”, nesaprotot savas emocijas. Tādēļ, atnākot uz nodarbībām, katram ir savi uzdevumi.”
S. Makarova stāsta, ka viens no pirmajiem priekšnosacījumiem, nolemjot pievērsties mandalu veidošanai, ir apzināšanās – kādēļ man tas nepieciešams, ko mēs vēlamies sevī dziedināt, kas mums traucē. „Fiziskais ķermenis ir saistīts ar emocionālo. Mēs nevaram atdalīt – tagad jutīšos labi emocionāli, bet jutīšos slikti fiziski. Ja es jūtos labi emocionāli, es jūtos labi arī fiziski. Mans lauciņš vairāk ir tieši šīs emocijas. Caur emociju dziedēšanu tiek dziedēts arī fiziskais ķermenis. Kad cilvēki nāk uz nodarbībām, ir gatavi ar sevi strādāt, vai caur mandalu terapiju, vai caur citām nodarbībām, piemēram, mandalu gleznošanu, tad pirmais solis ir šī apzināšanās. Ja cilvēks īsti nezina, kāpēc viņam tas nepieciešams, tad arī process būs lēnāks. Varbūt tā ir kaut kāda veselības problēma, kurai neesam apzinājušies emocionālo cēloni. Tad soli pa solim cilvēks iepazīst savas emocijas. Būtībā cilvēks iepazīst pats sevi, jo mandala ir ļoti spēcīgs un dziedinošs instruments, tikai to jāiemācās izmantot. Ja cilvēks domā – piekarināšu mandalu pie sienas un man viss būs; pasēdēšu pakrāsošu un man viss būs – nē, šis instruments ir jāapgūst.”
Katram cilvēkam ir iekšējais spēks, potenciāls, viņa dzīvības enerģija. S. Makarova skaidro, ka Cigun to sauc par “Ci”. Kad cilvēks sāk apzināti strādāt ar šo enerģiju, tā izplešas, attīstās, jo pārsvarā tā mūsos ir sažņaugta. „Mandala ir instruments šīs enerģijas atvēršanai, paplašināšanai. Cilvēkam liekas “magic” (“brīnums” no angļu valodas). “Magic” ir pats cilvēks. Mandala nav tikai pazīmēšana. Tas ir garīgs darbs ar sevi, tā ir meditācija. Tikai jautājums – ko tu gribi sasniegt. Ir labi, ja tu zini, ko tu gribi. Savukārt, ja tu nezini, ko tu gribi, tad, kāds cits tavā vietā to izdomās,” tā S. Makarova.
S. Makarovai jautājot, vai, uzsākot mandalu veidošanu, iepriekš nepieciešams pakonsultēties ar kādu, kurš mandalas zīmē jau ilgāku laiku, vai tomēr pietiek tikai ar internetā un grāmatās izlasīto, viņa atbild, protams, to var apgūt arī esot vienam, tomēr šis izziņas process būs lēnāks. Turpretim, kad cilvēki ir grupiņā, kā tas ir terapijas nodarbībās, mēs rodam iespēju redzēt, ka ne mums vienīgajam ir kaut kāda problēma, ne tikai mēs saskaramies ar fiziskām sajūtām vai emocijām. Šī kopība palīdz attīstīties ātrāk. „Protams, ir vieglāk, ja tu vari kādam paprasīt. Ja nāc uz grupas nodarbībām, tas jau netraucē paralēli strādāt mājās. Dažkārt iedodu veselu sarakstu uzdevumu, kas jāveic mājās. Nepietiek tikai ar to, ka atnāk uz nodarbību un gaida brīnumu. Lielākais darbs sākas tad, kad tu izej ārā,” stāsta S. Makarova.
