Mandalas izjaukšana 0
Noslēdzošajā ceremonijas dienā smilšu mandala tiek izjaukta. Tomēr tās šķietamā „iznīcināšana” nav absolūta. Viena daļa smilšu pateicīgi tiek atdota cilvēkiem, kuri piedalās mandalas noslēguma ceremonijā, savukārt otra daļa aizvesta uz upi, strautu, okeānu, iemetot smiltis tekošā ūdenī, lai to dziedinošais spēks izplatītos un svētītu zemi. Pēc nāves katra būtne sadalās, kļūst par daļu no zemes, pārtop par kaut ko citu. Kā mākslas forma mandala izgatavota no putekļiem, un tā tiek atgriezta putekļiem. Tā tiek salīdzināta ar dzīves metaforu – īss brīdis skaistuma, bet vienā mirklī tas tiek palaists gaisā, lai veidotu kaut ko jaunu.
Jautājums, kādēļ šis brīnišķīgais un spēcinošais darbs, kuram veltīts visai ilgs radīšanas laiks, tomēr tiek izjaukts? Šādi mūki vēlas nodot vēstījumu – dzīvē nekas nav pastāvīgs. Mūki apgalvo, ka visas lietas ir mainīgas. Skaistas, bet īslaicīgas. Lietas mums tiek sniegtas, lai mūs līdzsvarotu un apgaismotu.
