Gunārs Nāgels: Kā var tautu iekustināt? 0
Kā var tautu iekustināt? Vai, pareizāk sakot, kas var tautu iekustināt? Pēdējās nedēļās redzamākais “iekustinātājs” bija Dānijas rīcība sakarā ar Kristīnes Misānes izdošanu tiesāšanai Dienvidāfrikā. Tika organizētas petīcijas, demonstrācijas, raksti presē un sociālajos medijos.
Latvijas pilsone; sieviete; bērns iesaistīts; draud cietums valstī, kura tiek aprakstīta kā beztiesiska.
Daudzi citi Latvijas pilsoņi iekļūst “ziepēs” ārzemēs, bet par viņiem neinteresējas neviens ārpus viņu ģimenēm un Ārlietu ministrijas. Reti kāds gadījums pat sasniedz Latvijas presi.
Izņēmums bija Irānas sagrābtā kuģa “Stena Impero” vārdā neminētā kapteiņa vecākā palīga – Latvijas pilsoņa – atbrīvošana pagājušā gada vidū.
Kā salīdzināt tiesiskuma pakāpi tik dažādās valstīs kā Irāna un Dienvidāfrika?
Ja Kristīne Misāne būtu bijusi apcietināta jau Dienvidāfrikā pirms izbraukšanas, vai tad arī būtu šādas akcijas? Ģimenes nesaskaņas, kur ir iesaistīti bērni un kur vecāki ir katrs no savas valsts, diemžēl nav nekas jauns.
Šajā gadījumā sirdi plosošais ir tas priekšstats, ka sieviete tiks sūtīta no “civilizētas” valsts uz “necivilizētu” valsti. Un ka Latvija varēja kaut ko darīt, lai to nepieļautu, bet tomēr izvēlējās nedarīt.
Atcerēsimies, ka nedarīšana nebija ierēdņu nolaidība, bet gan vienkārši Latvijas likumu prasību ievērošana.
Vai te varbūt zemapziņā ir kaut kas no padomju deportācijām?
Kristīne Misāne kā izsūtīšanas simbols. Bet šoreiz mēs viņu varam glābt, ja pie tā piestrādājam. Šoreiz nepakļausimies bez pretošanās; šoreiz uzvarēsim ļauno izsūtītāju.
Gadījumi, kad viena valsts taisās izsūtīt citas valsts pilsoni uz trešo valsti, arī nav retums. Patlaban pazīstamākais ir interneta vietnes “WikiLeaks” galvenais redaktors Džulians Asānžs – Austrālijas pilsonis, kurš atrodas apcietinājumā Apvienotajā Karalistē.
ASV ir pieprasījusi viņa izdošanu, un britu iekšlietu ministrs pagājušā gada jūnijā parakstīja izsūtīšanas pavēli. Tiesāšanos par viņa izdošanu pārtrauca pagājušā gada oktobrī, un ir paredzēts to atsākt 24. februārī.
Austrālija nav nopietni mēģinājusi dabūt savu pilsoni Asānžu atpakaļ uz Austrāliju, glābjot viņu gan no psiholoģiskās spīdzināšanas cietumā Londonā (tā viņa stāvokli oficiāli aprakstīja Apvienoto Nāciju pārstāvis), gan no nezināma likteņa ASV.
Kas var tautu iekustināt? Zināmā veidā tā ir laimes spēle un konkrēts, atpazīstams cilvēks.
