Kā valūtas tirdzniecība Latvijā kļuva likumīga 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijā pārsprieda Augstākās padomes (AP) iepriekšējā dienā pieņemto lēmumu ‘’Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā’’, kas ar 1991. gada 1. janvāri Latvijas teritorijā atļāva brīvu valūtas pirkšanu un pārdošanu un to, ka valūta drīkst piederēt visām Latvijā dzīvojošām juridiskām un fiziskām personām.
“Līdz šim nelikumīgās valūtas operācijas ar lēmuma pieņemšanu iegūst likumīgu spēku. Arī valsts līdz ar to kļūst par ieguvēju,” presei tolaik paziņoja AP Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Kā piemērs kalpoja Polija.
PSRS sabrukšanas process ritēja savu gaitu un ārvalstu valūtas – padomju situācijā visbiežāk ASV dolāri un Vācijas markas –, ja bija runa par deficīta precēm, dominēja pat iekšējos norēķinos, pastumjot malā “koka rubli”.
Valūtas tirgus atvēršana bija veids, kā Latvijai iegūt tautsaimniecības uzturēšanai nepieciešamo. Sagaidīja, ka tagad pirkt valūtu uz Latviju brauks arī no citām republikām, kas arī notika. Lai pasākumu izvērstu pēc iespējas plašāku, nosacījumi rūpala sākšanai juridiskajām personām bija ļoti atviegloti.
Latvijas Bankas licences saņemšanai vajadzēja tikai dokumentus, kas apliecināja, ka uzņēmums ir oficiāli reģistrēts, līgumu ar inkasācijas orgāniem par valūtas inkasācijas kārtību, līgumu ar auditoru, papīrus, kas apliecinātu, ka censonim ir vajadzīgā materiāli tehniskā bāze – telpas, signalizācija, līdzekļi viltojumu noteikšanai.
Valstij pienācās 35% no nopelnītā. Valdībā cerēja, ka ar šādiem darbības noteikumiem pirmie valūtas maiņas kantori parādīsies jau 1991. gada janvāra vidū, tomēr pirmais “Parex” valūtas maiņas kiosks Rīgas Centrālajā stacijā atvērās tikai aprīlī.
