Kā valsts tiks ārā no ievārītajām ziepēm – dalītā īpašuma? 12
Saeimai būs jāizlemj, kā izstrēbt zemes reformas un dzīvojamo māju privatizācijas gaitā būtībā pašu rokām ievārīto putru ar tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tās uzceltie privatizētie daudzstāvu dzīvojamo nami dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piespiedu kārtā jāmaksā par zemes nomu.
“Šis likumprojekts, jāatzīst, mums ir kā karstais kartupelis, tāpēc ka skar divu skaitliski lielu iedzīvotāju grupu – dzīvokļu un zemes īpašnieku intereses. Starp Eiropas valstīm esam vienīgā, kurā ir šādi dalītie īpašumi, kur attiecības starp zemes un uz tās uzcelto dzīvojamo namu īpašnieku regulē tā sauktā piespiedu noma,” atzīst Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, piebilstot, ka Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu varētu sākt pētīt ne agrāk kā novembra otrajā pusē. “Komisijas deputātiem priekšā ir liela izšķiršanās. Būtībā mums jāizlemj, vai virzīt šo likumprojektu uz priekšu vai atgriezt to atpakaļ ministrijai pārstrādāšanai.”
Četrus gadus Tieslietu ministrijā gatavotajā likumprojektā paredzēts, ka zemi zem namiem ļautu izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, turklāt nevis no nākamā gada, bet sākot no 2020. gada. Ja par izpirkšanu izlemtu dzīvokļu īpašnieku vairākums, tad zemes īpašnieki nevarētu pret to iebilst.
Taču šaubas un neizpratne par likumprojektā ietvertajiem piedāvājumiem atskan no dažādām pusēm. Vai dzīvokļu īpašnieki spēs samaksāt par zemi? Kurš maksās par mērīšanu?
“Kārtējo reizi savas ievārītās ziepes, atļaujot atjaunot zemes īpašuma tiesības zem daudzdzīvokļu mājām, valsts mēģina atrisināt, uzkraujot visu atbildību tikai un vienīgi uz cilvēku pleciem,” spriež Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Gunta Kurme.
Visu rakstu lasiet 28. oktobra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
