Kā Valmierā no PET pudelēm un zvejas tīkliem top ekoloģiski peldkostīmi 13
Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociālais uzņēmums SIA “Mans peldkostīms” Valmierā sasniedzis trīs gadus loloto mērķi – šoruden uzsākta pasūtījumu pieņemšana un dabai draudzīgu peldkostīmu ražošana. Iepriekš tapuši daudzi peldkostīmu prototipi, bet nu divu apņēmības pilnu meiteņu neatlaidīgais darbs rezultējies ar zīmola “SWIMBE” pamata piedāvājumu, kura elementus iespējams savstarpēji kombinēt un pielāgot katras konkrētas pasūtītājas vēlmēm un auguma aprisēm.
Personalizēts ilgtspējīgs
Audums, no kura tiek darināts peldkostīms, ir veidots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem – PET pudelēm, veciem zvejas tīkliem, sintētiskiem paklājiem u. c.
“Pētot biznesa ideju, atklājums bija, cik daudz ir sieviešu ar dažādām ķermeņa īpatnībām, kuras vispār neiet uz baseinu, nebrauc uz SPA un pludmali, jo viņas vienkārši nevar veikalos atrast sev peldkostīmu. Ļoti lielas krūtis, izteikti plati gurni, rētas, strijas pēc bērniņa iznēsāšanas – tās ir tikai dažas no iezīmēm, kuras neņem vērā vienveidīgais tirgus piedāvājums.
Mums tas likās kaut kas pilnīgi nenormāls,” ideju radīt klientēm individuāli pielāgotu produktu pamato viena no uzņēmuma radītājām Laura Žukovska-Supe. Viņa ir pārliecināta, ka tāds peldkostīms, kas ļoti labi der un patīk tā īpašniecei, kalpos daudz ilgāk.
Šobrīd uzņēmums ražo peldkostīmus sievietēm, bet paralēli tiek domāts arī par bērnu un vīriešu kolekcijām. Sieviešu starta kolekcijā ir personalizējami seši divdaļīgie un četri kopējie peldkostīmu modeļi. Jebkurš modelis ar apkārtmēru līdz 100 cm maksā 85 eiro, bet ar apkārtmēru virs 100 cm – 100 eiro.
Ražošanā tiek izmantots balts audums, kuru apdrukā ar klientes izvēlēto pamattoni un ar latviešu mākslinieces Lanas Berģes-Kalnas gleznu motīviem. Tas ļauj atbildīgi izmantot resursus, neiepērkot nevajadzīgi daudz dažādu krāsu audumu, par kuru realizāciju nebūtu nekādas skaidrības.
Pirmie Latvijā izmanto ekosintētiku
SIA “Mans peldkostīms” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas produkta ražošanā izmanto dabai draudzīgu sintētiskas šķiedras audumu. “Mums nebija, kam paprasīt padomu. Pagājis ļoti garš izpētes un testēšanas laiks, kamēr atradām piemērotu audumu, šuvām prototipus, gādājām ražošanas iekārtas, meklējām atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, lai iegūtu izpratni,” stāsta uzņēmēja. Kavējis arī Latvijas mazais tirgus.
Piemēram, sintētiskā auduma apdrukas iekārtas Latvijā piedāvā tikai viens komersants. Ja tās pirktu ārzemēs, netiktu nodrošināta garantija un apkope. Līdz ar to – būtībā nav bijis izvēles iespēju. Atklājies arī, ka Latvijā ir ļoti maz šuvēju, kas māk strādāt ar šādiem specifiskiem audumiem un šūt peldkostīmus.
Jautāta par to, kāpēc vides aspekts bijis tik svarīgs uzņēmuma darbībā, L. Žukovska-Supe norāda: “Mēs esam tā paaudze, kas citādi nevar. Mūsu ikdiena tāda ir, sākot jau ar triviālām lietām kā atkritumu šķirošana, auduma maisiņu izmantošana, beidzot ar kompostēšanu dārzā un vietējo produktu iegādi ekoveikalos bez iepakojuma. Būtu bijis dīvaini, ja savā uzņēmējdarbībā mēs nebūtu saskaņā ar tām vērtībām, ar kurām mēs dzīvojam ikdienā.”
Bizness bez bagātā onkuļa
Tieši vides aspekta dēļ SIA “Mans peldkostīms” ieguvis sociālā uzņēmuma statusu. Taču tam esot arī savas ēnas puses – uzņēmumam nevar būt peļņa, līdz ar to ir grūti piesaistīt investorus. Tāpēc uzņēmuma attīstība ir pakārtota privātiem finanšu līdzekļiem.
“Ja mēs zinātu, ka, lai nonāktu līdz peldkostīmu pārdošanai, paies trīs gadi, jautājums, vai mēs to būtu sākušas. Bet nezināšanā un jaunības maksimālismā ir sava burvība. Mums nav bagātu onkuļu, mēs esam divas jaunas meitenes no Valmieras bez liela starta kapitāla, bet soli pa solim ejam uz priekšu, un viss pamazām notiek,” uzsver Laura.
Šobrīd turpinās videi draudzīga un funkcionāla iepakojuma meklējumi. Tāpat pasūtīts pētījums, lai saprastu, kādā apmērā no peldkostīmu auduma mazgāšanas laikā atdalās mikroplastmasa. Uzņēmums plāno rekomendēt klientiem kopā ar peldkostīmu iegādāties īpašu maisiņu mazgāšanai, kas novērstu mikroplastmasas nonākšanu notekūdeņos.
Atbildība pret resursiem
“Tad, kad peldkostīms būs nolietojies vai apnicis pēc gadiem pieciem, septiņiem, mēs to pieņemsim atpakaļ. Un tad jau atkarībā no iespējām raudzīsim, ko ar to iesākt. Diemžēl sliktā ziņa attiecībā uz sintētiskiem audumiem ir tā, ka nav tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot sintētisko šķiedru, ja tā kombinēta ar citām šķiedrām. Labā ziņa savukārt ir tā, ka tam tiek aktīvi meklēts tehnoloģiskais risinājums,” skaidro L. Žukovska-Supe.
Atgriezumi, kas rodas, šujot peldkostīmus, netiek izmesti atkritumos, bet gan izmantoti, piemēram, dažādu matu rotu izgatavošanā. Izveidota sadarbība ar nodibinājumu “Iespēju tilts” Valmierā, kas pieņem uzņēmuma atgriezumus, lai organizācijas darbnīcā cilvēki ar īpašām vajadzībām tos izmantotu kā pildījuma materiālu dažādos izstrādājumos. Ja tuvākajos gados netiks izstrādāta tehnoloģija šādu sintētisku audumu pārstrādei, uzņēmums meklēs alternatīvu iespēju, kā realizēt arī no klientiem atpakaļ pieņemto (nolietoto vai apnikušo) peldkostīmu audumu.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
