Kā valdība rūpējas par sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanu, bet no speciālistu rindām izslēdz psihoterapeitus 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija (VM) un valdība kopumā sapratusi, ka pandēmija atstāj negatīvas sekas uz cilvēku psihisko veselību un tās, kā sacījis veselības ministrs Daniels Pavļuts, būs vērojamas vēl ilgus gadus, tāpēc šonedēļ piešķīra vairāk nekā septiņus miljonus eiro sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanai.
Tā ir pirmā reize pēc daudziem gadiem, kad šai jomai tiek piešķirts papildu finansējums. Pagaidām nav precīzi zināms, kad Nacionālais veselības dienests (NVD) saņems šo naudu, jo valdības lēmums ir jāsaskaņo arī ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju un NVD ir jāaprēķina nepieciešamie tarifi.
Attālinātās konsultācijas ar psihiatriem
VM galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds, kurš ir arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra sastāvā esošā ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs, skaidroja, ka piešķirtais finansējums ir paredzēts psiholoģiskajai palīdzībai krīzes laikā gan iedzīvotājiem, gan mediķiem slimnīcās.
“Tas ir pozitīvi vērtējams, ka ģimenes ārstiem būs iespēja par valsts naudu nepieciešamības gadījumā sūtīt savus pacientus pie klīniskā psihologa. Līdz šim tāda iespēja nebija dota naudas trūkuma dēļ.
Stacionāros, kur ir daudz kovida slimnieku un arī liela mirstība, mediķiem ir liels izdegšanas potenciāls, depresīvas reakcijas un arī viņi prasa palīdzību, to Veselības ministrijai ziņo visu stacionāru vadītāji. Tas, ko mēs gaidījām pērn pavasarī, faktiski notiek tagad, jo pavasarī tā lielā krīze neuznāca.
Tiesa, rodas jautājums, vai izdosies piesaistīt pietiekamā daudzumā psihologus un psihoterapeitus. Tas nav vienkāršs jautājums, bet tas nenozīmē, ka speciālistu trūkuma dēļ vajadzētu atteikties no kovida radīto psihisko traucējumu pārvarēšanas programmas. Finansējums tam ir paredzēts, un tas ir būtisks solis uz priekšu,” uzskata Tērauds.
VM norāda, ka lielu daļu pacientu ar potenciāliem vai esošiem psihiskās veselības traucējumiem varot diagnosticēt primārās veselības aprūpes līmenī. Attālinātu konsultāciju veidā ģimenes ārstam ir iespējams konsultēties ar psihiatru par viņa aprūpē esošo pacientu veselības stāvokli, norādījusi ministrija. Par šādas konsultācijas nodrošināšanu ģimenes ārstam maksās 4,70 eiro, bet psihiatram – 11,28 eiro.
Par valsts naudu pie speciālista
Programma paredz, ka ģimenes ārsts savu pacientu varēs nosūtīt 5–10 reizes uz konsultācijām pie psihiskās veselības aprūpes speciālistiem. Par katru konsultāciju un nosūtīšanu pie speciālista ģimenes ārstam paredzēts samaksāt 9,39 eiro.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kurai ir ārsta prakse Balvos, ļoti atzinīgi vērtē šo plānu. Īpaši tādēļ, ka bērnu un pusaudžu psihiatrija ir nepieejamā misija un šis plāns došot iespēju sākumā kaut vai telefoniskām konsultācijām ar speciālistiem.
L. Kozlovska: “Esmu gandarīta, ka valsts apmaksās noteiktu skaitu psihoterapeita konsultāciju – pacients varēs saņemt 5–10 psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Mēs ļoti daudzos gadījumos esam bezpalīdzīgi, īpaši ļoti smagos gadījumos, kas skar bērnu psihisko veselību.
Kovida laikā šīs problēmas arvien palielinās. Bērni un pusaudži stāsta, ka viņi ciešot no tā, ka nevarot satikties ar draugiem, jūtoties ļoti vientuļi. Sevišķi tie, kuriem nav lielas ģimenes. Savukārt lielajās ģimenēs ir citas problēmas – vienam gar otru rīvējoties, bieži parādās agresija un arī vardarbība.
Vienā daļā ģimeņu ir arī alkoholisms un citas atkarības. Saskaramies arī ar uzmanības deficīta sindromu mācību procesa laikā. Ierodos mājas vizītē un redzu, ka bērnam ir histērijas lēkme. Saskarsme ar dažādiem psihiskiem traucējumiem savu pacientu vidū ir mūsu ikdiena.
Šodien jau trīs mammas bija atnākušas pie manis runāt par savu bērnu problēmām. Stāstu viņām, ka ir laba ziņa – būs bezmaksas psihoterapeits. Tad sāku domāt, bet kur viņš būs manos Balvos? Kur būs jābrauc un cik gara būs rinda, jo psihoterapeitu patlaban ir maz un viņi pieņem par lielu maksu. Balvu novadā nav tāda speciālista. Zinu, ka mūsu novadam tuvākajās vietās Rēzeknē vai Alūksnē psihoterapeitiem ir rinda vairāku mēnešu garumā. Psihoterapeita ārstēšanas kursam jābūt vismaz reizi nedēļā, lai no reizes uz reizi iepazītu bērnu un viņa problēmas.”
Kāpēc nav psihoterapeitu?
Taču, iepazīstoties pamatīgāk ar valdības pieņemto plānu, pārsteidz fakts, ka tajā nav iekļauti ārsti psihoterapeiti, bet ir iekļauti tikai veselības psihologi un psihologi, kuri ieguvuši padziļinātas zināšanas psihoterapijā. Arī psihoterapijas speciālisti, kuri nav ārsti, bet kuriem ir augstāka kvalifikācija nekā psihologiem, palikuši ārpusē.
Visticamāk, tādēļ, ka reti kurš psihoterapeits vai psihoterapijas speciālists konsultēs par tik zemu tarifu, proti, 28 eiro, ko paredzēts segt no valsts naudas maka. Tam piekrīt arī pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs.
“Esmu Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdē, un ar mums neviens plāna izstrādes gaitā nekonsultējās. Publiski tiek paziņots, ka tiks nodrošināta valsta apmaksāta psihoterapija, bet pašā plānā šie speciālisti un arī psihoterapeiti ārsti vispār nav iekļauti.
Šis plāns ir veidots tā, lai lielākā daļa finansējuma aizplūstu uz slimnīcām, kur strādā klīniskie psihologi. Iespējams, ka tā ir ļoti šaura izpratne par psihisko veselību, neņemot vērā, ka psihiskās veselības nodrošināšanā nav iesaistīta tikai viena vai divas specialitātes. Esmu pārsteigts arī par to, ka plānā nav iekļauti skolu psihologi, jo tie jauniešiem būtu pirmais atbalsta punkts,” norādīja Konstantinovs.
“Tas nav tikai Veselības ministrijas jautājums, bet visas psihoterapijas jomas jautājums, jo tur ilgstoši pastāvēja ļoti uzstājīgs viedoklis, ka psihoterapeits var būt tikai ārsts. Eiropā šī pozīcija nav tik ļoti kategoriska.
Latvijā strādā arī klīniskie psihologi, kuriem ir zināšanas psihoterapijā. Ārsti psihoterapeiti nespēj nosegt visu to lauku, kur vajadzīga psiholoģiska palīdzība, tāpēc tur ir jānāk iekšā klīniskajiem psihologiem ar zināšanām psihoterapijā. Tas nav nekas īpašs Latvijā izgudrots, tā ir Eiropas prakse,” skaidroja VM galvenais speciālists psihiatrijā E. Tērauds.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Utināns uzsvēra – ja pacienta veselības problēma tiek klasificēta kā psihiatrisks medicīnisks traucējums, tad noteikti it jāpiesaista ārsts, tajā skaitā ārsts psihoterapeits. “Speciālista izvēle ir atkarīga no tā, vai bērnam vai pusaudzim jau radies dziļāks psihiskās veselības traucējums, vai psihiskās veselības problēmas pamatā ir vecāku nepareiza komunikācija ar savu bērnu, un tad var palīdzēt psihologs ar padziļinātām zināšanām psihoterapijā vai psihoterapijas speciālists, kas nav mediķis,” sacīja Utināns.
Par 28 eiro nekonsultēšot
Arī Utināns tāpat kā Konstantinovs uzskata, ka neviens pieredzējis psihoterapeits vai psihoterapijas speciālists nekonsultēs pacientus par valdības apstiprinātajā plānā iekļauto niecīgo samaksu. Utināns sacīja, ka, iespējams, to būtu ar mieru darīt rezidenti, bet pieredzējušu speciālistu vienas konsultācijas izcenojums svārstās no 60 līdz vairāk nekā 100 eiro.
VM savā plānā paredzējusi, ja iedzīvotāji ar ģimenes ārsta nosūtījumu dosies pie veselības psihologa, tad par konsultāciju viņam no valsts naudas maka samaksās 24,43 eiro, bet, ja psihologam būs iegūtas papildu zināšanas psihiatrijā, tad samaksa būs lielāka, proti, 28,19 eiro.
Kā sadalīs valdības piešķirtos 7 057 226 eiro
* 5 332 095 eiro – psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem;
* 156 156 eiro – ģimenes ārstu prakšu motivēšanai iesaistīties savu pacientu psihiskās veselības novērtēšanā un uzraudzīšanā;
* 1 568 975 eiro – medicīniskā personāla psihoemocionālajam atbalstam un tā monitoringam;
* 53 982 eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam psihoemocionālās komandas izveidei.
Dati: Veselības ministrija
