Nav intereses atzīt ārstu kļūdas. Bēdīga pieredze ar iestādēm arī slimnīcā mirušās Sigitas tuviniekiem 0
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju Ārstniecības riska fondā, ir atzinusi, ka tas nedarbojas pacientu interesēs. Lai gan likums noteic, ka sūdzības ir jāizskata ne vēlāk kā pusgada laikā, tomēr bieži sūdzību iesniedzējiem lēmums jāgaida pat vairāk nekā gadu.
Likumā noteiktajā termiņā fonds ir spējis izskatīt tikai 24% lietu.
Lielāko daļu lēmuma sagatavošanas laika aizņem Veselības inspekcijas ekspertīze un atzinuma rakstīšana, turklāt ekspertīzes veikšanas laiks ik gadu palielinās, nevis samazinās. 2014. gadā tas bija vidēji astoņus mēnešus, bet 2017. gadā – jau vairāk nekā gads.
Revīzijā konstatēts, ka šī gausuma cēlonis ir ārstu – ekspertu trūkums, kā arī sarežģītais un neskaidrais veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma aprēķināšanas veids. Revidenti norāda arī to, ka inspekcijā ir nesakārtoti iekšējie procesi, kuros nav noteikti ne darba izpildes termiņi, ne atbildīgās personas to kontrolei.
Vai mainīs juridisko statusu?
Ārstniecības riska fonds kopš šī gada janvāra ir pakļauts inspekcijai, tātad ir tās struktūrvienība un nav neatkarīgs. Fonds, pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksu, balstās uz inspekcijas atzinumu. Ja inspekcija uzskata, ka pacienta veselībai ir nodarīts kaitējums, no fonda tiek izmaksāta atlīdzība, bet, ja kaitējumu nesaskata, pacients pie atlīdzības netiek.
Jāņem vērā arī tas, ka inspekcija atrodas Veselības ministrijas pakļautībā un inspekcijas direktoru ieceļ veselības ministrs. Tieši šīs savstarpējās saites ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc pacienti šaubās par inspekcijas un fonda pieņemto lēmumu objektivitāti.
“LA” jau rakstīja par ārvalstu ekspertu (Eiropas veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes uzraudzības organizāciju ekspertu grupa), kas pētījuši veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jautājumus Latvijā un 2018. gada oktobrī uzrakstīja ziņojumu, uzskatu, ka Veselības inspekcijai vajadzētu būt neatkarīgai iestādei.
Lai tā varētu kļūt par neatkarīgu valsts organizāciju, būtu maināms tās juridiskais statuss, pakļaujot to tieši Ministru kabinetam ar neatkarīgu priekšsēdētāju, kas iecelts, piemēram, uz noteiktu laiku.
Veselības inspekcijas veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts uzskata, ka pastāv divas iespējas – vai nu neatkarīga inspekcija, vai arī Ārstniecības riska fonds jāveido kā autonoma vienība.
Veselības ministrija gan neuzskata, ka lēmuma pieņemšana Ārstniecības riska fonda lietās būtu atdalāma no inspekcijas, jo valstī nav citas iestādes, kas kompetences ziņā būtu spējīga veikt šādu vērtējumu.
Jaunas institūcijas izveides gadījumā pastāvētu pamatots risks, ka speciālistu trūkuma dēļ tā nespētu nodrošināt uzticēto valsts funkciju, ministrijas nostāju pauda VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Šo institūciju neatkarības jautājumam sola gan pievērsties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Nesaprotamie kritēriji
“Kad inspekcija ir atzinusi, ka pacientam ir nodarīts kaitējums, nākamais solis ir noteikt kaitējuma apmēru. Mums ir daudz tiesvedību, jo cilvēki nesaprot, kā tas tiek noteikts,” saka Zīverts.
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka fonda līdzekļi tiek taupīti – jo mazāku naudas summu izmaksā, jo tas ir labāks rādītājs inspekcijai. Revidenti ir secinājuši, ka fonda finanšu plūsma neliecina par to, ka kādā brīdī tur būtu trūcis naudas atlīdzību izmaksai.
Viens no iemesliem, kāpēc šāda salīdzinoši stabila situācija veidojoties, esot tas, ka tiekot novilcināta lēmumu pieņemšana, turklāt fondam neiestājoties atbildība par pacientu prasījumu termiņu pārkāpšanu.
“Jautājums par izmaksāto naudas summu vienmēr būs aktuāls, jo ikviens grib saņemt vairāk. Mēs ievērojam Ministru kabineta noteikumus un liekam akcentu uz izdarītā kaitējuma sekām – vai cilvēkam ir radušies funkcionālie ierobežojumi, kā tie ietekmē dzīvildzi un vai tos ir iespējams novērst. Pēc kaitējuma atzīšanas ir iespējams vērsties fondā ar čekiem un pieprasīt ārstēšanas izdevumus, piemēram, par rehabilitāciju. Bet atlīdzība ir iespējama tikai tad, ja atveseļošanās bijusi nepieciešama veselībai nodarītā kaitējuma dēļ, nevis tādu veselības problēmu dēļ, kas radušās neatkarīgi no kaitējuma,” skaidro Zīverts.
Revīzijā nav analizēts, kā inspekcija nosaka kaitējuma esamību vai neesamību. Lai izskatītu strīdu par cēloņsakarību starp kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā, ir nepieciešamas medicīnas jomas lietpratēju zināšanas, tāpēc revidenti nav analizējuši kārtību, kādā inspekcija nosaka to, vai veselībai ir nodarīts kaitējums.
Pirms sešiem gadiem, kad fonds sāka darbību, tika paredzēts, ka inspekcija izstrādās pacientu veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšanas kritēriju metodoloģiju.
Revidenti konstatējuši, ka tā vēl arvien nav apstiprināta. Tiesa, bijusi izveidota darba grupa, kurai uzdots izstrādāt taisnīgu un vienotu pieeju noteikumiem par kaitējuma apmēra noteikšanu, bet 2017. gada sākumā tā likvidēta. Jauna darba grupa tika izveidota 2018. gada nogalē.
To, ka izstrādātais regulējums, jo sevišķi kaitējuma smaguma apmēra noteikšanai, ir nepilnīgs, apliecina arī fakts, ka no fonda darbības sākuma 127 lietās (18%) pieņemtie lēmumi ir apstrīdēti, kā arī tas, ka vairākās lietās ar tiesas nolēmumu ir uzlikts pienākums Nacionālajam veselības dienestam izmaksāt lielāku atlīdzību, nekā noteikts sākotnējā lēmumā.
Administratīvajā tiesā tikuši pārsūdzēti 48% no Veselības ministrijas pieņemtajiem lēmumiem.
Administratīvā rajona tiesa nesen izskatīja arī Olafa Pulka pieteikumu par Veselības inspekcijas faktisko rīcību, neatbildot O. Pulkam pēc būtības par viņa māsai Sigitai (kura slimnīcā mira) sniegtās veselības aprūpes kvalitāti Rīgas Austrumu slimnīcā un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā 2018. gada 24. janvārī. Spriedums būs zināms 13. maijā.
“Tas, ka Veselības inspekcija likumā noteiktajā termiņā spēj izskatīt tikai 24% sūdzību, ir nožēlojami maz. Tiesas procesā spilgti atklājās, ka inspekcija nav ieinteresēta atzīt veselības aprūpes sistēmas kļūdas, kuru dēļ ir apdraudēta pacientu veselība un dzīvība. Nav ieinteresēta objektīvi izvērtēt ārstniecības procesā pieļautās kļūdas. Likums ļauj inspekcijas atzinumu pārsūdzēt Ārstniecības riska fondā, kuram ir tiesības piesaistīt neatkarīgus ekspertus, nevis tos pašus, kurus jau bija piesaistījusi inspekcija. Diemžēl inspekcija un fonds strādā līdzās vienā ēkā, šīs iestādes nav neatkarīgas, un sūdzības tikai pārceļo no viena kabineta uz otru,” saka O. Pulks, kurš grasās pārsūdzēt inspekcijas atzinumu arī fondā, bet šaubās, ka to izvērtēs no inspekcijas neatkarīgi ārsti.
Cik ir bijis šādu gadījumu, kad fonds pieņem inspekcijai pretēju atzinumu vai to būtiski koriģē? Veselības inspekcijas pārstāvis A. Zīverts nespēja sniegt precīzu atbildi, vien sacīja, ka ir bijuši daži gadījumi, kad inspekcijas lēmums esot pārskatīts.
Fonda naudu izmanto ekspertu piesaistei
Lai uzlabotu fonda darbību un samazinātu ekspertīzes termiņus, kas saistīti arī ar nepietiekamu finansējumu ekspertīzes nodrošināšanai, janvārī stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā.
Tie paredz, ka piecus procentus no fonda līdzekļiem var izmantot pacientu atlīdzības prasījumu izskatīšanai piesaistīto ekspertu darba apmaksai.
A. Zīverts pastāstīja, ka inspekcija jau ir noslēgusi septiņus līgumus ar ārstu profesionālajām asociācijām un šis process turpinās: “Līguma ietvaros mēs lūdzam profesionālajām asociācijām ieteikt kvalificētus speciālistus, kurus varam piesaistīt konkrētu lietu izskatīšanā. Tas varētu paātrināt lietu izskatīšanas procesu. Tas dos iespēju fondam piesaistīt savus ekspertus gadījumos, kad tiek apstrīdēti inspekcijas atzinumi.”
A. Zīverts norādīja, ka cilvēki bieži nesaprotot fonda būtību: “Mēs saņemam daudz iesniegumu, kurus esam spiesti noraidīt, jo pacients uzskata, ka viņš ir morāli aizskarts sliktas komunikācijas dēļ starp pacientu un ārstu. Vislielākās nesaprašanās mums ar iedzīvotājiem ir par komplikācijām, kas radušās ārstniecības procesā. Piemēram, pacients ārstējas, un pēkšņi viņam ir insults. Cilvēks ir pārliecināts, ka tā ir ārsta vaina, bet bieži ir tā, ka ārsts savu darbu veicis spīdoši, bet insults radies neatkarīgi no tā. Bet, ja insults ir ar smagām sekām, ilgstošu atveseļošanos, tad, protams, cilvēks domā, ka tas ir ārsta darbības rezultāts. Savukārt inspekcija neuzskata, ka tā ir ārsta nolaidība vai bezdarbība, un šīs domstarpības parasti palīdz atrisināt tiesa.”
Saskaņā ar inspekcijas sniegto informāciju piesaistīto ārstniecības personu darba samaksai 2019. gadā plānots izlietot 53 614 eiro.
Ārstniecības riska fonds
Ārstniecības riska fonds no 2013. gada 15. oktobra līdz 2018. gada 31. decembrim ir saņēmis 941 atlīdzības prasījumu, no kuriem 213 gadījumos ir pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksāšanu, kopā par 4,4 miljoniem eiro.
492 gadījumos ir pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt atlīdzību. Pārējie prasījumi ir izskatīšanas procesā.
Fonda līdzekļus veido katrai ārstniecības iestādei noteiktās iemaksas jeb riska maksājums, ik gadu kopā – 1,4 milj. eiro.
85% no fonda ikgadējiem līdzekļiem ir valsts budžeta dotācija, kura tiek piešķirta to ārstniecības iestāžu mediķu apdrošināšanai, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.
Tikai 15% ir ārstniecības iestāžu pašu līdzekļi.
