Kā vairojat savu un apkārtējo cilvēku dzīvesprieku? 0
Madara Jelīte: “Viss atkarīgs no tā, kā cilvēks dzīvo, uztver apkārt notiekošo. Piederu pie tiem, kas ir apmierināti ar dzīvi. Savukārt cilvēkiem, kuriem prieka trūkst, ieteiktu pārāk saasināti neuztvert ekonomiskās problēmas, vairot dzīvē labo, atrast kompāniju, ar ko pavadīt brīvo laiku, kā arī izvirzīt un censties sasniegt savus mērķus.”
Māris Cīlītis: ”Dzīvesprieku ietekmē gan ekonomiskā, gan politiskā situācija valstī. Ja viss augšgalā būtu sakārtots, tad arī uz zemes būtu mierīgs prāts. Diemžēl mūsu politiķiem mieru nav izdevies nodrošināt. Ikdienā ieteiktu atrast sev tīkamu nodarbošanos.”
Ligita Mieze: ”Piederu pie tās iedzīvotāju daļas, kas zaudējusi dzīves garšu. Pēdējā gada laikā esmu mainījusi dzīves vidi un valsti, zaudējusi darbu un šobrīd apgūstu sev pilnīgi nezināmas sfēras pamatus. Tādēļ ik pa laikam izjūtu psiholoģisku un fizisku nestabilitāti. Kā reiz izteicās kolēģe – dzīvesprieks rodams ikdienas sīkumos. Diemžēl šo māku – priecāties par sīkumiem – vēl neesmu apguvusi.”
Dagnija no Valmieras: ”Ja prātu ar kaut ko nodarbina, vieglāk novirzīt domas no netīkamām lietām. Man pašai distancēties palīdz rokdarbi. Diemžēl grūti rast dzīvesprieku, ja pastāv tik liela sociālekonomiska atšķirība starp bagātajiem un trūcīgajiem, kad pēdējiem nav darba un trūkst arī citu perspektīvu, bet vēders vien kurkst, sūdzoties par skaudrajiem dzīves apstākļiem.”
Vineta Bogdāne: ”Kādu dienu apsēdos istabā pie loga, pavēros uz priekšā esošo ainavu, pirmajām sniegpārslām un sapratu: dzīve ir skaista. Tagad tas kļuvis par manas ikdienas moto. Jāatzīst gan, ka reizēm problēmas izrādās stiprākas, atņem dzīvesprieku. Daudzi skandina, ka materiālā labklājība nav būtiska, tomēr brīžos, kad saņem algu un kārtējo reizi saproti, ka nezini, kā ar to iztikt līdz nākamā mēneša sākumam, viss prieks izplēn.”
Alvars Mackevičs: ”Līdzīgi kā lielākā daļa cilvēku ilgu laiku neticēju, ka ikdienas sīkumi spēj dot gandarījuma, prieka sajūtu. Vienmēr lielu uzsvaru liku uz materiālām vērtībām. Bet, kad pirms gada guvu nopietnu traumu, sāku pārdomāt dzīvi un sapratu, ka laime ir man visapkārt. Garšīgs saldējums, laba filma draugu kompānijā, stabils darbs un ģimene ir tās lietas, kas sniedz ticību un vēlmi dzīvot.”
Inga Gavilovska: ”Manā dzīvē mēdz būt pilnīgi pretēji posmi – ir brīži, kad vēlos priekā dalīties ar visu pasauli, citās reizēs savukārt nolienu maliņā, lai nevienu neredzētu un nedzirdētu. Dzīvesprieks ir pārāk netverams jēdziens, drīzāk to varētu saukt par piepildījuma sajūtu, apmierinātību ar sevi. Manuprāt, piepildījums rodams komunikācijā, iesaistoties dažādos mijiedarbības tīklos. Arī darba pienākumi un grūtību pārvarēšana padara dzīvi krāsaināku; prieka vairošanai ne vienmēr nepieciešamas izklaides.”
Vadims Solovjovs: ”Runāt par dzīvesprieku apstākļos, kad milzīga iedzīvotāju daļa dzīvo zem nabadzības sliekšņa, jaunieši nespēj atrast darbu un aizbrauc uz ārzemēm, nudien nav prātīgi. Apskaužu cilvēkus Eiropas pārtikušajās valstīs, kuriem ir iespējas baudīt dzīvi. Politiķi gan apgalvo, ka prieku iespējams rast mazumiņā, tomēr daudz vieglāk to iegūt, ja kaut reizi nedēļā vari ar sievu aiziet uz restorānu, iedot bērniem pietiekamu kabatas naudu un nomaksāt visus rēķinus.”
Mārīte Grāpe: ”Dzīvesprieks ir mums visapkārt, jāmāk tikai uzmanīgi paraudzīties. Esmu pateicīga, ka ekonomiskā situācija ne manu, ne manas ģimenes dzīvesprieku nekad nav būtiski ietekmējusi. Līdz ar to uzskatu, ka līdzekļu daudzums ir otršķirīgs, pats būtiskākais ir mīlēt un justies mīlētam. Tad arī gribēsies dzīvot. Visus pārējos, īpaši ekonomiskos, priekšnoteikumus mēs varam radīt paši.”
Fakti * 91% Latvijas iedzīvotāju pietrūkst dzīvesprieka. * Tikai 7% netrūkst dzīvesprieka, bet 2% nav viennozīmīgas atbildes šajā jautājumā. * 89% uzskata, ka nauda dzīvesprieku nespēj sniegt. To atzīmē cilvēki gan ar zemiem, gan vidējiem un augstiem ienākumiem. * 92% sieviešu un 89% vīriešu atzīst, ka vēlētos vairāk dzīvesprieka. * 15 – 25 gadu vecuma grupā dzīvesprieka trūkumu izjūt 60%, bet grupā no 56 līdz 70 gadiem – 85% iedzīvotāju. Avots: AS “Gutta” aptauja, aptaujāti 1036 respondenti vecumā no 15 līdz 70 gadiem. |
