Kā uzvesties bāriņtiesā? 1
Ja vecāki tiesājas par bērna ikdienas vai atsevišķo aizgādību, vai arī par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, tiesa prasa atzinumu no bāriņtiesas. Tādos gadījumos cilvēki parasti uzdod vienus un tos pašus jautājumus par bāriņtiesas lomu ģimenes strīdu risināšanā. Lai nekāptu uz grābekļa, ir vērts saprast, kā tur pareizi uzvesties un ko no šīs institūcijas gaidīt!
Bāriņtiesas darbinieki ir pieredzējuši un zinoši ģimenes strīdos. Savukārt šīs institūcijas apmeklētāji nezina, kas vispār to interesē, ko šeit teikt un ko labāk noklusēt. Tāpēc šoreiz atbildēšu uz klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Vai apseko tikai nelabvēlīgās ģimenes?
Nē. Aizgādības un saskarsmes tiesību strīdos bāriņtiesai ir pienākums iesniegt tiesā savu atzinumu par abiem bērna vecākiem, viņu ģimenes apstākļiem, dzīvesvietām un attiecībām ar bērniem. Nav svarīgi, vai strīds par aizgādību vai saskarsmi izcēlies turīgā vai nabadzīgā, labklājīgā vai nelabvēlīgā ģimenē – bāriņtiesa šo savu uzdevumu veic jebkurā gadījumā.
Ko bāriņtiesa grib zināt?
Aizgādības tiesību strīdā bāriņtiesas mērķis ir sagatavot atzinumu, kurš no vecākiem ir vairāk piemērots, lai īstenotu ikdienas vai atsevišķo aizgādību pār bērnu. Tas nozīmē, ka bāriņtiesa uzdod jautājumus, lai pārliecinātos par vecāku zināšanām bērna audzināšanā, aprūpē, pašu vecāku bērnības pieredzi. Bāriņtiesai tik daudz nerūp, ko grib vai kā jūtas vecāki, bet gan tas, kura vecāka aprūpē bērnam būs drošāk un labāk. Tāpēc šeit jāsniedz precīza informācija par bērna dzīvi, ikdienu, vēlmēm.
Jo labāk vecāki prot pastāstīt par savu atvasi, apliecināt savas rūpes un gādību, jo labāku iespaidu uz bāriņtiesu tas atstāj. Ir vērts pirms tikšanās sagatavot runas plānu, atzīmējot svarīgākās tēmas – par ģimenes labklājību, drošiem apstākļiem, bērna psiholoģisko un emocionālo kontaktu ar vecākiem, kopīgajām nodarbībām, dienas režīmu, īpašajām vajadzībām, attiecībām ar otru vecāku utt.
Savukārt saskarsmes tiesību strīdā bāriņtiesai atzinumā ir jāizteic viedoklis par tikšanās laiku, biežumu un vietu. Tāpēc tā vēlas noskaidrot, kur saskarsme notiks, vai būs iespējams šādu grafiku realizēt, kā tas ietekmēs bērna ikdienu, ar ko vēl šajā laikā varēs tikties, vai saskarsme īstenojama tieši vai arī trešās personas klātbūtnē. Tāpēc šajā gadījumā ir svarīgi detalizēti izstāstīt, kā viss notiks un ka tas atbildīs bērna interesēm.
Piemēram, ja māte dzīvo Liepājā, bet bērns ar tēvu – Rēzeknē, tad praktiski nav iespējams tikties katru dienu vai pat nedēļas nogali. No šādas ceļošanas bērns būs piekusis, un tas atraus laiku citām nodarbēm. Tātad nepieciešams cits tikšanās grafiks vai vieta. Vai arī – lai dienā satiktu otru vecāku, trīsgadīgs mazulis reizēm var neaiziet uz bērnudārzu, turpretim skolniekam mācību process ir obligāts, tāpēc saskarsmei atliek pēcpusdienas, nedēļas nogales un brīvlaiks.
Kāpēc apseko dzīvesvietu?
Bāriņtiesas pārstāvji apseko to vecāku dzīvesvietas, kuri strīdas par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Viņu mērķis ir konstatēt, vai bērnam konkrētajā vietā ir droši un labi. Dzīvesvietai nav jābūt perfektai, bet gan vienkārši piemērotai dzīvošanai bērnam.
Mazajam ir vajadzīga atsevišķa gultiņa, savs rotaļu stūrītis vai istaba. Ir lieliski, ja bērnam ir personiskais grāmatu plaukts un drēbju skapis, virtuvē – iemīļotie trauki vai krēsliņš. Šādi iekārtota mājvieta liecina par rūpēm un uzmanību pret bērnu. Tāpat svarīgi, lai ārdurvis būtu droši slēdzamas. Ja dzīvojat privātmājā, vēlami arī droši aizverami pagalma vārtiņi. Nevajadzētu būt saskarei ar potenciāli bīstamiem mājdzīvniekiem.
Bāriņtiesa pievērš uzmanību arī pārējiem, kas atrodas vienā dzīvesvietā ar bērnu. Ja viņam, piemēram, ir ļoti laba mamma, turpretim vecāmāte bieži sastopama alkohola reibumā, šādi apstākļi nav labvēlīgi bērnam.
Dzīvesvietas apsekošana notiek arī tāpēc, lai pārliecinātos, cik liela bērnam ir šī viņa vieta. Ja 50 m² dzīvoklī mitinās 10 cilvēki, apstākļi ir visai šauri. Tādā gadījumā notiek salīdzināšana ar otra vecāka piedāvātajiem dzīves apstākļiem.
Ja vecāks grib īstenot aizgādību vai saskarsmi ar bērnu, bet viņam nav savas mājvietas, tad ikdienas aizgādība nav iespējama, bet saskarsme – tikai dažas stundas diennakts gaišajā laikā.
Ko teikt bērnam, ja kopā esat aicināti uz bāriņtiesu?
Pie bāriņtiesas psihologa kopā ar vienu un otru vecāku aicina arī bērnus. Šāda nāciena iemesls – pārliecināties, kādas ir bērna attiecības ar vecākiem, kā viņi prot aprūpēt bērnu un sadarboties ar to. Vizītes laikā bāriņtiesas psihologs izvaicās bērnu, kā arī uzdos vecumam piemērotus uzdevumus, visbiežāk spēļu veidā – zīmēšanu, testu izpildīšanu, rotaļlietu iesaistīšanu…
Vislabāk, ja bērns pirms gājiena ir labi atpūties, izgulējies, paēdis un mierīgs. Viņam iespējams izskaidrot, ka šodien vajag aiziet pie jaukiem cilvēkiem vai pazīstamas tantes, kur visi kopā drusku aprunāsies un varbūt uzspēlēs kādu spēli. Ja bērns būs mierīgi noskaņots psihologa apmeklējuma laikā, viņš labāk spēs sevi parādīt. Svarīgi arī, vai bērns ir apģērbts atbilstoši laika apstākļiem. Dažkārt novēro, ka ziemas spelgonī mazulis pie psihologa ierodas plānā jaciņā un sandalēs. Tas speciālistiem var liecināt par aprūpes iemaņu trūkumu…
Vai stāstīt, cik slikts ir otrs vecāks?
No vienas puses – par ļaunu nenāktu.
Bāriņtiesai ir jāzina jūsu viedoklis par otru vecāku, kā arī fakti par viņa spējām rūpēties un satikties ar bērnu. No otras puses – bāriņtiesa šādus tipveida stāstus ir dzirdējusi simtiem, un tie parasti ir emociju pārpilni. Tāpēc varbūt vajadzētu nevis gānīt otru pusi, bet gan konstruktīvi dažu konkrētu punktu veidā izstāstīt par tās labajām un sliktajām rakstura iezīmēm.
Pēc tam lietderīgāk izmantot laiku, lai pozitīvi raksturotu sevi un, pats galvenais – par lielisko komunikāciju ar bērnu, spējām par viņu rūpēties.
Bāriņtiesa drīzāk pozitīvi novērtē to, kas parāda savas spējas racionāli risināt konfliktu. Labu iespaidu atstāj arī vecāku piekrišana kopīgi doties pie psihologa vai ģimenes terapeita, kā arī apmeklēt mediatoru – strīdu risinātāju. Bāriņtiesas darbiniekiem pilnīgi noteikti nepatīk pārmērīgi emocionāli (gan agresīvi, gan pārāk jūtīgi) vecāki, kuri nespēj lietišķi risināt strīdu.
Kā iepatikties bāriņtiesas darbiniekiem?
Klienti bieži pārdzīvo, ka bāriņtiesas darbinieki nav izturējušies gana laipni. It īpaši šādu attieksmi piedzīvo vienas pilsētas iedzīvotāji, kas tiesvedības dēļ tiekas ar citas bāriņtiesas darbiniekiem. Šajā gadījumā noder saskarsmes un komunikācijas iemaņas. Lūk, daži padomi:
• Uzklausiet bāriņtiesas darbinieku viedokli, ļaujiet viņiem parādīt zināšanas un pieredzi! Nemēģiniet cīnīties – tas ir bezjēdzīgi! Labāk mierīgi un lietišķi, nepaaugstinot balsi, izklāstiet savu viedokli.
• Ja viedokli neuzklausa, iesniedziet rakstiskus apsvērumus – precīzus un loģiski pa punktiem izklāstītus! Atcerieties, ka bāriņtiesas darbiniekiem ir savi ieskati par to, kā labāk audzināt bērnus. Nez vai jums izdosies saspringtas sarunas laikā mainīt viņu viedokli…
• Nekad nesāciet strīdu, bet gan korekti izstāstiet savas ģimenes situāciju, ieklausieties ieteikumos un paraugieties uz situāciju no malas!
• Iedomājieties sevi bāriņtiesas darbinieku vietā! Vai jums patiktu, ja ar jums runātu augstos toņos? Lai gan ģimenes strīdi ir saistīti ar emocijām, tomēr arī šajā gadījumā risinājumam vajadzētu pieiet racionāli.
Vai iespējams saņemt vēl cita psihologa atzinumu?
Bāriņtiesa iesniedz tiesai savu atzinumu, kas balstīts uz psihologa slēdzienu. Ja neesat apmierināti ar šo slēdzienu, vienalga paliek tiesības konsultēties ar citu sertificētu psihologu un lūgt atzinumu par ģimenes situāciju un jūsu spējām īstenot aizgādību vai saskarsmes tiesības ar bērnu.
Iespējams, ka, izmantojot citas psiholoģiskās izpētes metodes, var nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem. Tomēr visbiežāk praksē par vienu un to pašu ģimenes situāciju psihologu atzinumi ir visai līdzīgi.
