Eksperta padoms cīniņos ar vārpatu 0
Jautājums. Mūsu zemesgabalā (frēzētā pļavā) ir liels daudzums vārpatas sakņu. Kā ar šo nezāli cīnīties? Tehnikas zemes apstrādei nav. REGĪNA ĶEKAVAS NOVADĀ
Ložņu vārpata ir agresīva, ļoti dzīvotspējīga nezāle, kas, vairojoties ar sēklām, bet galvenokārt ar sakneņiem, nereti platībā dominē viena, bez citām nezālēm. Sastopama visu kultūraugu sējumos un stādījumos, kur ar tiem intensīvi konkurē par barības vielām. Vārpata aug dažādās augsnēs, bet auglīgā zemē tā ir vēl leknāka, veido spēcīgākus sakneņus, tāpēc arī grūtāk izskaužama.
“Ja dārza tehnika nav pieejama, jāapsver doma par vispārējās iedarbības un lapu herbicīdu, piemēram, glifosātu, lietošanu ar vārpatu piesārņotajā augsnē, jo tikai ar kapli un lāpstu lielākā platībā šo nezāli neiznīdēt,” apgalvo Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra pētniece Dace Piliksere.
Apkarojot vārpatu ar glifosāta tipa herbicīdiem, uzmanība jāpievērš tam, ka nezālei jābūt vismaz 3–4 lapu fāzē. Ja vārpatai nav izveidojusies pietiekami liela lapu rozete, herbicīds nebūs efektīvs. Svarīgi arī ievērot atbilstīgus meteoroloģiskos apstākļus – pēc apstrādes nepieciešams vismaz 6 (rudenī – 8 stundu) ilgs bezlietus periods un gaisa temperatūra virs 12 °C.
Pie zemākām temperatūrām glifosāti iedarbojas lēnāk. Vārpatai miera periods iestājas jūlijā. Parasti glifosātu tipa herbicīdus lieto pēc ražas novākšanas, bet ziemājiem paredzētās platībās agrāk – jūnija beigās vai jūlija sākumā. Nav attaisnojama glifosātu lietošana tieši pirms ražas novākšanas, jo tad raža nav izmantojama ne pārtikai, ne lopbarībai.
Turpmākajos gados vārpatu var sekmīgi ierobežot, augsekā iekļaujot kultūraugus ar lielu lapu virsmu, piemēram, pupas, kartupeļus. Ieteicams sēt arī ziemas rudzus, eļļas rutku vai citus augus, kam piemīt alēlopātiskas īpašības – to saknes izdala vielas, kas ietekmē tuvumā augošo augu augšanu un tādējādi darbojas kā dabīgi herbicīdi.
Sabiedrībā nereti dzirdēti viedokļi par to, ka glifosātu atlikumi augsnē saglabājas vairākus gadus, šajā laikā negatīvi ietekmējot augsnes mikroorganismu sastāvu un darbību. Ko par to saka speciālisti?
VAAD Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas daļas eksperts Krists Krūskops: “Glifosāta koncentrācijas samazināšanās augsnē ir salīdzinoši strauja, un pat sliktākajā scenārijā tā nākamajā gadā būs neliela, tāpēc attiecībā uz augsnes organismiem vai citiem nemērķa organismiem, augu aizsardzības līdzekļus lietojot atbilstoši norādēm marķējumā, negatīva ietekme vai pēcietekme nav sagaidāma.”
