Kā pazīt plaušu vēzi 0
Ja spējam normālā tempā bez apstājas uzkāpt līdz ceturtajam stāvam, tas nozīmē, ka mūsu plaušas ir gana spēcīgas. Aizelšanās un nepieciešamība atpūsties liecina par sirds vai elpošanas mazspēju. Tad vērts pārbaudīt plaušu funkcionālās spējas ar dažādiem testiem, piemēram, ar spirogrāfiju.
Lai laikus diagnosticētu plaušu vēzi, mērķtiecīgi nevis katru gadu veikt rentgenu, bet gan zemas starojuma devas datortomogrāfiju. Šādi var atklāt pat dažus milimetrus lielus audzējus.
Vairākās valstīs, piemēram, ASV, šis izmeklējums ieviests kā plaušu vēža skrīnings. Polijā skrīninga programmas ietvaros ik gadu izmeklē miljons cilvēku. Latvijā puse iedzīvotāju smēķē, tāpēc arī pie mums būtu lietderīgi ieviest šādu programmu, bet valsts pagaidām to neatbalsta.
Vismaz 70 cilvēkiem no simta, veicot datortomogrāfiju, plaušās atrastu kādu potenciāli bīstamu mezgliņu vai plankumu. Nākamo izmeklējumu varētu veikt pēc trim mēnešiem un, neatrodot nekādas pārmaiņas, vēl pēc 6–12 mēnešiem. Pamanot veidojumus, kas izskatās pēc ļaundabīga veidojuma, nepieciešama papildu izmeklēšana. Šādi plaušu vēzis tiktu atklāts agrīnā stadijā.
Ja plaušās atrod kaut ko aizdomīgu – bumbuli vai aizēnojumu –, nepieciešama biopsija (audu paraugi jāpārbauda mikroskopiski), veicot bronhoskopiju ar speciālu adatu vai arī izdarot diagnostisku operāciju.
Tērēt naudu dažādām asinsanalīzēm onkomarķieru noteikšanai nav vērts, jo šis analīzes ir mazinformatīvas un reizēm nespecifiskas. To rezultāti vērtējami kontekstā ar citos izmeklējumos iegūtajiem datiem.
Kā ārstēt, ko ievērot
Atklājot plaušu vēzi, vispirms vajadzētu atmest smēķēšanu. Trūkstot motivācijai rūpēties par savu veselību, nav gaidāms labs ārstēšanas rezultāts. Jāņem vērā, ka plaušām un sirdij nav nekā labāka par samērīgu fizisku slodzi.
Diemžēl 80% gadījumu tiek diagnosticēts ielaists plaušu vēzis. Trešajā stadijā to dažkārt var veiksmīgi izoperēt ar labiem rezultātiem, taču ceturtajā stadijā ķirurģiska iejaukšanās glābs reti. Ja audzējs nav pārāk liels, to operē endoskopiski, daļu plaušas izņemot caur vienu vai dažām mazām atverēm.
Pastāvot pietiekamai plaušu rezervei, var izoperēt tās daivu, mazu gabaliņu vai reizēm pat visu plaušu, taču, ja pēc tam prognozējama elpošanas mazspēja, kas rada invaliditāti, šāda ārstēšana nav piemērota.
Plaušu ķirurgi Latvijā strādā augstā līmenī, izmantojot vismodernākās metodes. Pēc mazinvazīvas operācijas slimnīcā jāpavada tikai dažas dienas, tiek samazināts komplikāciju risks un nav jācieš sāpes pēc operācijas. Taču slimības vēlīnās stadijās, lai nostiprinātu ķirurģiskās ārstēšanas efektu un nonāvētu visas vēža šūnas, parasti nepieciešama arī ķīmijterapija un staru terapija ar jonizēto starojumu. Diemžēl pie mums mūsdienīgi valsts apmaksāti medikamenti plaušu vēža pacientiem nav brīvi pieejami.
Ja izveidojušās metastāzes, ārstēšana atkarīga no slimnieka vispārējā stāvokļa. Ja viņš knapi elpo un staigā, mūža pēdējās dienas var atvieglot vienīgi paliatīvā aprūpe.
Vēža slimniekam būtu jāuzņem pilnvērtīgs uzturs. Interneta resursos var atrast daudz aplamas informācijas par diētām, piemēram, ka audzēja veidošanos veicina dzīvnieku izcelsmes produkti. Tad, zaudējot svaru un progresējot nespēkam, sirdzēja vispārējais stāvoklis pasliktinās nevis audzēja, bet nesabalansēta uztura dēļ. Aplams ir arī ieteikums pret vēzi katru dienu lietot 20 pilienus ūdeņraža pārskābes un tamlīdzīgas pamācības.
KONSULTĒJIS P. STRADIŅA KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS PLAUŠU SLIMĪBU UN TORAKĀLĀS ĶIRURĢIJAS CENTRA VIRSĀRSTS ARTJOMS ŠPAKS
