Kā autovadītāji uzvedīsies 30 km/h zonā Rīgā? 21
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aprīļa vidus atnācis ar vairākām ziņām par mūsu labākā drauga (ja sastapts īstajā vietā) vai ienaidnieka (ja nācis nelaikā) ātruma regulēšanas jaunumiem.
Viens tāds pavisam dabisks un vienkāršs – atkal drīkst braukt 70 km/h pa Dienvidu tilta estakāžu lokiem, kuri šopavasar laikam jau vairs neapledos. Forši. Ja vien nelīst un tavi apavi nav platas, nodilušas ziemas riepas.
Otrs – šī būs visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizētās Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL akcijas “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa”.
Arī Latvija piedalīsies šajā akcijā, un visu nedēļu Valsts policija papildus ikdienas ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei pievērsīs pastiprinātu uzmanību tieši atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Turklāt 21. aprīlī no plkst. 24.00 līdz 23.59 visās akcijas dalībvalstīs norisināsies 24 stundu ātruma kontroles maratons. Arī forši. Jo visatļautības vīruss šajā jomā izplatījies līdz īstas epidēmijas līmenim.
Un trešais – ar ātrumu ierobežojošām ceļa zīmēm sākts aprīkot vēl vienu lēno zonu Rīgā. Tās robežas būs Brīvības, Tallinas, Čaka un Marijas, un Merķeļa iela. Forši? Aptaujāto kolēģu viedokļi dažādi. Mans – krasi divdaļīgs. Par to tad arī mazliet sīkāk. Vispirms argumenti “par”.
Ātrums tiešām ir bīstams
Auto ātrums ir ļoti bīstams gājējam vai riteņbraucējam – ja tie nav laikus saskatīti un šoferis nav prognozējis bieži vien visai dīvainās viņu izdarības.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” eksperti publicējuši šāda pētījuma datus: ja ar savu vismaz tonnu smago karieti bliezīsi pa “mazaizsargātā” rumpi ar ātrumu 60 km/h, viņam nav izredžu izdzīvot; ja sadursmes brīdī ātrums būs 50 km/h, dzīvi paliks divi no desmit šādos konfliktos iesaistītajiem; ja 40 km/h – jau seši no desmit; ja 30 km/h – izdzīvos deviņi. Vērts autobraucējiem nesteigties gājējiem bagātās zonās? Muļķīgs, protams, jautājums…
Ātrums mēdzot būt skaļš
Moderna auto pārvietošanās radītais troksnis, ātrumam pieaugot no 30 līdz 50 km/h, palielinās vienu līdz četriem decibeliem (zonā ap 80 db). To atkal pētnieki esot samērījuši. Tas, protams, nepatīkami gan tuvo namu iedzīvotājiem, gan klusītēm pačalot kāriem gājējiem.
Bet rāmo ieguldījums šajā komforta elementā, manuprāt, tomēr ir niecīgs. Un lielāko trobeli saceļ nevis tie, kas joprojām ripina ar 50, bet tie, kas šo līdz šim arī Dzirnavu vai Blaumaņa ielā atļauto ātrumu cenšas sasniegt dragreisa režīmā. Sava caurā izpūtēja akustiku tīši demonstrējot. Nešaubos, ka šādus koncertus sarīkot viņi pamanīsies arī jaunā limita zonā.
30 km/h zonās ir lielāki sastrēgumi?
Šis būtu vērā ņemams arguments ārpus blīvi apdzīvotām vietām, uz šosejām, bet pilsētās ir pretēji. Satiksmes plūsmai un sablīvējumiem daudz būtiskāks faktors par ātrumu ir krustojumu kapacitāte un plūsmas vienmērība. Satiksmes plūsma, kas virzās ar ātrumu 30 km/h, var būt pat efektīvāka par plūsmu, kas brauc ar ātrumu 50 km/h, jo automašīnas var braukt tuvāk viena otrai, autovadītājiem ir daudz vieglāk iekļauties satiksmes plūsmā no sānu ielām un blakusteritorijām. Plūsma ir arī ekoloģiskāka, jo degvielas patēriņš un radīto izmešu daudzums aug līdz ar ātrumu.
Tas par ieguvumiem. Bet kas šķiet apšaubāms?
Kontrole gandrīz neiespējama
Jaunajā “klusā centra” zonā nav iespējama policijas ekipāžu veikta kontrole. Tai vienkārši nav vietas. Ielas pārāk šauras, piedevām stāvvietu un veloceliņu noslogotas. Jebkura pārkāpēja apstādināšana un nodarījuma protokolēšana šādos apstākļos radītu megakorķi, saniknotu publiku, padarītu to bīstamāku nekā iepriekš. Ja kontroles nebūs – nebūs nekādu 30 km/h.
Vismaz diennakts klusākajās stundās nebūs. Formālas likumpaklausības vārdā vilkties pa tukšu Lāčplēša ielu ar 30… To nespēs ne tikai nihilisti. Man arī būs ļoti grūti. Un kāds šitā aizsnausties var… Piedevām visu laiku jālūr spidometrā – kā to skūteristu tā braukdams pamanīsi?
Ātruma slāpētāji jau ir
Tie ir krustojumi. Lielākoties ar luksoforiem. Ļoti bieži krustojumi. Tērbatas ielas pusotros kilometros (no Elizabetes līdz Tallinas ielai) tādu ir vairāk par 10. Un tos atdalošajos 120–150 metros mūsdienu auto tehniski gan var ieskrieties pat līdz 100 km/h, bet jēgas no tā nekādas, jo luksofori darbojas nesaskaņoti un neprognozējami. Stulba dīdīšanās vien no hiperaktīva stila te sanāk…
Ko vēl piebilst? Diemžēl ne es, ne mani sarunu biedri netic, ka šis jaunievedums kaut ko būtiski mainīs. Par skādi jau, protams, nenāks. Varbūt jaunajam un diezgan spilgtajam lūgumam kāds arī paklausīs. Bet galvenais dzīvību glābjošais faktors ir un paliek autovadītāja modrs, plašs skats, iespējamu briesmu paredzēšana un sava ātruma saprātīga pieskaņošana konkrētajai situācijai. 50 km/h var būt ļoti bīstami arī tur, kur tie formāli joprojām atļauti.
