Kā uztvert pusaudžu savstarpējās maiguma izpausmes? 5
“Divatā ar 14 gadu veco dēlu dzīvojam vienistabas dzīvoklī. Kādu vakaru pie viņa atnāca draugu bariņš – daži puiši un meitenes no skolas. Pēc brīža iegāju apvaicāties, vai nevaru viņiem piedāvāt tēju vai kādu sviestmaizi, un redzēju, ka viena no meitenēm apķērusies manam dēlam ap kaklu. Viņš redzēja, ka esmu to pamanījusi, bet nekādi necentās slēpt, tieši otrādi – pat noskūpstīja meiteni! Apjuku un nesapratu, kā reaģēt. Neko neteicu un izgāju no istabas. Varbūt tomēr vajadzēja kaut ko sacīt? Nespēju aizmirst šo situāciju! Lūdzu, palīdziet ar padomu! Anita.”
“Pirmkārt, jāapzinās, ka arī bērniem ir intīmā dzīve – gadās, ka vecāki kādu pieķer bučojamies, bet citu – masturbējam,” saka seksologs Artūrs Vāvere. “Vecāki var būt šokā, jo bērns vecākiem vienmēr būs bērns, vai viņam ir 15, 30 vai 40 gadu. Pareizākā uzvedība būtu neitrāla reakcija – ne nosodīt, ne slavēt. Pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir.
Jāapzinās arī, ka no dēla puses tā ir uzdrīkstēšanās – savā ziņā līdzīga izrādīšanās kā ar smēķēšanu. Sak, esmu liels un to jau daru, ko nu tu teiksi? Tas ir pārbaudījums vecāku un bērnu spējai savstarpēji uzticēties. Un indikators, kas parāda, cik atklātas attiecības bijušas līdz šim. Iespējams, konkrētajos apstākļos tas nav bijis izaicinošs solis, bet gan pierādījums tam, ka puisis un viņa mamma ir tuvi un draudzīgi, tāpēc nav jāslēpjas un jāveido atšķirīgi izturēšanās modeļi tām reizēm, kad mamma skatās, un tiem gadījumiem, kad viņas nav klāt. Jebkurā gadījumā atklātība ir labāka par slēpšanos. Vai tad mammai labāk patiktu, ja dēls pēkšņi paziņotu: klau, tu drīz būsi vecmāmiņa!
Savā ziņā Anita to var vērtēt arī kā iespēju netieši uzraudzīt savu pusaudzi: viņš tiekas ar draugiem dzīvoklī, viņa turpat vien ir.
Vēl viens satraukuma cēlonis var būt slimības, ar kurām var inficēties seksuālu kontaktu ceļā. Ja pagaidām tā ir tikai bučošanās, var aplipināties ar herpesvīrusu vai infekciozo mononukleozi, bet šīs slimības ir ārstējamas un reti kad noris ļoti smagi. Diemžēl pasaule nav sterila!
Galvenais, pieķerot pusaudzi bučojamies, būtu neizteikt piezīmes, nešausmināties, nekliegt, nepārmest un nesodīt. Jaunajam cilvēkam šis moments jau tā var būt ļoti spēcīgus pārdzīvojumus izraisošs; pret viņa jūtām jāizturas delikāti. Protams, citādi, ja manāms, ka tās nav tikai naivas bučiņas, bet kārtīga sūkšanās. Piemērotā brīdī var bilst, ka ne jau visur un visiem savas jūtas jāizrāda – ka piemērotāk ļauties maigumam intīmā gaisotnē. Taču, ja pusaudžus pieķer maigojamies situācijā, kad viņi ir iedomājušies, ka ir vieni un neviena netraucēti, vispiemērotāk būtu atvainoties un iziet no istabas, tā liekot saprast, ka pieaugošā bērna intimitāte un teritorija tiek respektēta.”
