Kā uzmundrināt sevi brīžos, kad esi pavisam zaudējis dūšu 0
Mēs pārdzīvojam tādus periodus, kad jaunu enerģiju ierašanās aktīvi izgaismo mūsu ilūzijas, ierobežojumus, vecos uzskatus un attieksmi.
Mēs tiekam iemesti situācijās, kad esam spiesti aplūkot visu kā ar citām acīm, paplašināt apziņu.
Ja to ir daudz, gadās, ka pāri galvai iegrimstam negatīvās emocijās. Tad kļūst grūti noturēties virs ūdens.
Daudzi cilvēki domā, ka viņus piemeklējusi depresija. Līdz tai patiešām nav tālu, ja vien neizdosies laikā “pārslēgties” uz citu uztveres līmeni. Kā tad atbalstīt sevi krīzes brīžos?
„Vai tavā dzīvē viss ir kā problēma? Visu laiku dzīvo kā drāmā? Tev ir trauksme? Šķiet, ka visu laiku kaut ko piesaisti, lai tas būtu jārisina? Ja atbilde ir „Jā”, tad es teikšu, ka tu neesi iededzinājis savu uguni. Varbūt tu esi Gaismas darbinieks, bet patiesībā tu neesi iededzinājis savu uguni. Tu tikai saņēmi čemodānu ar instrumentiem. Tu nekad neesi to atvēris.” Kryon
Pasaki paldies par nepatikšanām
Pirmkārt, kad piedzīvo kārtējās nepatikšanas, atceries, ka tām ir kāda augstāka nozīme. Atceries, ka tā ir pašreizējā brīža „norma”, kad tiek parādīts, kas mums ir jāatlaiž.
Pasaki “paldies” Visumam, ka lika uz to paraudzīties. Acīmredzot citā veidā, saudzīgākā, tas viņam neizdevās. Esi pateicīgs dalībniekiem par šo situāciju.
Viņiem arī nav viegli spēlēt ļaundaru, aizvainotāju un krāpnieku lomas. Viņi to dara tavā labā. Lai saglabātu resursu, spēku, enerģijas pārpalikumus, pasaki frāzi: „Paldies! Es redzēju. Nerādi man to vairāk. Es apsolu strādāt ar šo problēmu.” Protams, solījums jāpilda, citādi viss turpināsies.
Pamani skaisto vienkāršajā, ikdienišķajā
Lai krīzes stāvoklis nekļūtu pastāvīgs un nenovestu pie depresijas, novirzi fokusu no nepatikšanām uz pozitīvo. Atrodi savā dzīvē kaut ko, kas tevi iepriecina, pieķeries pie tā un turies kā pie glābšanas riņķa.
Pievērs uzmanību dīvainajām debesīs peldošo mākoņu formām.
Piecelies no rīta agrāk, dodies uz balkonu vai pagalmu un skaties debesīs, vēro mākoņus, saplūsti ar tiem. Fotografē tos.
Raksta autore portāla kluchimasterstva.ru autore, garīgā praktiķe Nataļja Prokofjeva stāsta par visai drūmu periodu savā dzīvē, kad viņa tieši tā darīja.
Gadījās, ka pat nokavēja darbu, bet iziešana uz balkonu bija ilgstošs ikdienas rituāls. Viņa stāvēja ar fotoaparātu rokās un apbrīnoja mākoņus. Atbildot uz tādu uzmanību, tie katru rītu sagaidīja vērotāju ar neparastām, skaistām formām. Pozitīvs lādiņš visai dienai iegūts. Aplūkojot šīs fotogrāfijas tagad, raksta autore atceras nevis skumjas un tā dzīves perioda problēmas, bet gan Visuma atbalstu.
Izdomā savu rituālu – to, kas iedvesmos tevi.
Galvenais, lai tas būtu pieejams un vienkāršs. Ja tu audzē ziedus, apbrīno tos katru dienu, uzsūc viņu skaistumu, komunicē ar viņiem. Tas gan sazemēs, gan novērsīs no skumjām domām.
Ja dzīvo pie jūras, upes, ezera, mēģini atrast kopīgu valodu ar ūdens stihiju un regulāri komunicēt ar to. Atdod ūdenim visas savas bēdas. Ūdens attīra un harmonizē.
Vismaz daļu ceļa uz darbu ej kājām. Ja ceļš ved cauri parkam vai skvēram, izbaudi koku skaistumu. Nav svarīgi, kāds gadalaiks, vai ir saulains vai līst. Lietus var sniegt pašreizējam mirklim svaigumu. Galvenais ir, kā uz to paskatīsies.
Uzspēlē spēli “Pēdējo reizi”
Iedomājies, ka visu, ko sastopi, redzi, tu piedzīvo, izbaudi pēdējo reizi. Vai ka tas ilgu laiku bija pazudis, bet nu uz mirkli ir pieejams. Silts ūdens dušā, saules atspīdums ūdenī, svaigi pagatavotas kafijas aromāts un garša, bērna smaids.
Jēga – iemācīties pamanīt skaistumu, nozīmīgumu sīkumos, ikdienas dzīvē.
Neceri uz kādu tālu laimi nākotnē, bet saproti, ka skaistais jau ieskauj tevi, tas ir tikai jāpamana.
Tu iemācīsies novērtēt to, kas ir, tādējādi dzīvojot pašreizējā brīdī. Tā ir visvienkāršākā garīgā prakse, kas ļauj saprast dzīves patieso nozīmi – dzīvot šeit un tagad, dzīvot katru mirkli apzināti.
Nepatikšanas atrisināsies pašas no sevis, un, ja ne, tad tu noteikti saskatīsi izeju. Vajag tikai nomierināties un pieņemt.
Paskaties uz visu ar eņģeļa acīm
Iedomājies, ka tu esi eņģelis, kurš nekad nav nonācis uz Zemes cilvēka ķermenī, tikai vērojis cilvēkus. Tu esi eņģelis, kurš pēkšņi ieguvis fizisko ķermeni. Tagad tu vari just, nobaudīt garšu, siltumu, aukstumu. Agrāk tikai sapņoji, ka jūti lietus pilienus uz sejas, skūpstu, vēja dvašu, un tagad tas viss tev ir pieejams.
Ja neesi noskatījies filmu “Debesis virs Berlīnes” vai tās versiju „Eņģeļu pilsēta”, velti laiku, lai noskatītos. Tas mainīs tavu uztveri no mīnusa līdz plus.
Nodzīvo tā dienu – brīnoties un apbrīnojot vienkāršas ikdienišķas lietas.
Neviens cits tavā vietā nevar izmainīt tavu dzīvi, nevienam tas nav pa spēkam. Kādu lēmumu pieņemsi – neko nedarīt un turpināt sevi žēlot vai spert vienkāršus soļus, lai palīdzētu sev?
