Kā uzlabos ūdens patēriņa uzskaiti? Intervija ar “Rīgas ūdens” vadītāju Dagniju Kalniņu 3
Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāju Dagniju Kalniņu iztaujāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
Kas uzņēmumam visvairāk sagādā galvassāpes – ūdens iegūšana, tā kvalitāte, piegāde vai norēķināšanās?
D. Kalniņa: Rīgas iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāte uzlabojas, un kanalizācijas notekūdeņu savākšana ik gadu kļūst videi draudzīgāka. Tomēr problēmas jau rodas katrā no jūsu nosauktajiem posmiem, tostarp tādas, kuras nav iespējams tik ātri atrisināt. Mūsu ūdens piegādes un notekūdeņu savākšanas infrastruktūras lielākā daļa ir izbūvēta sen, un tās tehniskās iespējas ir lielākas un komunikācijas ir garākas, nekā vajadzētu, ievērojot Rīgas iedzīvotāju skaitu pašlaik.
Ik gadu infrastruktūras atjaunošanā ieguldām prāvas summas, tomēr jāatzīst, ka ne tikai mūsu uzņēmumam, bet arī visai Latvijas ūdens apgādes saimniecībai pati lielākā problēma ir tā, ka naudas nekad nav bijis tik daudz, cik patiesībā vajadzētu infrastruktūras atjaunošanai.
Atjaunošanas tempu ziņā Rīgā diemžēl atpaliekam no Stokholmas vai Helsinku ūdenssaimniecības uzņēmumiem.
Atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētām mums papildu problēmas rada arī ēku iekšējās komunikācijas, kuras daudzviet ir ļoti nolietotas.
Tātad ūdens, ko piegādājat, nav gluži tas, kas dzīvokļos tek no krāna? Ar cauruļu rūsas piegaršu?
Jā, diemžēl tā dažreiz patiešām ir. Tā kā manis pieminētās ūdens apgādes infrastruktūras atjaunošanas problēmas nav ātri atrisināmas, remontu laikā ūdens apgādes sistēmā var novērot saduļķošanos. Tāpēc pastāvīgi notiek ūdensvadu skalošana. Šajā laikā klientiem īslaicīgi pasliktinās ūdens kvalitāte.
Par ūdens kvalitāti jau iedzīvotāji nesūdzas, vai ne?
Nē, Rīgā tā atbilst visiem Eiropas Savienības dalībvalstu standartiem.
Kādi pašlaik naudas izteiksmē ir ieguldījumi ūdens apgādes saimniecības atjaunošanā?
Tie ir 25 līdz 30 miljoni eiro gadā. Viens no pašlaik nozīmīgākajiem projektiem ir Jaunciema mikrorajona ūdens apgādes sistēmas atjaunošana. Vēsturiski tā savulaik bija Juglas papīrfabrikas autonomā apgādes sistēma, kas izbūvēta uz zemes, kas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas un zemes reformas nonāca privātās rokās.
Sistēma bija ļoti novecojusi, tāpēc krietnu laiku Jaunciema dzīvojamo namu iedzīvotājiem nevarējām nodrošināt nepārtrauktu ūdens piegādi.
Šogad sāksim arī Salu tilta rajona ūdens apgādes komunikāciju rekonstrukciju.
Ūdens apgādes sistēmu atjaunošana, protams, vajadzīga arī citos Rīgas mikrorajonos. Tos kritiskos punktus, kur atjaunošana nepieciešama vispirms, mēs nosakām pēc tā, kur visbiežāk notiek avārijas un ūdens apgādes pārtraukumi. No 2012. gada notiek aizbīdņu nomaiņa, kas laika ziņā ļauj maksimāli saīsināt ūdens piegādes pārtraukumus tajos dzīvojamajos rajonos, kuros notiek remonts vai tiek novērsta avārija.
Vai jums ir zināms arī par tām problēmām, par kurām pašlaik rīdzinieki – daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāji – visvairāk pauž satraukumu?
Jā, par tām man ir zināms. Iedzīvotājiem ir aktuāla mūsu uzņēmuma piegādātā ūdens apjoma un dzīvokļu skaitītāju rādījumu patēriņa starpības problēma. Bet nevaru solīt, ka šo problēmu varam atrisināt. Mēs piegādājam ūdeni līdz ievadam daudzstāvu dzīvojamā namā. Savukārt ēku iekšējo komunikāciju uzturēšana un precīzas uzskaites sistēmas izveidošana ir tikai nama pārvaldnieka ziņā.
Bet par ūdeni iedzīvotāji jau maksā jums, nevis pārvaldniekam!
Patērētājs maksā mums, balstoties uz pārbaudāmiem skaitītāja rādījumiem ēkas ievadā, izmantojot pārvaldnieka starpniecību un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam.
Vai jums nemaz nerūp lielie ūdens zudumi namos, par ko bieži sūdzas iedzīvotāji? Tie skar arī piegādātāju!
Mums ūdens apgādes kopējie tehnoloģiskie zudumi ir aptuveni 11 līdz 12% apmērā no piegādātā apjoma, kas nozares līmenī ir ļoti labs rādītājs.
Bet kāpēc veidojas šī milzu starpība starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem? Daudzos namos tā sasniedz 20, 30 un 40% mēnesī!
Kā jau sacīju, mūsu atbildības robeža beidzas pie ievada dzīvojamā namā. Par ūdensapgādi namā atbildība jāuzņemas tā apsaimniekotājam.
Pašlaik arī mūsu uzņēmuma pārstāvji piedalās visās Ekonomikas ministrijas rīkotajās sanāksmēs, kurās tiek spriests, kā uzlabot ūdens patēriņa uzskaiti.
Šogad esam plānojuši sākt telemetrijas projekta īstenošanu, komercuzskaites mēraparātus plānots aprīkot ar attālinātas rādījumu nolasīšanas iekārtām, kas varētu būt viens no līdzekļiem, kā mazināt šīs starpības veidošanos. Viens no iemesliem, kāpēc tā rodas – ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa dažādos laikos.
Vai, jūsuprāt, tas ir galvenais zudumu un starpības rašanās iemesls? Tad jau citā mēnesī vajadzētu rasties pārpalikumam.
Nē, nav galvenais. Šo telemetrijas projektu esam paguvuši izmēģināt. Izmēģinājumi apliecina, ka kaut kādas novirzes gan ir, bet nebūtiskas.
Jāatzīst, pašlaik neredzu šai problēmai visaptverošu atrisinājumu. Vairākos Rīgas mikrorajonos ir tā sauktie tranzīta cauruļvadi, proti, vienai ūdens apgādes ķēdei pieslēgti vairāki dzīvojamie nami. Tur atklāt un novērst ūdens zudumu cēloņus ir vēl grūtāk. Mēs no savas puses būtu gatavi ieguldīt naudu, lai izveidotu ūdens apgādes pieslēgumu katram namam atsevišķi. Protams, kur tas ir iespējams.
Šo projekta īstenošanu iesākām pirms gada. Diemžēl tikai ar divu dzīvojamo namu iedzīvotājiem izdevies panākt vienošanos par pārbūvi. Kā zināms, ikviens daudzstāvu dzīvojamais nams ir šā nama iedzīvotāju īpašums.
Bez dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanas nekādas pārbūves nevar notikt.
Manuprāt, liela daļa mūsu daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāju joprojām neapzinās savu lomu viņiem piederošo namu apsaimniekošanā, pārāk paļaudamies uz pārvaldnieku, kurš visu izdarīs viņu vietā. Diemžēl šī dzīvojamo namu pārvaldīšanas filozofija nedod vēlamo rezultātu.
Viens no starpības veidošanās iemesliem, kuru min iedzīvotāji, – dažādas konstrukcijas un precizitātes ūdens patēriņa skaitītāji. Tas nozīmē, ka šī uzskaite ir jāsakārto, lai visos viena nama dzīvokļos tie būtu vienādi. Bet tas jādara iedzīvotājiem!
Jūs gribat visas vainas pierakstīt iedzīvotājiem. Viņi laikus nenolasa skaitītāju rādījumus, negādā par ūdens patēriņa uzskaiti. Kāpēc “Rīgas ūdens” nevar ieviest citu kārtību – līdzīgu tai, ko izmanto “Latvenergo” un “Latvijas gāze” – “Rīgas ūdens” pārņem dzīvokļos uzstādītos skaitītājus, maina tos, uzstāda no jauna?
Nevar. Jūsu minētie uzņēmumi pakalpojumus sniedz, izmantojot pilnīgi citu savstarpējo attiecību modeli. “Rīgas ūdens” sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus likumos noteiktajā kārtībā, tāpēc nevar piegādāt ūdeni līdz krānam katra nama dzīvoklī. Turklāt vēlos uzsvērt, ka skaitītāju rādījumu starpība konkrētos namos ir ļoti atšķirīga.
Rīgā ir arī tādi jaunie nami, kuros nemaz nav jūsu pieminētās ūdens starpības starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem.
Sabiedriskais pakalpojums nav tas, ko saņem dzīvokļa īpašnieks. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņem visa dzīvokļu īpašnieku grupa kopīgi.
Bet kā strādā “Latvenergo” un “Latvijas gāze”?
Pieminot “Latvenergo”, par ēku iekšējiem elektrotīkliem mēs arī maksājam ar pārvaldnieka starpniecību. Ēku iekšējās komunikācijas neietilpst “Rīgas ūdens” tarifā.
Bet vai arī šajā jomā “Rīgas ūdens” nevarētu kaut ko mainīt, pārņemot savās rokās arī namu ūdens apgādes iekšējās komunikācijas?
Es nespēju iedomāties, kā fiziskām personām piederošās ēku iekšējās ūdensapgādes komunikācijas pēkšņi varētu pārņemt “Rīgas ūdens”. Tas nav iespējams. Tas ir šo namu iedzīvotāju īpašums, kurš viņiem arī jāapsaimnieko! Kā šajos apstākļos “Rīgas ūdens” novērsīs ūdens zudumus citiem īpašniekiem piederošos īpašumos?!
Jā, es jau saprotu – pašlaik jūs piedāvājat tā sauktos tiešos norēķinus bez namu pārvaldnieku starpniecības.
Nav tā, ka ieliksim dzīvokļos savus skaitītājus, nemainot uzņēmējdarbības modeli.
Pirms dažiem gadiem jau bija plānoti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri ūdens apgādes pakalpojumiem paredzēja tiešos norēķinus. Tolaik pētīdami citu Eiropas valstu pieredzi, atklājām, ka tiešie norēķini nemaz nav tik izplatīti. Tie gan ir, piemēram, Lietuvā. Tā kā lielu daļu Rīgas apsaimniekošanas uzņēmējdarbības pašlaik pārņēmuši lietuvieši, iespējams, ka viņi virzīs tiešo norēķinu ieviešanu arī mums.
Meklējot cēloņus ūdens zudumiem mājās, atradām trīs. Pirmais – iekšējās komunikācijas sliktā stāvoklī. Otrais – skaitītāji, kuri neuzrāda patieso ūdens patēriņu. Trešais – skaitītāju ļaunprātīga ietekmēšana. Pirmais cēlonis, protams, jānovērš apsaimniekotājam. Bet jūs sakāt, ka dzīvokļos uzstādītie skaitītāji nav jūsu ziņā! Iznāk, ka šo otro un trešo zudumu cēloni neviens nespēj vai nemaz negrib novērst!
Lai pirms pusgadsimta celtā daudzstāvu dzīvojamā namā mainītu ūdens uzskaiti, pirmkārt, pilnīgi jāpārbūvē gan vertikālā, gan horizontālā šīs ēkas ūdens apgādes sistēma. Tas nav reāli.
Atšķirībā no “Latvenergo” “Rīgas ūdenim” nav tehnoloģisku iespēju piegādāt ūdeni līdz dzīvoklim vai atslēgt piegādi, ja, piemēram, kādam dzīvokļa īpašniekam sakrājušies parādi.
Mans uzskats šai ziņā ir nemainīgs – “Rīgas ūdens” sniedz sabiedrisku pakalpojumu ar vienādu atbildību pret pilnīgi visiem klientiem.
Šā iemesla dēļ mēs nefinansējam arī nekustamo īpašumu attīstītāju īstenotos infrastruktūras projektus, piemēram, Skanstes ielas rajonā, kur pašlaik top vairāki jauni daudzstāvu dzīvojamie nami. Viņi par ūdens apgādes izbūvi namos maksā paši. Kamēr daudzstāvu namu iedzīvotāji Purvciemā, Zolitūdē un citos mikrorajonos nesapratīs, ka nami, kuros viņi dzīvo, pieder viņiem, nekas nemainīsies.
