Kā uzcept omleti, sagriezt gurķi vai bieti – skaidro valsts par pusmiljonu eiro pasūtītā Covid-19 pētījumā 31
Valsts kontroli (VK) ieinteresējis kāda pētījuma lietderīgums. Kā uzcept omleti vai sagriezt gurķi – tas skaidrots valsts pasūtītā Covid-19 pētījumā, vēsta “TV3 Ziņas”.
Arī neskaitāmi sociālo tīklu lietotāji to pamanījuši un uzdod jautājumu: cik jēdzīga ir valsts naudas naudas tērēšana kam tādam?
Izglītības ministrija, kas programmu uzrauga, skaidro, ka paveiktā izvērtējums, piesaistot ārvalstu ekspertus, notiks tuvāko mēnešu laikā. Pusmiljonu vērtajā pētījumā, pirms tas pazuda no interneta, ielūkojās “TV3 Ziņas”.
Par Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) pētījuma atskaiti, jeb melnrakstu, kas internetā publicēts novembra nogalē, izbrīnu pauž vairāki “Twitter” lietotāji, un diskusiju aizsākusi bijusī Saeimas deputāte Elīna Siliņa. Viņa uzdod jautājumu, vai šis patiešām ir pusmiljonu vērts pētījums, ar ēdienu receptēm?
‼️⁉️Tas tiešām ir 0,5mlj€ pētījums. Ēdienu receptes ap 420.lpp nav joks!!! @Brivibas36 @IZM_gov_lv @krisjaniskarins https://t.co/4jgAybP2wk
— Elina Treija (Silina (@Silina_Elina) January 5, 2021
Tās atrodamas 26 lapaspušu garumā, pētījuma noslēgumā, bet vēl citas receptes tabulu formā izkaisītas viscaur pētījumam.
Ekonomistu Mārtiņu Āboliņu izbrīnījusi omletes recepte, par kuru brīnās arī citi “Twitter” lietotāji.
“Nebūtu jau žēl tā pusmiljona, bet omletei piegājuši ļoti prasti… tieši tagad lasu franču pavārgrāmatu par omlešu pagatavošanu. Ja nopietni, šis ir diezgan nožēlojami. Tāds bakalaura līmeņa tjap-ļap pēdējā brīdī, lai tik tiktu pie aizstāvēšanas,” pauž kāds soctīklu lietotājs.
Kopumā konkrētais pētījums ir 430 lapaspušu garš, analizēta pārtikas ķēžu situācija Covid-19 krīzes laikā un iespējas noturības stiprināšanai, veikts pēckrīzes galveno pārtikas sektoru raksturojums un pētītas attīstības tendences Latvijā.
Receptes attiecināmas uz sadaļu, kurā pētnieki izstrādājuši pārtikas groza modeli siltu pusdienu sagatavošanai mājas apstākļos četrām nedēļām.
Visu kopējo pētījuma projektu, kura sastāvdaļa ir arī konkrētais apakšprojekts, vada Inna Šteinbuka. Viņa uzsvēra, ka apakšprojekts noteikti neizmaksāja pusmiljonu eiro, bet mazāk, summas jāprecizē, jo piedalījās liels ekspertu skaits.
Sacelto ažiotāžu Šteinbuka vērtē kritiski, uzsverot – 30 lapaspušu izraušana no konteksta ir nepamatota.
“Sadaļa kopumā ir ļoti laba! Viņi aptaujāja daudz lauksaimniecību uzņēmumu, saņēma pozitīvu Zemkopības ministrijas atzinumu, astoņu nevalstisko organizāciju atzinumus. Tas viss pievienots atskaitei! Tā nemaz nav mūsu pētījuma centrālā daļa! Pavisam nē, lai gan ļoti apjomīgs,” saka Šteinbuka.
“Kopumā projektiem ir veicies labi, zinātnieki bija ļoti moblizējušies. Projekta rezultāti tika vērtēti katru mēnesi, īpaša uzraudzības komisija vērtēja katru mēnesi tikās ar zinātnieku grupām, uzdeva papildus jautājumus,” stāsta IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs.
Pētījuma noslēgumā autori piedāvā vairākus ieteikumus, piemēram: krīzes laikā jāaizliedz ievest pārtikas produktus no kaimiņvalstīm, ja tos var nodrošināt vietējie uzņēmumi. Ministrijā uzsver, ka pētījumu rezultātus vēl tikai izvērtēs ārvalstu eksperti, un pašlaik būtu pāragri spriest par rezultātiem.
“Šī gada pirmajā ceturksnī notiks projektu zinātniskais invertējums, vērtēs arī ārzemju zinātniskie eksperti, vai zinātniskie rezultāti ir sasniegti. Protams arī komisija vērtēs, vai ir sasniegti visi valdības uzdevumi. Protams, tiks veikta arī finanšu pārskata ekspertīze, lai pārliecinātos, vai finansējums izlietots atbilstoši.”
Pētījumā secināts, ka nepieciešams lielāks vietējo preču protekcionisms valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, lai veicinātu Latvijā ražotu produktu izmantošanu iepirkumos piemēram, NBS, slimnīcas, pansionāti u.c., tāpat piedāvāts, piemēram, rīsu vietā iepirkt grūbas.
