Kā uzcelt energoefektīvāko ēku Latvijā? 0
Pēdējo gadu situācija un energoresursu cenu svārstības liek domāt par sava mājokļa energoefektivitāti. Energoefektīvi un pārdomāti mājokļi ne tikai ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas, bet arī atvieglo ikdienu, mazina energoresursu cenu svārstību ietekmi un ceļ mājokļa vērtību.
Par to, kādi ir energoefektīvās privātmājas būvniecības un renovācijas nosacījumi, kas jāņem vērā, lai uzceltu energoefektīvu vai pat pasīvu māju, kā izvēlēties ventilācijas sistēmu un kā parūpēties par mikroklimatu mājā, izvēlēties ēkas vadības risinājumus varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Kā uzcelt energoefektīvāko ēku Latvijā?” šī gada 12. aprīlī.
Ko nozīmē “pasīvā māja”?
Viens no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasīvo ēku projektēšanu Latvijā ir “CMB”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis teic, ka vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs nepatērējam. Arī māja jāuzbūvē tā, lai tā tērētu pēc iespējas mazāk enerģijas.
“Pasīvais ēkas sertifikāts nav nekas mistisks. Tā ir vesela sistēma, kas nosaka un raksturo ēkas pēc to enerģijas patēriņa un komforta līmeņa. Iepazīstos to, ko nozīmē šis būvniecības princips, man tiešām ir nesaprotams, kāpēc jebkura ēka netiek būvēta pēc šāda standarta. Pasīvās ēkas ideja ir jau 30 gadu veca”, skaidro A. Dzirkalis.
“Protams, nevar prasīt, lai visas ēkas ir pasīvas, tas nav pašmērķis. Bet pēc iespējas vairāk ēkās ir jāizmanto pasīvo ēku standarti un komponentes.”
Kas tad ir pasīvā ēka? Ir pieci galvenie pasīvās ēkas pamatprincipi. Pirmais – ļoti laba siltumizolācija visām ēkas konstrukcijām. Otrais – kvalitatīvi logi un durvis, turklāt logi ir viens no veidiem, kas palīdz iegūt siltumu no saules gaismas. Treškārt – neizbēgami vajadzīga ventilācijas iekārta ar labu lietderības koeficientu, kas tērē pēc iespējas mazā enerģijas un nesilda apkārtējo vidi. Ceturtkārt, blīvas norobežojošās konstrukcijas. Savukārt piektais komponents ir konstrukcijas bez termiskiem jeb aukstuma tiltiņiem.
Tāpat šāda ēka būtu jānovieto pareizi dienvidu rietumu virzienu. Sienām, kurās būs lielākās atveres, jābūt vērstām tieši pret šīm debess pusēm. Tikpat svarīga ir ēkas konfigurācija, proti, jābūt pēc iespējas tuvākai kuba formai. Pasīvu ēku nevarēs uzbūvēt, ja tā būs mazāka par 120 m2 un ja būs tikai viens stāvs. Būtiska arī sienu un grīdu laukuma attiecība. Taču, būvējot arī mazāku un vienstāva ēku, var izmantot tos pašus pasīvās mājas elementus, lai uzbūvētu energoefektīvu māju.
Ēku var saukt par pasīvu, ja tās enerģijas patēriņš gadā ir ne vairāk kā 15 kW/m2. Tajā tiek nodrošināts vienveidīgs un labs mikroklimats gan vasarā, gan arī ziemā. Jāatzīmē, ka lielākais izaicinājums ir neļaut ēkai vasarā sakarst pārāk daudz. Ziemā temperatūra telpās nedrīkst būt zemāka par +22 grādiem, bet vasarā tā nedrīkst būt augstāka par +25 grādiem.
Šobrīd ir mums definētas “A” un “A+” klases ēkas, bet tās vēl ir patālu no pasīvā standarta. Patlaban “A+” klases ēkām enerģijas patēriņš ir noteikts zemāks par 35 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Tas jau ir diezgan viegli sasniedzams rādītājs, izmantojot pasīvās ēkas komponentes un pasīvo ēku projektēšanas standartus. Savukārt “A” klases ēkām būtu jāatbilst gandrīz visām jaunajām projektējamām ēkām, jo 60 līdz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā var sasniegt bez īpašām problēmām.
Plānojot ēkas būvniecību, jāskaita ne tikai tā nauda, ko iztērēs būvniecības laikā, bet arī tās finanses, kas būs jātērē vēlāk, to ekspluatējot.
“Esam uzbūvējuši pasīvās dvīņu mājas Mārupē. Tajās vispār nav apkures sistēmas, tādējādi nav izdevumu par apkuri. Ēkas ir tikai tik daudz dārgākas, cik būtu izmaksājusi apkures sistēma. Par siltumu gādā logu konstrukcija un cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, lietojot sadzīves tehniku,” skaidro Artis Dzirkalis.
Labākā izvēle privātmājai – saules paneļi un siltumsūknis
Elektrum Energorisinājumu vadības daļas tehniskais eksperts Jānis Ancāns skaidroja, kāds ir siltumsūkņu darbības princips, ar ko atšķiras siltumsūkņu veidi un kāpēc labākais risinājums ir siltumsūkņa un saules paneļu tandēms.
“Siltumsūknis darbojas līdzīgi kā visiem tik ierastais ledusskapis. Tas savāc āra gaisā vai vidē esošo siltumenerģiju enerģiju un novada to telpā, nodrošinot mums komfortablus apstākļus. Piemēram, gaiss – ūdens siltumsūknis sastāv no kompresora, siltummaiņa, izplešanās vārsta un radiatora, ko novieto ārpus mājas. Savukārt siltummainis ir saslēgts ar silto grīdu vai radiatoru sistēmu. Sistēmā cirkulējošu siltumnesēju kompresors saspiež, tas sasilst un siltummainī sasilda jau apkures sistēmā cirkulējošo siltumnesēju. Tālāk tas plūst uz izplešanās vārstu, izplešoties atdziest. Nokļuvis ārpus ēkas esošajā radiatorā, tas uzņem no vides siltumu un turpina ceļu uz kompresoru, lai cikls atkārtotos,” skaidro Jānis Ancāns.
Ir vairāki siltumsūkņu veidi. Gaiss – gaiss siltumsūknis parasti nodrošina vienas telpas apsildi. Šī iekārta darbojas līdzīgi kā kondicionieris. Tas var gan dzesēt, gan arī sildīt gaisu. Savukārt gaiss – ūdens siltumsūknis var nodrošināt gan apkuri, gan arī karstā ūdens sagatavošanu. Tam papildus var būt arī telpu dzesēšanas funkcija. Šīs sistēmas priekšrocība – nav nepieciešams izbūvēt āra kontūru. Zeme – ūdens siltumsūkņa lielākā priekšrocība ir tā, ka tas ir daudz stabilāks un nav atkarīgs no āra gaisa temperatūras. Šāds siltumsūknis nodrošina karsto ūdeni un apkuri, kā arī spēj nodrošināt labu dzesēšanu.
Siltumsūkni ir efektīvāk darbināt kopā ar siltajām grīdām. To temperatūra ir zemāka nekā radiatoriem, un siltumsūknis patērē mazāk enerģijas nepieciešamās temperatūras nodrošināšanai. Tā kā siltumsūknis patērē elektroenerģiju, tad to arvien biežāk uzstāda kopā ar saules paneļiem. Turklāt to saražoto enerģiju visizdevīgāk ir patērēt uzreiz, respektīvi, siltumsūkņa darbināšanai, tādējādi izpaliek izvedumi par enerģijas pārvadi, nododot to tīklā.
Māju vadības risinājumi
Kompānijas “Siemens” pārstāvis Andrejs Misjuks stāstīja par automatizētiem māju vadības risinājumiem, ko piedāvā uzņēmums
Tiesa, šie risinājumi vairāk piemēroti uzņēmumu ēkām, birojiem un daudzdzīvokļu ēkām, to apsaimniekotājiem. Taču “Siemens” ir arī risinājumi, kas būtu izmantojami arī privātmājās.
Andrejs Misjuks atgādināja par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”. Noteikumi paredz, ka nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu.
Mēs piedāvājam risinājumu “Connect box”. Šī sistēma ļauj savienot visas tās iekārtas, kas atrodas ēkā un ne tikai. Ar šo risinājumu tiek nodrošināts mākonī bāzēts vadības panelis, kas ļauj visu sistēmu pārvaldīt.
Sistēmā ir iespējams pieslēgt vairāk nekā 500 dažādu ražotāju ierīču, turklāt tā spēj saprasties ar 11 populārākajiem to pārvaldības protokoliem. Sistēmai ir intuitīvs lietotāja interfeiss, kā arī attālinātās pieslēgšanas iespējas. Tāpat arī padomāts par sistēmas kiberdrošību.
Veselīgs un komfortabls klimats ēkā
Rūdolfs Birnbaums no “Zehnder Baltics” stāstīja par veselīga un komfortabla klimata nozīmi mājoklī. Īpaši par to, kā nodrošināt svaigu gaisu mājoklī, neļaut no tās izplūst siltumam un vienlaikus gādāt ar to, lai gaiss nebūtu pārāk sauss.
“Kad māja ir uzbūvēta un noblīvēta, arī izmantojot elpojošus materiālus, aplami domāt, ka tie nodrošinās pietiekamu gaisa apmaiņu, lai pietiktu mājas iemītniekiem. Nepietiekamas gaisa apmaiņas un neizvadītā mitruma dēļ cieš cilvēku veselība, kā arī mājas konstrukcijas. Šveicē veikts pētījums apliecināja, ka Ar vēdināšanu, atverot logus, vien nepietiek. Pat regulāri vēdinot, guļamistabā gada griezumā nekvalitatīvs gaiss (CO2 līmenis vairāk nekā 1000 ppm) bija vairāk nekā 5000 stundu, bet telpās ar mehānisko ventilāciju gaisa kvalitātes problēmas bija tikai nedaudz vairāk kā 100 stundu gadā.
Energoefektīvās ēkās izmanto ventilācijas sistēmas ar rekuperatoru. Taču ziemā šādas sistēmas izžāvē jau tā sauso gaisu, tāpēc jādomā par gaisa mitrināšanu. Efektīvākas ir sistēmas, kas neļauj no ēkas izplūst daļai mitruma, kas ir no ēkas izvadāmajā gaisā. Pieejamas arī ventilācijas iekārtas, kurām ir samēra vai vasaras apvadkanālu funkcija. Šāda sistēma ļauj apmainīt istabās sasilušo gaisu ar vakarā aiz ēkas sienām esošo atdzisušo gaisu, tādējādi atdzesējot dienā uzkarsušās telpas. Protams, ja temperatūra ir pārāk augsta, var izmatot aktīvās dzesēšanas iekārtas – kondicionierus,” skaidro Rūdolfs Birnbaums.
Ko vēl spēj spuldzīte?
Kompānijas “Sylvania” pārstāvis Artūrs Zavjalovs iepazīstināja ar uzņēmuma piedāvātajiem apgaismojuma risinājumiem, kas noderēs kā privātmājas iekštelpās, tā arī dārzā.
“Apgaismojumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas regulē mūsu bioloģisko pulksteni. Dienas sākumā saules gaismā ir vairāk zilo toņu un tie mudina strādāt. Vakarā ir vairāk dzelteno un sarkano toņu, kas savukārt sagatavo naktsmieram. 90% no laika cilvēki pavada iekštelpās, tāpēc svarīgi ar apgaismojumu kopēt saules gaismas ritmu,” tā Artūrs Zavjalovs.
“Apgaismojums pašlaik arī piedzīvo strauju evolūciju, līdzīgi kā savulaik telefoni. Šobrīd iespēja sazināties ir pašsaprotama, un tiek pētīts, kādas vēl ir tālruņa iespējas. Tāpat pašlaik notiek ar spuldzēm un apgaismojumu kopumā.”
Spuldzes kļuvušas ne tikai par apgaismes, bet arī dizaina elementiem. Tajās ir kustības sensori, kas ļauj iztikt bez slēdžiem. Spuldzes, kuras, atkārtoti ieslēdzot, maina spilgtumu, vienlaikus tā taupot enerģiju. Tāpat ir slēdži, kam nevajag vadus un kas ne tikai spēj ieslēgt un izslēgt vienu spuldzi, dimmēt to, bet arī vienlaikus vadīt vairāk nekā 10 spuldžu. Viens un tas pats gaismeklis spēj piedāvāt gaismu ar dažādu temperatūru – 3000, 4000 vai 6000 Kelvina grādu, tādējādi, nopērkot vienādus gaismekļus, tos var izmantot dažādās telpās. Būtiska ir arī vienkāršota šo gaismekļu pieslēgšana, kas vairs neprasa specifiskas zināšanas. Šādu gaismekli spēj pieslēgt jebkurš.
Tāpat “Sylvania” sortimenta klāstā ir dārzam domātie gaismekļi, ko darbina saules panelīšu lādēti akumulatori. Arī šajā ziņā ir liela gaismekļu veidu un formu izvēle. Dārzam domātie gaismekļi var būt aprīkoti ar sensoriem, kas gaismu padara gaišāku, cilvēkam tuvojoties, un samazina spilgtumu, cilvēkam aizejot. Tas ļauj ietaupīt enerģiju un pagarina gaismekļa darbības laiku līdz nākamajai uzlādei.
Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā
Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 19. aprīlī “Videi draudzīga šodiena – zaļāka Latvija nākotnē“, 21. aprīlī “Elektroauto uzlādes risinājumi mazajam biznesam“, 26. aprīlī “Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi” un 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?“.
