Kā un kāpēc izvēlēties siltumsūkni? 4
Indulis Burka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā ierīkot mājas apkuri tā, lai tā būtu pēc iespējas dabai draudzīgāka un vienlaikus tiktu samazinātas ikdienas izmaksas? Kādas valsts atbalsta programmas paredzētas apkures risinājumu uzlabošanai? Atbildes uz šiem jautājumiem varēja gūt “Elektrum” Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinārā “Zaļāka mājas apkure”.
Kas ir siltumsūknis?
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mājoklī nodrošināt videi pēc iespējas draudzīgāku apkuri, ir ierīkot siltumsūkni.
“Pati ideja šādā veidā iegūt siltumenerģiju pasaulē nebūt vairs nav jaunums, un pieprasījums pēc siltumsūkņiem nepārtraukti palielinās,” skaidro “Elektrum” Energoefektivitātes centra eksperts Toms Lācis. “Pēdējos četros gados arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā atbalsta pasākumu dēļ ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc šīm ierīcēm. Lielākais pieprasījums mazāku izmaksu un samērā vienkāršās ierīkošanas dēļ ir tieši pēc gaisa siltumsūkņiem, tomēr lielākām platībām piemērotāki ir zemes siltumsūkņi.”
Siltumsūkņi spēj nodrošināt ne tikai apkuri un karsto ūdeni, atsevišķiem modeļiem ir arī dzesēšanas funkcija, lai vasarā varētu telpas atdzesēt. Siltumsūkni iespējams uzstādīt gandrīz jebkuram mājoklim, izvēloties piemērotāko siltumsūkņa veidu. Siltuma iegūšanas process ir drošs un bez kaitīgiem izmešiem, jo nekas netiek sadedzināts. Ierīču darbināšanai vien nepieciešama elektroenerģija, ko Latvijā lielākoties iegūst no atjaunīgajiem resursiem. Savukārt pats siltums, ko ierīce nogādā un koncentrē mājoklī, ir iegūts no apkārtējās vides. Iekārta ir kompakta un viegli vadāma. Nav nepieciešams uzglabāt kurināmo.
Vairāki siltumsūkņu veidi
Mazākām platībām (45 līdz 60 m2) piemērotākie ir gaiss–gaiss siltumsūkņi. Sistēma sastāv no āra bloka, kas absorbē gaisā esošo siltumu, un iekštelpu bloka, kas uzsilda telpā esošo gaisu. Šis siltumsūkņa veids bez papildu pārbūves spēj nodrošināt arī dzesēšanas funkciju, tomēr jārēķinās, ka tas nebūs piemērots kā pamata apsildes veids visam mājoklim, jo iekārta nespēj nodrošināt vienmērīgu siltuma sadali visās telpās. Ierīce netiek pieslēgta pie apkures sistēmas.
Nedaudz lielākām telpām (līdz 120 m2) būs piemērotāki gaiss–ūdens siltumsūkņi. Šī veida siltumsūkņu ierīkošana ir līdzīga gaiss–gaiss siltumsūkņu uzstādīšanai, kur ārpusē pie ēkas ir jānovieto iekārtas ārējais bloks, bet atšķirībā no gaiss–gaiss siltumsūkņa šajā gadījumā iekārta silda nevis telpas gaisu, bet gan šķidro siltumnesēju, kas iegūto siltumu ļauj izmantot, piemēram, apsildāmo grīdu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Ņemot vērā, ka šis siltumsūkņu veids izmanto gaisā esošo siltumu, šādu risinājumu ieteicams kombinēt ar kādu citu apkures veidu, piemēram, granulu katlu, lai nodrošinātu efektīvāku siltuma ieguvi brīžos, kad āra gaisa temperatūra pārsniedz -15 °C. Tāpēc nepieciešama rezerves apkures sistēma.
Ēkām ar platību no 100 m2 piemērotākais būs zemes siltumsūknis. Zemes siltumsūknis ir efektīvākais siltumsūkņu veids, tomēr tā izbūve ir sarežģītāka un dārgāka salīdzinājumā ar gaisa siltumsūkņiem. Galvenais izmaksu sadārdzinājuma iemesls ir nepieciešamība zemē izbūvēt kolektora kontūru vai dziļurbumu, kas ļauj izmantot zemē akumulēto siltumu. Šī siltumsūkņa būtiskākā priekšrocība ir stabila darbība dažādās āra gaisa temperatūrās, jo zemes slāņos temperatūra saglabājas nemainīga visu gadu – aptuveni +6 °C –, kas ļauj nodrošināt augstāku iekārtas darbības efektivitāti.
Gan gaiss–ūdens, gan zemes siltumsūknis spēs sagatavot arī karsto ūdeni un karstā laikā telpas dzesēt.
Tāpat izdevīgi ir vienlaikus ierīkot ne tikai siltumsūkni, bet arī saules paneļus. Komplekta priekšrocības ir zemākas ikdienas izmaksas, iespēja saražoto elektroenerģiju izmantot visu gadu, tajā skaitā siltumsūkņa darbināšanai. Abas iekārtas ir ērti un vienkārši darbināmas arī attālināti, nolasot nepieciešamos datus.
Siltumsūkņi ir populārāki tieši valstīs ar vēsāku klimatu, piemēram, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, – kādiem klimatiskajiem apstākļiem konkrētais siltumsūknis ir domāts.
Cik maksā šādas iekārtas?
Gaiss–gaiss siltumsūknis maksā no 2899 līdz 3357 eiro, ieskaitot piegādi un montāžu. Ierīci var uzstādīt vienas dienas laikā. Gaiss–ūdens siltumsūknis un zemes siltumsūknis maksā no 9000 līdz 40 000 eiro atkarībā no apsildāmās platības un klienta vēlmēm par nepieciešamajiem risinājumiem. Gaiss–ūdens siltumsūkņa ierīkošanas laiks parasti ir 2 līdz 5 dienas, bet zemes siltumsūkņa – 3 līdz 15 dienas. Papildus jāņem vērā saskaņošanai nepieciešamais laiks, protams, ja tāds ir nepieciešams, uzstādīšanas rindu faktors, vienošanās ar klientu par ierīkošanu un pašu iekārtu pieejamība.
Kāpēc izvēlēties “Elektrum” siltumsūkņus?
“”Elektrum” ir uzticams sadarbības partneris, kas nepazudīs no tirgus un spēs nodrošināt garantijas apkalpošanu, ja tā būs nepieciešama. Tāpat mēs piedāvājam pilnu konsultāciju ciklu līdz pat individuālam risinājumam. Protams, piedāvātās iekārtas ir atbilstošas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Piedāvājam bezprocentu nomaksu. Produktiem līdz 3000 eiro nomaksa ir trīs gadi, dārgākiem – pieci gadi. Garantiju serviss – divi gadi iekārtai un montāžas darbiem. Pēc piedāvājuma saņemšanas nodrošinām cieto cenu līdz projekta beigām – nav papildu maksu, ņemot vērā reālo darba izpildi,” skaidro Toms Lācis.
Vēl daži siltumsūkņu veidi
“Gaiss–gaiss, gaiss–ūdens un zemes siltumsūkņi nav vienīgie siltumsūkņu veidi,” skaidro SIA “AirWave” inženieris Māris Bareika. “Vēl ir ūdens–ūdens siltumsūkņi, hibrīdās sistēmas un karstā ūdens siltumsūkņi, atstrādātā gaisa siltumsūkņi, kas arī kļūst arvien populārāki.
Ūdens–ūdens siltumsūkņi stabili darbosies jebkuros āra gaisa apstākļos, un tos iespējams kombinēt ar citiem siltuma avotiem. Siltums tiek ņemts no ūdens, piemēram, tuvējā ūdenstilpē vai no urbuma. Ūdens pēc izmantošanas tiek ievadīts atpakaļ ūdenstilpē vai urbumā. Taču šīs iekārtas vairs nav tik pieprasītas, jo tām ir lielāks laika un finanšu ieguldījums kolektoru ierīkošanai, limitēts lietojums atkarībā no pieejamiem resursiem un papildu ieguldījumi siltummaiņu skalošanā un apkopē. Hibrīdās sistēmas ir gaiss–ūdens siltumsūkņa un gāzes apkures katla apvienojums. Taču šis siltumsūkņu veids neparedz atteikšanos no fosilā kurināmā pilnībā.
Savukārt karstā ūdens siltumsūkņu lietošanas priekšrocības ir augsta energoefektivitāte, iespēja izmantot atstrādāto gaisu, iespēja kombinēt ar citiem enerģijas avotiem un iespēja ierīci izmantot telpu dzesēšanai.”
Jāizdara mājasdarbs!
Kas nepieciešams, lai piemeklētu siltumsūkni? Pirms pirkt dārgu iekārtu, vēlams izpildīt mājasdarbu un savākt datus par ēku un apkures sistēmu.
Ļoti noderīgs būtu energoefektivitātes sertifikāts vai aprēķins. Ja tāda nav, nepieciešami dati par vēsturisko patēriņu ar citu siltuma avotu.
Tāpat nevarēs iztikt bez datiem par esošo apkures sistēmu, sistēmas shēmas un aprēķina vērtības, sistēmas reālās vēsturiskās darba temperatūras lielā salā. Ļoti svarīgi zināt pieejamo elektroenerģijas daudzumu (pieslēgumu). Iespējams, esošais pieslēgums nav gana jaudīgs, lai nodrošinātu siltumsūkņa darbību. Tas viss ļaus speciālistam izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko siltumsūkņa komplektu.
Kas vēl jāņem vērā, izvēloties siltumsūkni?
“Izvēloties siltumsūkni, jāizvērtē, kas iekļauts komplektā. Jo vairāk komponentu apkures un zemes lokā ir iekļauts, jo mazāk papildu darba, enerģijas un vietas nepieciešams, to ierīkojot. Komponenti būs pieskaņoti konkrētajai jaudai. Tāpat instalāciju varēs veikt vizuāli skaistāk, kas svarīgi arī pasūtītājam.
Jāatceras, ka no sistēmas darbības būs atkarīgs ģimenes komforts un enerģijas patēriņš daudzu gadu garumā. Ne viss, kas der centrālajā Eiropas daļā, der lietošanai Latvijā. Mūsu klimats ir mitrāks, temperatūras diapazons plašāks. Atdarinājumi un nezināmi zīmoli nozīmē ne tikai zemākus lietderības rādītājus, bet arī iespējamas problēmas ar servisu un rezerves daļu pieejamību. Rūpīgi jāizvēlas uzstādītājs, kas spēs nodrošināt garantijas un pēcgarantijas apkalpošanu,” tā Māris Bareika.
Pieejams valsts atbalsts
“Siltumsūkņu iegādei ir arī valsts atbalsts,” skaidro Vides investīciju fonda speciālists Gints Kārkliņš. “Šobrīd tas ir pieejams divās programmās. “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās” (EKII) – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Vienam projektam paredzēts atbalsts līdz 15 000 eiro. Pieteikšanās atbalstam ir pēc iekārtu iegādes. Otra programma ir “Privātmāju energoefektivitāte” (ALTUM) – atbalsts dzīvojamo māju atjaunošanai, energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas iekārtu iegādei. Atbalsts vienam projektam ir 6000 eiro. Atbalstam jāpiesakās pirms projekta sākšanas. Taču, lai varētu pieteikties, ģimenē ir jābūt vismaz vienam bērnam.
No 2023. gada būs pieejama programma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana” (CFLA) – atbalsts mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām. Atbalstam būs jāpiesakās iepriekš, un uz vienu deklarēto iedzīvotāju paredzēts ne vairāk kā 4400 eiro atbalsta naudas.
Ir dažādas situācijas, kad atbalstu nevar saņemt, piemēram, ja ir nodokļu parādi, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro; ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process; atbalsta saņēmējs reģistrēts kā parādnieks uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā, kā arī vairākos citos gadījumos.”
Prasības arī mājai
Arī mājai, kurā paredzēts uzstādīt siltumsūkni un saņemt atbalstu, jāatbilst noteiktām prasībām – tā jānodod ekspluatācijā piecu gadu laikā, tajā netiek veikta saimnieciskā darbība (šobrīd), ēka ir ierakstīta zemesgrāmatā un ir nostiprinātas īpašuma tiesības atbalsta saņēmējam. Ēka atbilst vienai no šādām dzīvojamo māju klasēm saskaņā ar kadastrs.lv norādīto informāciju: dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2, individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2, individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra–koka ārsienām, dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas, triju vai vairāku dzīvokļu mājas.
Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas projektos?
“Nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti: pieņemšanas–nodošanas aktā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, proti, iekārtu modeļi, parametri, seriālie numuri, apliecinājums par iekārtu kopuma ieregulēšanu un par instruktāžu, nav pievienotas fotogrāfijas vai nav skaidri saskatāmas uzstādītās iekārtas un to skaits, nav pievienoti dokumenti par fosilo kurināmo vai atslēgšanos no gāzes apkures, kadastrs.lv nav informācijas par ēkas nodošanu ekspluatācijā (svarīgi ēkām pēc 1993. gada), nepareizi norādītas attiecināmās izmaksas, dokumenti un fotogrāfijas nav parakstīti ar elektronisko parakstu,” skaidro Gints Kārkliņš.
Izglītojoši vebināri “Elektrum” Energoefektivitātes centrā
“Elektrum” Energoefektivitātes centrs ar 25 gadu uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 19. oktobrī “Kā samazināt ēku enerģijas patēriņu?”, 2. novembrī “Kā pāriet uz elektroauto parku uzņēmumam?” un 30. novembrī “Kā trenēt savu enerģijas patēriņu?”.
Publikācija tapusi sadarbībā ar “Elektrum” Energoefektivitātes centru
