Kā un kad apgriezt ogu krūmus: upenes, jāņogas, avenes u.c. 1
Atšķirībā no augļu kokiem, ogu krūmus drīkst apgriezt arī ziemā, atkārtots sals brūcēm īpaši nekaitē. Jāņogas, ērkšķogas, upenes, ēdamos sausseržus, tāpat krūmcidonijas ieteicams veidot agri pavasarī – pirms pumpuru plaukšanas. Upenes, sausseržus un ērkšķogas sanāk griezt agrāk nekā pārējos ogulājus.
Pēc iestādīšanas
Neatkarīgi no tā, vai nopirktajam stādam ir viens vai vairāki dzinumi, pēc iestādīšanas tie noteikti jāapgriež īsāki. Ja to nedara, stāds, protams, aug, bet jaunais krūms sakuplo lēnāk un pāris gadu ražo sliktāk nekā tad, ja būtu apgriezts. Apgriešana stimulē jaunu zaru veidošanos no sakņu kakliņa. Upenēm, jāņogām, zelta jāņogām, upeņu–ērkšķogu hibrīdiem (piemēram, ‘Jošta’, ‘Kroma’, ‘Jochelline’) dzinumus apgriež pavisam īsus, atstājot tikai divus trīs pumpurus. Ērkšķogām, ēdamajiem sausseržiem, aronijām, krūmcidonijām atstāj līdz pieciem pumpuriem uz katra dzinuma. Ja, stādu apgriežot, zara serdē redzami brūni plankumi vai iedobumi vai arī uz mizas pamanāmas jebkādas slimības pazīmes (atmiruši laukumi, brūni plankumi), dzinumu nogriež līdz pat saknēm. Arī šādi apgriezts stāds ataugs un vasarā izveidos kuplu krūmu.
Ražojošiem ogulājiem
Jebkuram krūmam izgriež visus aizlūzušos, nokaltušos un ļoti tievos, nīkulīgos, slimību un kaitēkļu skartos zarus. Kad tas izdarīts, izvērtē palikušo zaru skaitu un izlemj, kuri no visvecākajiem būtu jāizgriež, lai jaunākiem būtu vieta, kur augt un sakuplot.
Upeņu vai jāņogu krūmā ražai vajadzētu atstāt 10–15 spēcīgākos un jaunākos dzinumus. Ērkšķogām var palikt nedaudz vairāk – līdz pat 20 zariem, tomēr krūma centrālā daļa nedrīkst būt pārlieku noēnota, sabiezināta ar tieviem dzinumiem, kuri pārklāj cits citu. Nav jāatstāj arī uz zemes guļošie zari. Aronijām, krūmcidonijām un sausseržiem nevajag vairāk par 10 spēcīgiem dzinumiem. Krūmogulājiem liekos zarus izgriež līdz pamatnei – pēc iespējas tuvāk saknēm. Nav ieteicams atstāt celmiņus, jo, tiem atmirstot, brūcēs vasarā var ieperināties slimības vai kaitēkļi. Ļoti vecus zarus, kam ogas ir pavisam sīkas un galos vairs neaug jaunie dzinumi, var atjaunināt, saīsinot līdz pusei vai trešdaļai no to garuma. Griezuma vietu vēlams izvēlēties virs lēzeni augoša sānu atzarojuma (tāpat, kā saīsinot zarus augļu kokiem). Ja tas nav iespējams, griež, kur to var izdarīt.
Katram savas īpatnības
Upenēm augļzariņi noveco ātrāk nekā citiem ogulājiem. Skaistākās ogas dod viengadīgie, divgadīgie vai trīsgadīgie sānzari (īsie zariņi, kas izaug uz krūma galvenajiem pamatnes dzinumiem – skeletzariem). Vecākiem augļzariņiem ogas kļūst sīkas, ražība sarūk. Upeņu krūmā cenšas neatstāt skeletzarus, kas vecāki par trim četriem gadiem. Labāk vecos zarus izgriezt līdz pamatnei un no sakņu kakliņa ataudzēt tikpat daudz jaunu. Ja krūmu apsēdušas pumpurērces, invadētos zarus vajadzētu izgriezt pēc iespējas agrāk, kamēr vēl ir sals un ērces nav aktīvas. Izgrieztos zarus sadedzina. Ja bojāta lielākā daļa pumpuru, ar dažu zaru izgriešanu vien nepietiks. Tik slimiem krūmiem līdz pamatnei jānogriež pilnīgi visi zari un krūms jāataudzē pilnīgi no jauna.
Jāņogu (gan sarkano, gan balto, gan zelta jāņogu) un aroniju augļzariņiem ir ilgāks mūžs. Tie spēj dot kvalitatīvas ogas pat septiņus astoņus gadus. Ražojošiem jāņogu krūmiem nekad nevajag saīsināt spēcīgu viengadīgo zaru galus, jo uz tiem veidojas visvairāk ogu. Kad skeletzars novecojis, var izvēlēties – atjaunot zaru, to saīsinot, vai izgriezt visu līdz pamatnei un no jaunajām atvasēm ieaudzēt citu.
Ērkšķogu apakšējie zari tiecas pieliekties pie zemes un apsakņoties. Ja mērķis nav iegūt jaunus stādus, horizontāli augošie zari jāizgriež. Otra nepatīkama lieta ir durstīgie ērkšķi. Visērtāk zarus izgriezt ar dārza šķērēm garos rokturos. No stāvākajiem zariem atstāj visspēcīgākos. Ērkšķogām labi ražo arī piecus sešus gadus veci dzinumi. Vecākos zarus var aizstāt ar jauniem dzinumiem no krūma sakņu kakliņa, bet var saīsināt līdz kādam spēcīgam, pēc iespējas stāvākam sānzaram. Krūmus ļoti labi var veidot arī ogu ienākšanās laikā, kad izgriež liekās zaru daļas. Vasarā vieglāk redzēt vecākos dzinumus ar vissīkākajām ogām un tos, kuri noēno citus zarus.
Ēdamajiem sausseržiem pumpuri plaukst ļoti agri, tādēļ ar veidošanu pavasarī nevajadzētu kavēties. Liekos krūma zarus var sākt izgriezt jau februārī, atstājot ne vairāk par 5–6 visspēcīgākajiem un visjaunākajiem ražojošajiem zariem un 3–4 viengadīgiem dzinumiem pie sakņu kakliņa (vecāko zaru aizvietošanai). Aptuveni piecgadīgi zari sāk ražot sīkākas ogas. Vislielākās ogas ir uz jauniem – divgadīgiem un trīsgadīgiem – sazarojumiem. Novecojušos zarus var izgriezt līdz pamatnei, bet drīkst arī saīsināt apmēram līdz pusei. Ja krūms aug pārāk spēcīgi, ļoti garos vai pārāk vecos dzinumus labāk saīsināt vasarā reizē ar ražas vākšanu.
Krūmcidonijas, kas pēc iestādīšanas ir apgrieztas un labi sakuplojušas, turpmākos trīs četrus gadus apgriezt nevajag. Augļzariņiem ir visai garš mūžs. Kad augļi kļūst sīkāki, ik pavasari saīsina aptuveni trešo daļu no visvecākajiem zariem. Līdz rudenim uz tiem ataug daudz jaunu dzinumu, kas nākamajā gadā atkal ražo. Daļu vecāko zaru tādējādi saīsina katru pavasari. Līdz pamatnei izgriež uz zemes noliekušos, vislēzenākos un visvairāk noēnotos zarus. Ja skeletzaru izgriež līdz pamatnei, no sakņu kakliņa šajā vietā izaug daudz jaunu dzinumu. Tie jāizretina, lai neaug pušķos. Ļoti vecu, agrāk nekad neveidotu krūmcidoniju var atjaunot arī tā, ka vienā paņēmienā nogriež visus dzinumus. Ātri iegūst daudz spēcīgu jauno dzinumu, no kuriem ērti izveidot krūmu pilnīgi no jauna, bet, protams, pāris turpmākos gadus ražas nebūs.
Avenēm (parastajām vasarā ražojošajām un remontantajām) cerus veido atšķirīgi.
Rudens avenēm to darīt ir ļoti vienkārši. Rudenī pēc ogu nolasīšanas vai agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas pilnīgi visus dzinumus nopļauj vai nogriež līdz ar augsni. No ataugušajiem pavasarī izvēlas spēcīgākos un veselīgākos. Skatās, lai viss ieplānotais dobes platums būtu vienmērīgi klāts ar dzinumiem. Vārgākos zaļos dzinumus izgriež.
Parastajām avenēm noražojušos dzinumus vēlams izgriezt agri rudenī tūlīt pēc ražas novākšanas, lai mazāk izplatās slimības un kaitēkļi. Ja tas nav izdarīts, atmirušos dzinumus var likvidēt arī pašlaik. Dzinumus vienmēr izgriež līdz pamatnei – pēc iespējas tuvāk saknēm, nekad neatstāj celmiņus. Aveņu slejā mēdz ataugt daudz viengadīgo dzinumu, kam būtu jāražo šogad. Parasti to ir pārpārēm, tādēļ dzinumu skaits jānormē. Vispirms aizvāc visus slimos – ar plankumainu mizu, ar aveņu pangodiņa radītiem uzbiezinājumiem, tad izgriež visus ļoti tievos vai cilpveidā izliektos, noēnotos. Kad palikuši visspēcīgākie un veselīgākie, raugās, lai katrā cerā nebūtu vairāk par 5–10 jaunajiem dzinumiem. Ja avenes audzē slejās, uz vienu dobes metru nevajag atstāt vairāk par 15 ražojošiem dzinumiem. Spēcīgi augošām un lielogu šķirnēm atstāj mazāk dzinumu, vājāk augošām un ar sīkākām ogām var palikt vairāk.
Kazenēm dzinumu izgriešanas principi ir līdzīgi kā parastajām, vasarā ražojošajām avenēm, vien atstāj mazāk ražojošo dzinumu: vienā cerā pietiek ar 4–5 dzinumiem, ne vairāk par 10 dzinumiem uz vienu slejas metru. Kazenēm dzinumi ir ļoti gari, bieži pieliecas pie zemes, tādēļ tie jāuzsien. Lai dzinumi būtu druknāki, kuplāki un vairāk sazarotos, līdz ar pumpuru plaukšanu pavasarī vēlams saīsināt dzinumu galus – nogriež 10–15 cm no zaru galotnēm.
Lielākai ražībai tādā pašā veidā var saīsināt arī aveņu galotnītes, taču ne visām šķirnēm šāds papildu sazarošanās efekts izpaužas vienlīdz labi. Vispirms der saīsināt tikai dažus dzinumus, un, ja šķirne aug, kā iecerēts, turpmākajos gados var apgriezt visus dzinumus.
