Kā ūdeni izmantot netradicionālā ārstniecībā 2
Ūdens ir viens no nedaudzajiem dabas elementiem, kas spēj mūs uzrunāt neskaitāmās valodās. Kā sacīto labāk sadzirdēt, kā tam atsaukties, lai veidotos līdzvērtīgo dialogs?
Teju ik dienu dzirdam un lasām atgādinājumus par ūdens nozīmi veselības stiprināšanā. Izdzert vismaz pāris litrus dienā! Iemalkots uzreiz pēc pamošanās, ūdens sagatavo gremošanas traktu dienas slodzei, lietots pietiekamā daudzumā, nodrošina visus dzīvības procesus, ejot pirtī un baseinā – vienlaikus masē, atslābina un uzmundrina.
Zinātnieki un biznesmeņi nenoguruši demonstrē aizvien jaunus veidus ūdens spējai kalpot cilvēkiem – tiek piedāvāts ar skaņas viļņiem ietekmēts, jonizēts, magnetizēts un ar skābekli vai ūdeņradi bagātināts ūdens. Pērciet un dzeriet, būsiet veseli un laimīgi!
Taču ūdenim pievērstajā uzmanībā vērts akcentēt arī citas nianses, kas par racionālām nav nosaucamas.
Avots – Visuma pilnības simbols
Katrā avotā kā lasīšanai atvērtā grāmatā allaž spējusi ielūkoties 36,6 °C konsultante, psiholoģe un dabas nianšu zinātāja Sarmīte Krišmane.
Skaidrojot: ja avota dibenā ir sudraba smiltiņa, tā ir norāde, ka ūdens vairāk stiprina garīgo jomu, sievišķās enerģijas iņ pārvaldījuma zonu. Dzerot no tāda, cilvēks kļūst mierīgāks, rāmāks, pasauli pieņemošāks.
Viņam vieglāk apgūt un nostiprināt robežu izjūtu, par kuras trūkumu var paust vēlme visu regulēt, būt par korķi ikvienai pudelei.
Aicinot: noliec malā savu lepnību un godbijīgi sasveicinies ar avota garu, jo ūdens uztver mūsu enerģiju un veido atbilstīgu struktūru.
Mudinot: noskalo plaukstas avota ūdenī, īpaši tad, ja ne visām domām un darbiem bijis gana sirdsskaidrības. Tā iespējams aizskalot slikto un sākt visu no jauna – labāk, gudrāk.
Mācot: padzeries no avota trīs malciņus, katrā ieliekot kādu vēlmi vai novēlējumu.
Iesakot: ar avota ūdeni plaukstās apslaki kaklu, seju, pieri, pakausi, darot to augšupejošā virzienā. Kakla čakra ir prāta, gribas un vēlmju koordinācijas centrs, vieta starp uzacīm – intuīcijas mājvieta, bet avotiņš pakauša vidū norāda uz attiecībām ar Dievu.
Ļauj arī, lai ūdens tiek uz kakla aizmugurējās daļas, jo tur enerģētiski atrodama gribai grūti pakļaujamā zona, ko veidojusi no senčiem mantotā karmiskā nasta. Attīrīta no sarūgtinājuma un aizvainojumiem, tā no traucējoša sloga var kļūt par papildinājumu dzīves gudrībai.
Atgādinot: aizejot no avotiņa, atceries tam pateikt paldies.
Tā veidojas ūdens izjūta, kas katram sava un citāda. Tā parasti nerodas uzreiz, jo ir meklējama un attīstāma. Taču, reiz atrasta, gandrīz vienmēr vērš dzīvi interesantāku un piepildītāku, ved prom no ikdienišķā. Tuvina apjausmai, ka ūdens – jūra, upe, strauts, tērce, avots – ir arī Noslēpums, kura šifrēšanā katrs var būt gan dalībnieks, gan konsultants un eksperts.
Dari tīru manu dvēseli!
“Pasaules senākais, bet joprojām neatminētais noslēpums, kura atšifrēšana vēl ilgi būs gan fiziķu un ķīmiķu, gan mediķu, ezotēriķu un mistiķu uzdevums” – tā par ūdeni saka ārste un dziedniece Dzintra Bankova.
Zivis ierodas nērst ikrus tieši tajā upē, kur viņu pirmsākums. Smagi slimo pēdējā vēlēšanās pirms aiziešanas nereti ir padzerties ūdeni no viņu bērnības akas. Tātad ūdenim ir atmiņa, kas neredzamiem pavedieniem ieausta arī mūsu atmiņā?
Diez vai šis fenomens ir līdz galam izskaidrojams tikai ar racionālu pieeju. Tas drīzāk rosina domāt par dzīvības un nemirstības klātesamību ūdenī. Embrijs nobriest ūdenī un aizsargājas caur ūdeni.
Un ne velti jau kopš sendienām ūdeņiem tiek piedēvēts dievišķs raksturs. Tādas ir svētupes: Ganga indiešiem, Nīla ēģiptiešiem, Reina ģermāņiem, Daugava latviešiem, tāds – pasaules okeāns.
Katram sava un katrreiz savādāka, citā vārdā nosaucama sastapšanās ar ūdeni. Taču ik pilienā – vēstījums gan no cilvēces pirmsākumiem, gan nākotnes, tāpēc ūdeni vienlīdz svarīgi ne vien iekļaut formulās un aprēķinos, bet arī uztvert un baudīt kā dievišķu brīnumu, kas mums dāvināts, atgādina Dzintra Bankova.
Dziedniecībā svarīgās ūdens īpašības
* Kūstoša sniega un ledāju ūdens molekulām ir tāds pats diametrs kā mūsu šūnu membrānām, tāpēc ledus ūdenim vēl divas dienas pēc atkušanas piemīt spēja stiprināt un attīrīt organismu. Tas palīdz spēcināt imunitāti, mazināt holesterīna līmeni asinīs, kliedēt nogurumu, regulēt svaru, labvēlīgi ietekmē artrīta, vēnu varikozes, sirdskaišu un nieru vainu ārstēšanu, uzskata dziedniece.
* Ik gadu naktī no 18. uz 19. janvāri visā pasaulē ūdeņi uz dažām stundām kļūst svēti, jo pirms vairāk nekā 2000 gadiem tieši tad Jordānas upē tika kristīts Jēzus. Šajās nedaudzajās stundās ņemts ūdens ir dziedniecisks, tas arī vēlāk der gan iemalkošanai neveselības reizē, gan pievienošanai vannas ūdenim.
* Ūdens simbols kā horizontāla līkloču līnija (Māras līklocis) norāda uz elastīgumu un pielāgošanos, bet, vērsts vertikāli, tas aicina uz garīgu pilnveidošanos, apliecinot, cik šis elements izpausmēs daudzveidīgs. Tāda ir ūdens daba – vienlaikus dziedējoši maiga un grūti savaldāma.
Sastāvējies ūdens vājina mājas enerģētiku, tāpēc allaž jārūpējas, lai gan dzeramtraukos, gan vāzēs un akvārijos, gan sētas skaistumam ierīkotās ūdenstilpnēs tas allaž būtu svaigs.
* Sākot dienu, noteikti jānomazgā rokas un seja, vislabāk – zem dušas, tā vienlaikus atdodot ūdenim informāciju, no kuras gribas atbrīvoties, un ievadot tajā mīlestības vārdus pasaulei.
* Ik pa laikam ūdeni, ko paredzēts lietot pārtikā vai istabas puķu aplaistīšanai, vēlams atdzīvināt ar kādu lūgšanu vai līdzās traukam kvēpinot kadiķīti, timiānu, dievkociņu, vīraku.
* Sākot peldēšanās sezonu, vajadzētu parunāties ar ūdeni, apliecinot tam savu cieņu un apbrīnu.
* Relaksācijas gūšanai ieteicams biežāk būt pie ūdeņiem vai klausīties skaņu ierakstus, kuros dzirdama viļņu šalkšana. Labi arī lūkoties ūdenskritumu vai tekošu ūdeņu attēlos.
* No pusnakts līdz trijiem naktī, kad dabā miers, aktivizējas tumsas spēki, kam vara arī pār ūdeni – tad to labāk neaiztikt. Bet, ja uz šo zonu sliekšņa – tieši pusnaktī – pasmeļ ūdeni no akas vai ielej traukā no krāna, tas ilgi glabājas svaigs, dziedina, atvaira neveiksmes. Pēc pamošanās to var padzerties, ar to var samitrināt seju, apliet puķes, kopt māju vai citādi svētīt savu mītni.
Karstu brīdi valgā kokonā!
“Varam priecāties, ka dzīvojam upju, ezeru un jūras zemē un hidroterapija jeb ārstēšana ar ūdens līdzdalību pēc atslābuma brīža patlaban piedzīvo savu renesansi,” uzskata fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Dzintra Vāvere.
Zinot, cik atveseļojošs ir ūdens, īpaši jau minerālūdens, jo tas iedarbojas uz visām orgānu sistēmām, ārste, protams, atgādina par iespēju izmantot kādu no medicīnas iestādēs piedāvātajām ārstniecības procedūrām. Taču uzsver: ļoti daudz varam paveikt arī mājas apstākļos, izmantojot ūdeni, kas katram pieejams.
Tieši tā sākās 19. gadsimtā dzīvojušā Bavārijas mācītāja Sebastiana Kneipa cīņa pret plaušu kaiti. Pats sevi izdziedinot, viņš pierādīja, ka ūdens var kļūt par zālēm – pat tad, kad pārējie medikamenti izrādījušies bezspēcīgi.
Ūdens dzeršana īstajā reizē un daudzumā, vannas un kompreses ar dabas vielām un sāļiem, tvaika procedūras, aukstuma un karstuma kontrastu izmantošana, apliešanās ar vēsu ūdeni, bradāšana pa sniegu un gremdēšanās ledainā ūdenī – visu, ko rekomendēja citiem, Kneips bija izmēģinājis un atzinis par labu esam arī pats.
Iedalīt savā mājas aptieciņā prieku un vēlēšanos izmēģināt kādu no ūdens ārstniecības metodēm vērtīgi katram. Atceroties, ka tikai tad, ja draudzēšanās ar ūdeni sākta agrā pavasarī, to var turpināt arī tad, kad siltā sezona jau aizvadīta. Varbūt pat vērts sākt domāt par pievienošanos roņiem – viņi par veselības problēmām sūdzēties nemēdz.
Kā ūdens palīdz atgūt veselību
* Ja sāp kakls, iekaisusi mutes gļotāda – silta minerālūdens inhalācija vai mutes dobuma un kakla skalošana 3 līdz 4 reizes dienā.
* Ja ir iesnas un klepus – pietiekami siltas, pat karstas pēdu vannas, 5 litriem ūdens pievienojot ēdamkaroti rupjā sāls un tējkaroti dzeramās sodas. Pēdas vanno 15–20 minūtes reizi dienā.
* Asinsrites uzlabošanai rokās un kājās – uz 15 sekundēm iemērc rokas un pēdas auksta ūdens vanniņā, tad 1–2 minūtes tur siltā, ar katru nākamo reizi kontrastu pastiprinot. To dara reizi dienā, vanniņas mainot 6–8 reizes.
* Ejot dušā, 6–8 reizes vēlams mainīt strūklas temperatūru – sākumā par dažiem grādiem, pamazām starpību aizvien vairāk palielinot.
Sākoties siltajam laikam – pēc iespējas vairāk pastaigu pa pludmali! Ejot pa dažādas cietības un veidojuma virsmām – smiltīm, oļiem, čiekuriem –, tiks masētas pēdas.
* Ja paplašinātas jeb varikozas vēnas, lieti noder peldēšana, kā arī bradāšana un skriešana pa ūdeni – pietiekami dziļi, lai visa kāja ūdenī, tā dziedinoši masējot vēnu sieniņas.
* Vielmaiņas uzlabošanai un organisma vispārējai labsajūtai noder ievīstīšanās karstā minerālūdenī samērcētā palagā: ar kailu ķermeni apguļas uz mitra auduma, pārliek vaskadrānu, nākamajā kārtā – silta sega. Tādā kokonā, vienlaikus iemalkojot siltu minerālūdeni vai zāļu tēju, vēlams atrasties 15–20 minūtes, kamēr sākas svīšana.
* Vakara relaksācijai ieteicama nomierinoša sāls vanna, 200 litriem silta ūdens pievienojot kilogramu rupjā sāls un pavadot vannā 15 –20 minūtes.
* Imunitātes stiprināšanai – asinsvadu vingrināšana: sākumā tikai norīvējas ar vēsā ūdenī samitrinātu dvieli, pamazām pāriet uz kontrastdušu, tad – stāv tikai zem auksta ūdens strūklām vai īsu brīdi (1–5 minūtes) skraida kailām pēdām pa aukstu rasu vai sniegu.
Ierunāt sevi ūdenī
“Ūdens, viens no pieciem pirmelementiem, ir dzīvības enerģijas nesējs. Tas ir fraktālis – lauska, pierādījums tam, ka mazais spēj precīzi attēlot lielo, ka no sīkas lapas nolasāma informācija par visu koku,” savu ūdens redzējumu klāsta Dainis Ozoliņš. Viņš ir diplomēts fiziķis, tagad lasa lekcijas Sokrata tautskolā un organizē ceļojumus pa enerģētiski stiprajām Latvijas vietām.
Salīdzinot ar citiem šķidrumiem, ūdens ir nosacīti patoloģisks – tam piemīt vairāk nekā simts noviržu no normas. Molekula, kuru veido divi ūdeņraža un viens skābekļa atoms, ir bipolāra, tāpēc ūdens ir izcils šķīdinātājs. Dabā tas eksistē visos agregātstāvokļos, sasalis ledū, aizņem lielāku tilpumu nekā pirms tam, šķidrs izceļas ar apbrīnojamu kapilaritāti – ūdens molekulas spēj uzrāpties gan līdz simtmetrīgu koku sīkzariem, gan caur zemes slāņiem nonākt līdz dziļumiem, kur dzimst avoti.
Viena no ūdens patoloģijām ir spēja veidot klasterus – molekulu grupas, kas var uztvert un ilgstoši saglabāt noteiktu citas vielas (enerģijas, informācijas) iezīmju kopumu. To apliecina homeopātija: gatavojot dziedniecisku preparātu atšķaidījumus ūdenī, process tiek turpināts, kamēr konkrētās ķīmiskās vielas tajā vairs nav, taču ūdens molekulās to nospiedums tiek saglabāts. Informācija palikusi, un atšķaidījums darbojas, it kā dziedējošā viela tajā būtu.
Ir aprēķināts: ja jūras peldes laikā kāds izšķīdinātu sava svara sāls statuju, tad informācija par to pēc kāda laika būtu lasāma jebkurā pasaules jūrā un okeānā, apgalvo Ozoliņš.
Ūdens vispārliecinošāk pierāda, ka pasaule un mēs esam vienoti, tāpēc atbildīgi arī sīkākās upes, avota, pat ūdens lāses priekšā: jo pilnīgi viss, kas tajā tiek ielikts, saglabājas.
Tiek lēsts, ka pat litrā ūdens, kuru nosacīti uzskatām par tīru, ir aptuveni pusgrams piemaisījumu. Jebkura avota ūdenī to ir vēl vairāk – sūkdamies cauri dažādiem grunts slāņiem, tas uztver ļoti daudzveidīgus Zemes enerģijas klātbūtnes nospiedumus. Tāpēc priekšstats, ka avota ūdens vienmēr un visiem ir ieteicamākais, nav īsti pareizs. Kas vienam ļoti labs, uz citu var iedarboties gluži pretēji.
Lai pārbaudītu ūdens kvalitāti un noderīgumu konkrētajam lietotājam, Dainis Ozoliņš iesaka nolikt sev priekšā lapu ar uzzīmētu pusapli, kas sadalīts 10 vienādos sektoros, un iedomāties, ka ikviens no tiem atbilst 10 procentiem. Paņemt labajā rokā svārstiņu – priekšmetu, kas iesiets tievā aukliņā vai diegā, bet kreiso uzlikt uz pārbaudāmā trauka (tajā var būt ūdens, tēja, kafija, zupa – jebkas, gatavots uz ūdens bāzes). Novietojot svārstiņu lejpus lapas vidum pretī skaitlim 50, jautā: par cik procentiem šī trauka saturs ir man derīgs. Ļauj tam nostabilizēt kustību pretī kādai no iedaļām – tur arī nolasāma organisma atbilde uz subjektīvo jautājumu der vai neder.
“Šāds testēšanas veids daudziem var izraisīt skepsi. Bet te nekādas mistikas nav,” uzskata Ozoliņš. “Mēs vīzdegunīgi iedomājamies, ka darbojamies vienīgi apziņas līmenī, kaut gan lielāko mūsu rīcības daļu virza un nosaka zemapziņas impulsi, apziņai atstājot vien nepilnus 10 procentus izpausmju. Darbošanās ar svārstiņu ir vēršanās pie tās aisberga daļas sevī, kura zina vairāk nekā apzinātā. Tā ir neirofizioloģiska reakcija, kas ļauj iegūt gan vienreizēju praksē izmantojamu rezultātu, gan to vairākkārt pārbaudīt.”
Vietā jautājums, ko darīt ar iegūto informāciju, ja, piemēram, ūdens no avota, uz kuru ļaudis brauc no tuvienes un tālienes, pēc svārstiņa testa izrādītos derīgs tikai par 30 procentiem? Liet laukā un griezt vaļā krānu? Ozoliņš drošina: lietot! Tikai vispirms pārveidot, iedarbojoties uz to ar sava organisma enerģētiku.
Vai tā tomēr nav pretruna: kafijas krūzē varam izveidot tieši sev piemērotus klasterus, turpretī glābt mirstošu upi nespējam? Diemžēl jārēķinās, ka ūdenī var ielikt gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju. Tāpēc jau kopš aizlaikiem pazīstama arī ūdens izmantošana pūšļošanai, zavēšanai, pieburšanai. Klasteris var būt gan ļoti stabila struktūra, kas spēj saglabāties bezgalīgi ilgi (kā svētvietās iegūtie un baznīcā apsvētītie ūdeņi ), gan gaistoša un īslaicīga. Visu nosaka ieliktās informācijas spēks un struktūra.
Pat no tajā brīdī netīkamas informācijas (klasteriem) baidīties nevajadzētu, taču rēķināties – gan. Un zināt, ka mums ir ļoti daudz iespēju turēties pretī visam tumšajam. Kaut vai ik mirkli rūpējoties, lai informācija, ko ieplūdinām pasaules okeānā, būtu ar plusa zīmi. Nelamāties, nepiedrazot ūdeņus, nedomāt par līdzcilvēkiem ļaunu. Godāt dzīvības enerģiju, kas sajūtama apkārtējās pasaules nepārtrauktā mainībā un neprecizitātē. Jā, neprecizitātē, jo arī orķestrī visu nosaka nevis metronoms, bet diriģents, kurš diriģē tikai gandrīz precīzi. Bet tieši šajā neprecizitātē ir skaistums un dzīvība.
Kā uzlabot lietojamā ūdens kvalitāti
* Pieliek traukam roku, noskaita lūgšanu, tautasdziesmu vai mantru – tos katram īpašos vārdus, kas sniedz spēku sarežģītās situācijās. Precīzi formulē vēlamo: gribu, lai šis ūdens ir veselīgs, dziedinošs, man piemērots. Pēc tam ar svārstiņu pārbauda šīs enerģētiskās iedarbības sekas. Rezultāts vienmēr ir pārsteidzošs, apgalvo Dainis Ozoliņš. Svārstiņa rādījums izmainās. Ar prātu to paveikt nevar – jāpieslēdz zemapziņa, koncentrēšanās vēlme, vizualizācija.
Par šīs metodes patiesīgumu pārliecināties var vienīgi tas, kurš saņēmies to izmēģināt.
