“Tie ir jāuztver ļoti nopietni.” Drošības eksperts par to, kā tulkot Krievijas draudus Latvijai 380
“Tie ir jāuztver ļoti nopietni,” jautāts, kā tulkot Krievijas draudus Latvijai, TV24 raidījumā “Kārtības rullis” sacīja atvaļināts ģenerālis, drošības eksperts Artis Velšs.
Viņš norāda, ka ne velti Latvijas nacionālajā drošības koncepcijā ir noteikts, ka tas ir visreālākais drauds Latvijai.
Viņaprāt, nav jādzīvo ilūzijās, ka gan jau tas nenotiks, gan jau viss būs kārtībā. Velšs atgādina, ka arī par Ukrainu mēs domājām tāpat.
Drošības eksperts uzsver, ka mēs apspriežam valsts ārējo aizsardzību – grupēšanās notiek, analītiskie spēki darbojas, NATO gatavojas, un tad ir jautājums, kas notiek Latvijā, ko mēs darām ar cilvēkiem, jo viņiem, situācijai saasinoties, būs bailes un uztraukums.
“Mēs jau nevaram tajā brīdī teikt, ka viss ir kārtībā, ka mēs visu kontrolējam – viņi pāri robežai netiks. Ir pilnīgi dabiski, ka cilvēkos sāksies stress,” viņš atzīst, piebilstot, ka tā var būt jebkura Krievijas kustība, kas var pat nebūt reāls uzbrukums, bet kaut vai tā imitācija pie robežas, provokācija.
Provokācija tā ir hibrīdraudu mūsdienu forma, ko mēs, piemēram, redzam bēgļu izmantošanas gadījumā. Mēģinājums imitēt noteiktas darbības, lai izraisītu haosu un cilvēku bēgšanu uz Eiropu, viņš skaidro.
“Manuprāt, šeit ir ļoti daudz darāmā, jo viens ir sagatavoties, bet otrs ir sagatavoties, lai mēs reāli varētu organizēt šo cilvēku baiļu mazināšanu, un mums būtu skaidrs plāns, ko tad mēs darām tajā brīdī,” Velšs sacīja.
Jau vēstīts, ka Saeima 2023. gada, 28.septembrī, apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju.
Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments. Tajā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Tajā arī aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību.
Šajā koncepcijā, atšķirībā no iepriekšējām, apdraudējuma jomas ir aplūkotas, ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas būtisku pasliktināšanos pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā.
Dokumentā uzsvērtas prioritātes, kas ietver tostarp Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās izmaiņas starptautiskajā drošībā un līdz ar to nepieciešamo NATO kolektīvās aizsardzības un Eiropas Savienības (ES) starptautiskās lomas stiprināšanu, kā arī Latvijas aktīvu dalību starptautiskās sadarbības formātos.
Koncepcijā akcentēta Latvijas militārā apdraudējuma novēršana, kā prioritāti nosakot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un Nacionālo Bruņoto spēku aizsardzības spēju stiprināšanu. Koncepcijas prioritātes arī ietver ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanu.
Dokumentā uzsvērta Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, NATO un ES ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniska aprīkošana, kā arī Valsts robežsardzes spēju palielināšana. Tāpat prioritāte valsts drošībai ir kiberapdraudējumu identificēšanas un novēršanas spējas.
Nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā. Ņemot vērā, ka notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai. Valstij, pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiks noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinās pastāvēt, teikts koncepcijā.
Koncepcija arī paredz Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp elektroapgādes drošības stiprināšanu, Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, dabasgāzes apgādes drošības stiprināšanu un citu tautsaimniecības nozaru attīstību.
Tāpat ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai, paredz koncepcija.
Ministru kabinets, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, gada laikā izstrādās nacionālās drošības plānu, kurā tiks ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Nacionālās drošības likums noteic, ka koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.
