Kā top kūdras substrāti 0
Jūlija beigās LOSP Dārzkopības darba grupas dalībnieki iepazinās ar vienas savas dalīborganizācijas – Latvijas Kūdras asociācijas – darbu un problēmām, apmeklējot SIA Laflora ražotni. Šogad uz vairāku lielu purva ugunsgrēku fona sabiedrībā atkal aktualizējās kūdras ieguves problēmas. Dabas draugi vēlas saglabāt purvus sūnām un čūskām, bet dārzkopji, tostarp bioloģiskie audzētāji, ļoti plaši izmanto savā darbā kūdras substrātus.
Ir arī tādi kultūraugi un audzēšanas tehnoloģijas, kur kūdras substrātu nav iespējams aizstāt ar minerālvati vai kokosšķiedrām. Piemēram, kāpostu vai seleriju dēstus, kā arī lielāko daļu puķu dēstu ir iespējams izaudzēt tikai kūdras substrātā.
Pēc Laflora valdes priekšsēdētāja Ulda Amerika vārdiem, purvi aizņem 10% Latvijas teritorijas (Igaunijā pat 21%), bet apsaimniekoti vien 4% visu purvu. Latvijā kūdru iegūst kopš 18. gadsimta, savulaik tā tika izmantota galvenokārt kurināšanai un pakaišiem, bet dārzkopībā to sāka plaši izmantot 20. gadsimtā. Liela loma kūdras substrātu receptūru izstrādē un substrātu popularizēšanā bija Dr. Vilnim Nollendorfam, Latvijas tirgū piedāvātie substrāti ir ražoti pēc viņa receptēm. Ārzemju klienti pasūta dažādu sastāvu substrātus atkarībā no audzējamiem augiem.
Kūdru iegūst no trim purviem
Laflora iegūst kūdru no trīs purviem, kuru kopējā platība sasniedz 1594 ha. Ar šo kūdras daudzumu (pēc aplēsēm, 42 milj. m3) pietiks 50 darbības gadiem. Šeit iegūst gan frēzkūdru (400 tūkst. m3 gadā), gan arī gabalkūdru (140 tūkst. m3 gadā). Frēzkūdru uzglabā stirpās, bet no gabalkūdras klučiem saliek rotaļu mājiņām līdzīgas konstrukcijas, lai kluči kārtīgi izžūtu. Kluču krāvumus izvieto rindās, kuru kopējais garums sasniedz 300 km, mājiņu salikšanā vasaras mēnešos nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēki. Šķiet pārsteidzoši, bet šādi salikto kluču žāvēšanas procesu netraucē pat lietus. Pērn, kad lietavu dēļ kūdras ražotāji vairākus mēnešus nespēja tikt purvā, sausas gabalkūdras krājumi deva iespēju neapturēt substrātu ražošanas procesu un nodrošināt klientu pasūtījumus. Svarīgi, ka atšķirībā no dažiem citiem kūdras ieguves uzņēmumiem Laflora nerealizē kūdru kā izejvielu, tā ražo un pārdod, kā arī eksportē dažādus kūdras substrātus.
Kūdras ieguvē lielākā daļa darbu ir mehanizēta, uzņēmumā strādā 120 tehnikas vienības, kas nekad neizbrauc uz ceļa, jo darbojas purvā vai rūpnīcā. No purva kūdru pārved uz rūpnīcu, kur tā vispirms iziet caur metāla detektoru – milzīgs magnēts virs transportiera lentes izvelk no kūdras vēl no kara laikiem saglabājušās ložu čaulas, kādreiz saplīsušas tehnikas sīkās detaļas un tamlīdzīgus priekšmetus, kas potenciāli var sabojāt mehānismu darbību. Pēc tam kūdra tiek izsijāta frakcijās – smalka, vidēja un rupja. Par smalku uzskata frakciju 0–7 mm, vidēja ir 0–20 mm, bet rupja 0–40 mm. Lai panāktu optimālu substrāta mitrumu 55–65%, kūdru uz konveijera mitrina ar ūdeni, bet ar speciālu iekārtu nosaka tilpummasu.
Visi dārzkopji zina, cik grūti var būt samitrināt kārtīgi izžuvušu kūdru. Lai aiztaupītu darbu un laiku, kūdrai pievieno speciālas piedevas – sākumā tā saukto instantu, vēlāk arī māla granulas. Pēc tam kūdrai pievieno kaļķošanas materiālus, tad dažādus mēslošanas līdzekļus. Dozatori visu precīzi pievieno tieši tik daudz, cik paredz recepte. Visu darbu kontrolē dators speciālista uzraudzībā. Datora atmiņā esot ap 600 dažādu recepšu.
Tomēr mašīna paliek mašīna, un gala rezultāts – sajaukts substrāts – tiek pārbaudīts. No katras partijas speciālists paņem paraugu un analizē to, nosakot struktūru, mitruma uzsūkšanas spēju, pH un EC (elektrovadītspēju jeb kopējo sāļu koncentrāciju). Paraugs no katras partijas tiek uzglabāts ne mazāk par gadu speciālā telpā – paraugu arhīvā. Kā ikvienā ražošanā, mēdz gadīties kļūdas un pārpratumi, tāpēc, ja rodas strīda situācija, attiecīgās partijas paraugu var iesniegt analīzei neatkarīgā sertificētā laboratorijā.
Atšķirīgas analīžu metodes
Visi zina, ka augsnes vai substrāta pH parasti nosaka kādā izvilkumā. Ir ļoti svarīgi, lai noteikšanas metodes būtu vienādas, citādi rezultāti atšķirsies. Audzētājam visvienkāršāk ir izspiest vai izvilkt ar veterināro šļirci barības šķīdumu no sakņu zonas un izmērīt tā pH un EC ar portatīvajiem mērītājiem. (Atgādināsim, ka mērītāji laiku pa laikam ir jākalibrē un katru reizi devēji jānoskalo ar destilētu ūdeni un jānosusina ar filtrpapīru.)
Tomēr izspiest un pat izvilkt barības šķīdumu var tikai no pietiekami mitras kūdras. Ja substrāta mitrums ir tikai 65%, neko izspiest nav iespējams. Audzētājam ir ērti izmantot ūdens izvilkumu, jo destilēto ūdeni var nopirkt benzīna uzpildes stacijās un tas nav dārgs. Protams, ir starpība, vai kūdru un ūdeni sajauks proporcijā (pēc apjoma) 1:1, 1:1,5 vai 1:2.
Laboratorijās pH noteikšanai izmanto augsnes vai kūdras izvilkumu kālija vai kalcija hlorīdā. Šādā gadījumā rezultāts būs apmēram par vienu vienību zemāks nekā ūdens izvilkumā. LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijā izmanto kālija hlorīdu, bet Laflora speciālisti lieto kalcija hlorīdu, sajaucot 50 ml kūdras ar 125 ml CaCl2 pēc šā maisījuma 30 minūšu garas kratīšanas uz speciāla aparāta. (Protams, laistīšanas un mēslošanas režīma paškontrolei audzētājs var izmantot ūdens izvilkumu, bet arī tad mērījums jāveic pēc pietiekami ilga laika.) EC noteikšanai Laflora speciālisti sajauc 50 ml kūdras ar 175 ml ūdens. Šīs nianses jāņēm vērā, ja šķiet, ka mērījumi saimniecībā nesakrīt ar marķējumā norādīto informāciju.
Gatavu substrātu iepako uz trim iepakošanas līnijām, arī šeit lielāko darbu veic automāti, cilvēki tiem tikai piepalīdz. Darba grupas dalībnieki vēroja mašīnu darbu kā bērni karuseli. Substrāti ir paredzēti profesionālai izmantošanai, tāpēc tos pako pa 250, 4500 un 6000 litriem.
Kūdras ieguve un ekoloģijas problēmas
Pēc Ulda Amerika vārdiem, Latvijā 90% kūdras purvu pieder valstij, tostarp 62% AS Latvijas valsts meži. Kūdras ieguve un pārstrāde netiek definēta kā atsevišķa nozare, un tas traucē nozares attīstību. Laflora iegūst apmēram 10% visas kūdras valstī, 2017. gadā tā ieguva 521 tūkst. m3. Un kas paliek izstrādes vietā? Uldis Ameriks uzskata, ka ir pienācis laiks runāt nevis par kūdras ieguvi, bet par purvu apsaimniekošanu.
Kā zināms, Laflora sadarbojas ar kultūrmelleņu audzētāju SIA Arosa R, un tieši blakus gatavo produktu uzglabāšanas laukumam atrodas 60 ha lieli kultūrmelleņu lauki. Tāpat izstrādātajos purvos ierīko dzerveņu audzētavas, bet projekta LIFE Restore ietvaros ir uzsākts eksperiments koku audzēšanā. Ap 10 ha lielā laukā šogad tiks iestādīti dažādu sugu kociņi, tostarp bērzi, melnalkšņi, priedes un papeles, lai noteiktu, kuras sugas vislabāk jūtas šādā augsnē. Runa nav par apmežošanu, bet par koksnes audzēšanu pārstrādei, tostarp kurināmā ražošanai.
Lai ielabotu augsni un paceltu tās pH līmeni, uz lauka ir iestrādāti pelni, kas paliek koģenerācijas iekārtās pēc koksnes sadedzināšanas. Šādu pelnu utilizēšana Latvijā draud pārvērsties par atsevišķu problēmu. Pašlaik nezināmu iemeslu dēļ koksne un mizas satur relatīvi daudz smago metālu, bet pelnos to daudzums mēdz pārsniegt mēslošanas līdzekļiem pieļaujamās normas, tāpēc tos nedrīkst iestrādāt laukos, kur audzē graudaugus, dārzeņus vai lopbarību. Šos pelnus ne vienmēr gatavi pieņemt pat atkritumu uzglabāšanas poligoni. Savukārt koku audzēšanā smagie metāli nav aktuāli, tieši tāpēc šim eksperimentam varētu būt vairāki plusi no ekoloģijas viedokļa. Ir arī iecere ierīkot rododendru audzētavu – nav šaubu, ka izstrādātie purvi būs piemēroti to audzēšanai. Notiek arī vēja monitorings, iespējams, izstrādātos purvos varēs ierīkot vēja parkus. Arī tas būtu labi no atjaunojamo energoresursu viedokļa un neprasītu platības, kuras citādi var izmantot lauksaimniecībā vai apbūvei.
