“Kā to var nodarīt neaizsargātiem sirmgalvjiem!” 0
Vakar Kurzemes rajona tiesā Talsos sākās tiesvedība slepkavības lietā, par kuru ziņas pirms gada pāršalca visu Latviju: 2019. gada 22. martā savās mājās Talsu novada Vandzenes pagasta “Ceļiniekos” nežēlīgi noslepkavoja Latvijas brīvības cīnītāja, PSRS disidenta Gunāra Astras vecāko brāli Hariju Astru (dzimis 1925. gadā) un viņa sievu Martu Niedru (dzimusi 1936. gadā). Vainīgos – Jāni Rēviču un Aigaru Ginteru – policija atrada ātri.
Tiesa vakar sākās ar prokurores Dinas Reķes apsūdzību, cietušās un liecinieku pratināšanu.
Kā tas notika
Par to, kā noziegums notika, “LA” jau rakstīja 13. februārī, kad uzzinājām notikušā apstākļus. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Rēvičs bijis iedzēris un aiz virsjakas paslēpis nazi, ko bija paņēmis kaimiņu mājā, kad bija ieradies pie Gintera pirms septiņiem vakarā. Iestūmis Ginteru pa priekšu mājā, tajā iegājis arī Rēvičs. Koridorā pretim nākusi sirmgalve Marta, rokās turot kāstuvi.
Rēvičs izvilcis nazi un pieprasījis Martai naudu. Saņēmis atbildi, ka naudas nav, Rēvičs prasījis atkārtoti un dūris ar nazi.
Marta aizsargājusies, pagriezusies un skrējusi uz virtuvi. Rēvičs sirmgalvei sekojis, saķēris aiz apkakles un veicis 16 dūrienus galvā, kaklā un krūškurvī. Marta nomira…
Pēc slepkavības Rēvičs licis Ginteram no Martas istabas paņemt naudas maku, kurā atradušies 1120 eiro. Pēc tam Rēvičs iegājis istabā pie Harija, kurš sēdējis gultā. Uzbrucējs pieprasījis saimniekam naudu un ar nazi iedūris viņam kaklā. Pēc tam slepkava licis Harijam doties uz virtuvi, kur uz grīdas gulējusi noslepkavotā sieva. Tur Rēvičs iedūris Harijam ar nazi, kas palicis pensionāram galvā. Tad slepkava paņēmis citu nazi no skapīša un vēl 14 reizes iedūris Harijam galvā, kaklā, krūškurvī. Sirmgalvis nokritis no krēsla uz grīdas un nomiris…
Apsūdzētie
1991. gadā dzimušo Rēviču apsūdz par divu personu slepkavību laupīšanas laikā sevišķi pastiprinošos apstākļos ar sevišķu cietsirdību, apzinoties, ka personas ir bezpalīdzības stāvoklī (Krimināllikuma 118. panta 2. daļa, pēc kuras draud mūža ieslodzījums vai 15–20 gadu cietumsods). 1962. gadā dzimušo Aigaru Ginteru apsūdz par “iepriekš neapsolītu sevišķa smaga nozieguma pēdu slēpšanu” (Krimināllikuma 313. panta 2. daļa, pēc kuras var dabūt līdz diviem gadiem cietumā vai arī piespiedu darbu vai naudas sodu).
Rēviču Vandzenē atceras kā gaišu cilvēku, lai arī dzimis ne sevišķi sociāli labvēlīgā daudzbērnu ģimenē, kur vecākiem ierasta lieta bijusi alkohola lietošana.
Neviens no Rēvičiem Vandzenē vairs nedzīvojot, Jāņa tēvs ir miris. Rēvičs mācījies speciālajā skolā un ieguvis 7 klašu izglītību, jo bijuši garīgas attīstības traucējumi. Tad kādu laiku dzīvojis un strādājis ārzemēs. Kad atgriezies, piedalījies mežizstrādes darbos. Piecas reizes sodīts, tajā skaitā ar īslaicīgu brīvības atņemšanu par seksuālām darbībām pret personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Ir precējies. Rēvičs atrodas apcietinājumā.
Savukārt Ginters pēc deviņiem mēnešiem pirmstiesas apcietinājuma ir uz brīvām kājām. Sākumā uzturējās un dzīvoja pašvaldībā, kur iepriekš, bet pēc draudu saņemšanas no vietējiem iedzīvotājiem pārcēlies uz dzīvi citā novadā un strādā gaterī. Pirms nozieguma Ginters vairāk dzīvojis pie Martas māsas Ausmas – mājā, kas ir līdzās “Ceļiniekiem”.
Kā viņš man šogad februārī stāstīja, pērn 22. marta rītā esot izmazgājis savu istabu un izklapējis paklāju, gatavojis pusdienas, kad ap pulksten 12 atnācis bijušais kaimiņš Rēvičs. Atnākusi arī Marta, atnesusi sautētus kāpostus. Rēvičs uzaicinājis aiziet uz veikalu pēc aliņa un teicis, ka gribot pa nakti palikt garāžā. Pa ceļam prasījis, vai Ausmai daudz naudas. Ginters atbildējis, ka nav, Ausma pati ejot aizņemties pie māsas Martas. Mežā Rēvičs esot piedraudējis Ginteru nosist. Nopirkuši aliņu, iedzēruši un gājuši atpakaļ. Kad atgriezušies, Rēvičs ierosinājis aiziet pie Martas aizņemties naudu. Licis Ginteram klauvēt pie ārdurvīm. Neviens nav nācis. Beigās izrādījies, ka durvis nav aizslēgtas. Rēvičs iegrūdis Ginteru koridorā un arī pats gājis iekšā.
“Es biju pārbijies un drebēju. Gribēju mukt, bet Rēvičs aizstājās man priekšā.
Rēvičs lika man iet uz otro stāvu meklēt naudu. Es pastāvēju koridorā, bet negāju. Tad uzgājām abi. Naudu Rēvičs neatrada, histēriski smējās,” stāstīja Ginters.
Pēc tam abi aizgājuši uz Rēviča dzīvesvietu, kur satīrījuši drēbes un Rēvičs izsaucis taksometru. Gribējuši braukt uz spēļu zāli Talsos. Pēc tam Ginters piezvanījis policijai.
Ko liecina taksists un paziņas spēļu zālē
Vakar tiesā taksometra šoferis Kaspars liecināja, ka abus vīriešus vedis un abu uzvedība neliecinājusi, ka viņi bēgtu. Bijuši alkohola reibumā, taču bez satraukuma un bailēm. Par braucienu abi pateikuši paldies, un jaunākais (Rēvičs) 15 eiro vietā iedevis 20 eiro. Naktī jaunākais zvanījis vēlreiz, un Kaspars vedis viņu ar citiem jauniešiem uz veikalu. Trīs eiro vietā samaksājis piecus. Zvanījis vēl pēc tam, bet Kaspars nav atbildējis. Zinot, ka esot vedis cits taksists.
Liecinieki – jaunieši Vija, Bruno un Samanta – liecināja, ka bijuši spēļu zālē, kad pie viņiem pienācis paziņa Rēvičs. Tur bijis arī otrs apsūdzētais, ko viņi nav pazinuši – bijis netīrās drēbēs. Visi spēlējuši automātus. Tad nepazīstamais ar Rēviču par kaut ko strīdējies un aizgājis. Jauniešu četrotne un vēl kāds Edgars palikuši. R
ēvičs ierosinājis braukt uz veikalu, kur nopirkuši vairākus šampaniešus un pienu, un pēc tam uz Zvirgzdu pansionātu, kur virtuvē kopā ar kādu sievieti dzēruši.
Tur arī Vija pamanījusi, ka Rēvičam sagriezta roka un bikšu kabata asinīs. Pēc tam devušies uz kādu nelielu viesnīcu Talsos, kur turpinājuši dzert, tad aizbraukuši uz degvielas uzpildes staciju pēc ēdamā. Tad arī Samantai piezvanījusi māte, ka pie viņiem policija meklējot Rēviču – Samantas māsas bijušo draugu, bet nezinot, kāpēc. Samantai bijušas sliktas priekšnojautas, un viņa devusies mājās, bet Rēvičs kopā ar Viju un Bruno – atpakaļ uz viesnīcu. Dzēruši un runājuši.
Tad arī trīcēdams Rēvičs atzinies, ka nodūris divus cilvēkus. Runājuši, kā nu viņam tagad sadzīvot ar savu sirdsapziņu. Rēvičs teicis, ka dūris naudas dēļ. Vija prasījusi, vai bija vērts, uz ko Rēvičs atbildējis, ka nē. Samanta un Bruno, kas Rēviču pazinuši dažus gadus, raksturo viņu kā ļoti agresīvu, kad iedzerot, bet normālu, kad skaidrā. Rēvičs gribējis uz nakti atrast kādu sievieti un aizbraucis, bet Vija un Bruno atkal devušies uz spēļu zāli.
Sitis arī māsu un audžutēvu…
Bet vispirms Rēvičs ar taksometru devies pie paziņas Jāņa, kuru vienos naktī izcēlis no gultas, kā tiesā liecināja Jānis. Rēvičs teicis, ka jābraucot pie onkuļa un ka sataisījis ziepes, taču nav teicis, kādas. Uz ceļa taksometru apturējusi policija. Jānis Rēviču pazīstot kā izpalīdzīgu, diemžēl kļūstot agresīvs, kad iedzerot. Savukārt Ginters esot miermīlīgs gan nedzēris, gan dzēris.
“Esmu ar Rēviču kāvies,” vakar tiesā sacīja viņa māsas bērna tēvs Kaspars. “Viņš dzēris ir ļoti agresīvs, sitis arī savu māsu un audžutēvu. Rēvičs ar Ginteru ir labi strādnieki, bet, ka var būt tik slimi, es nespēju iedomāties…” Pirms tiesas sēdes Kaspars asi vērsās pret Ginteru (Rēvičs atrodas cietumā un tiesas sēdē piedalījās videokonferences režīmā), pārdzīvojot par nogalinātajiem, sakot, ka nesaprot, kā var tā aiztikt nabaga neaizsargātus sirmgalvjus.
Tiesā Ginters savu vainu atzina pilnībā, Rēvičs daļēji – sievieti esot nogalinājis, bet vīrieti tikai sadūris. No cietušajiem uz tiesu bija ieradusies tikai nogalinātās Martas Niedras māsasmeita, bet nogalinātā Harija Astras brālis un meita nebija. Nākamā tiesas sēde notiks 4. augustā, kad tiks pratināti atlikušie pieci liecinieki.
