Kā “Titāniks” nenogrima vis 0
Februāra nogalē kopā ar Rīgas aktīvo senioru alianses “RASA” dalībniecēm devos uz kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, lai uzklausītu igauņu pensionāru stāstīto par dzīvi pirms un pēc pievienošanās eirozonai.
Mūs uzņēma senioru biedrībā “Venu”, kas uz tikšanos savā namā bija uzaicinājusi arī Igaunijas Sociālo lietu ministijas pārstāvi Uku Torjusu un uzņēmēju, arī Igaunijas Pensionāru biedrību asociācijas vadītāju Andresu Ergmu. “Bija cilvēki, kas teica, ka ar eiro Igaunija nogrims kā “Titāniks”, tomēr tagad cilvēki ir apmierināti un arī investīciju ir vairāk nekā iepriekš,” saka U. Torjuss.
Darīja visu, lai būtu vieglāk pāriet
“Savas dzīves laikā esmu piedzīvojusi kronas, doičmarkas, rubļus, atkal kronas, kad desmit rubļi tika mainīti pret vienu kronu, un tagad eiro, kad maiņas kurss bija 15,646 igauņu kronas pret vienu eiro. Un nekas – mēs, pensionāri, esam pielāgojušies. Tagad maks ir pilns un smags ar eiro, bet to sīkāko vienību – eirocentu – par naudu neuzskatām, tos skaita tikai vecenītes, bet es sevi par tādu neuzskatu. Veikalos galvenokārt norēķināmies ar bankas kartēm, bet vasarā tirgū zaļumus gan pērkam par “naudiņām”,” ar vieglu humoru stāsta Zinaīda Jakuškina, Tallinas pensionāru biedrības “Venu” pārstāve. 78 gadus vecā kundze kopš aiziešanas pensijā jau 20 gadus aktīvi saimnieko “savās dobēs” un darbojas biedrībā, vadot senioru vingrošanas grupas. Zinaīda teic, ka savā kolektīvā daudz spriedušas par eiro, bijusi arī Eiropas apceļošanas pieredze “ar eiro kabatā”, tādēļ pierast pie eiro nav bijis grūti.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāvis Uku Torjuss atceras, ka 2011. gada 1. janvāri, kad Igaunijas krona tiks nomainīta ar eiro, daudzi iedzīvotāji gaidīja ar bailēm par to, kāds būs valūtu maiņas kurss, kā tas paaugstinās preču cenas, kur naudu varēs mainīt utt.
Valsts institūcijās strādājošie apzinājās, ka sākumā būs jāmaina visi juridiskie akti, un tas ir ļoti liels darbs, ka valūtu maiņai jābūt cilvēkiem izdevīgai un ļoti daudz vajadzēs skaidrot. Pēc U. Torjusa teiktā, valdība daudz darījusi, lai cilvēkiem būtu vieglāk pāriet uz jauno valūtu. Piemēram, iedzīvotājiem tika izdalīti bezmaksas kalkulatori, lai, pērkot preces, viņi paši varētu pārrēķināt cenu. Igauņu pensionāri tos labprāt lietoja, atzīst Zinaīda Jakuškina. “Es pati kalkulatoru izmantoju kādas divas trīs dienas un zinu, ka citi pensionāri arī tos lietoja apmēram tikpat ilgu laiku. Tas bija pietiekami, lai izprastu jaunos aprēķinus. Pēc tam atdevām tos mazbērniem,” viņa saka.
Daudz ticis domāts par to, ko darīt ar tiem vecajiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni un nevar iziet no mājas. “Veidojām komisiju no trim cilvēkiem, kas gāja pie šiem vecajiem ļaudīm mājās, rakstījām aktu, cik daudz naudas iedevis sirmgalvis, tad naudu samainījām un nogādājām to atpakaļ,” stāsta U. Torjuss, atceroties, ka dažam labam mājās glabājusies pamatīga naudas summa, kaut arī cilvēks bijis sociālās palīdzības saņēmējs. Bijuši arī atsevišķi krāpšanas gadījumi, viltvāržiem uzdodoties par naudas mainītājiem.
Cenas tomēr auga
Tomēr visvairāk sakarā ar pāreju uz eiro igauņi baidījušies par cenu kāpumu. Igaunijas Centrālā banka četrus mēnešus pēc eiro ieviešanas secināja, ka inflācija bija pieaugusi tikai par 0,3%. “Tas gan bija nevis eiro ieviešanas dēļ, bet tādēļ, ka sakrita ar laiku, kad auga benzīna un citu resursu cenas,” skaidro U. Torjuss.
Paši igauņu pensionāri gan uzskata, ka cenas kāpušas vairāk, nekā to rāda aptaujas dati.
“Pēc eiro ieviešanas Centrālā banka kontrolēja cenas četrus mēnešus, bet pēc tam tās strauji gāja uz augšu, samazinot pensionāru pirktspēju par 20%,” ir pārliecināts Igaunijas Pensionāru biedrību asociācijas vadītājs Andress Ergma. U. Torjuss tam piekrīt: “Nenoliedzami, ka jebkuras reformas ietekmē arī pensionāru dzīvi.”
Speciālas asociācijas izveidotas pensionāru brigādes sekojušas līdzi cenām veikalos. Izveidota arī interneta saite “Skaties cenu”, kurā var redzēt, cik maksā piens un citas pārtikas preces dažādos pilsētas mikrorajonu veikalos. Brīvprātīgie pensionāri cenu apsekojumu veicot divas reizes mēnesī, stāsta A. Ergma: “Esam iecerējuši šādu cenu monitoringu ieviest vēl piecās Igaunijas pilsētās un strādājam arī pie tā, lai cenu salīdzinājumu varētu redzēt arī mobilajā telefonā. Svarīgākais, ka veikalnieki rēķinās ar šādu pensionāru aktivitāti.”
Pēc A. Ergmas teiktā, asociācija apvieno apmēram desmit tūkstošus biedru no 40 pensionāru organizācijām visā Igaunijā. Tallinas pensionāriem ir atsevišķa organizācija, kas arī piedalās Igaunijas Pensionāru asociācijas darbā. Igaunijā vecuma pensionāru ir apmēram 300 tūkstoši, bet kopējais pensionāru skaits jau pārsniedzis 400 tūkstošus. “Asociācijā darbojamies, lai paaugstinātu pensionāru nozīmi, īpaši vietējās pārvaldēs. Ņemam šajā ziņā piemēru no Somijas pensionāriem, kam katrā vietējā pārvaldē ir pensionāru padome, ar ko saskaņo tās darbības, kas attiecas uz veciem cilvēkiem,” stāsta A. Ergma.
Jautāts, vai igauņu pensionārs var atļauties labi paēst, viņš atbild: “Nē, pensionāra uzturs ir pieticīgs, jo pēdējā laikā ļoti ir paaugstinājusies maksa par dzīvokli un īpaši par elektrību. Rēķini par dzīvokli, kas saņemti šā gada janvārī, bija divreiz lielāki nekā iepriekš.”
Igaunijā vidējā pensija ir 306 eiro un aprīlī gaidāms tās paaugstinājums, kad vidējā pensija būs 335 eiro. Par zālēm no savas kabatas igaunim nākas piemaksāt 37% (daudzviet Eiropā – tikai 18%). Nodoklis no pensijas tiek atvilkts tikai tad, ja pensija pārsniedz 336 eiro. Tallinā transports visiem ir bez maksas, iepriekš – tikai cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem.
“Grūti dzīvot ir tiem pensionāriem, kuri ir vientuļi un mīt trīsistabu dzīvoklī. Arī mums, pārējiem pensionāriem, naudas tēriņiem tagad rūpīgi jāseko līdzi, jo cenas tomēr palēnām aug, taču es nesaistītu to ar eiro ieviešanu vai tirgotāju rīcību, bet gan ar to kāpumu visā pasaulē,” nobeigumā secina pensionāru biedrības “Venu” pārstāve Zinaīda Jakuškina.
