Kā tikt vaļā no kārpām 2
Kārpas bojā izskatu, rada sadzīviskas neērtības, un atsevišķās profesijās to iznīcināšanu var uzskatīt gandrīz vai par pienākumu. Neviens taču negribēs, ka viņu apkalpo viesmīle, kam uz rokām neglīti veidojumi. Kāpēc rodas kārpas, un kā ar tām cīnīties?
Kārpas ir labdabīgi jaunveidojumi, kurus izraisa cilvēka papillomatozais vīruss, kas iekļūst ādā caur sīku skrambiņu vai plaisiņu. Ja organisma imunitāte nespēj pretoties, vīruss iedraudzējas ar ādas šūnām un liek tām vairoties pēc sava prāta, līdz izveidojas kārpas.
– Pacienti visus jaunveidojumus uz ādas mēdz aplami dēvēt par kārpām. Prātīgāk būtu nevis uzreiz ķerties pie ārstēšanas, bet parādīt speciālistam, lai pārliecinātos, vai tās patiešām ir kārpas, – iesaka “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Līga Jaceviča. – Reizēm pašdarbība var izrādīties bīstama, piemēram, līdzīgi izskatās arī ādas bazālo šūnu karcinoma. To apstrādājot ar kārpām paredzētiem skābju preparātiem, ļaundabīgais process var progresēt.
Kārpās var iedzīvoties, sarokojoties ar vīrusa inficētu cilvēku, lietojot kopīgu dvieli vai pieskaroties viņa aiztiktajiem priekšmetiem, taču, ja ir pietiekami stipra imunitāte, tās nepielīp pat gadiem ilgā ciešā saskarsmē ar vīrusu. Visbiežāk kārpas veidojas bērniem, jo viņiem nav nostiprinājušās organisma aizsargspējas.
Ja uzmetusies kārpa, derētu to uzreiz iznīcināt, jo dažkārt no vienas mēdz izveidoties vesela saime, tomēr, kā skaidro daktere Jaceviča, katra ir atsevišķs veidojums, kuru apasiņo asinsvadi. Tās nav savstarpēji savienotas ar sakņu sistēmu, kā pacienti nereti domā.
Ja āda ir kā nosēta ar kārpām, tas nozīmē, ka pienācis laiks stiprināt imunitāti ar ārstniecības augu tējām, ehinācijas un enzīmu preparātiem vai kā citādi, un tad nelūgtās viešņas, ļoti iespējams, pazudīs pašas no sevis.
Dažādas, bet visas nesmukas
Pastāv četri galvenie kārpu veidi. Visbiežāk izplatītas ir parastās kārpas, kas lielākoties uzmetas uz roku pirkstiem, ir izvirzītas virs ādas līmeņa un, lai sevi pasargātu, pārklātas ar cietu raga kārtiņu.
Plakanās kārpas, ko dēvē arī par juvenilajām, ir līdzīgas parastajām, taču mazāk paceltas. Tās mēdz koncentrēties uz sejas un plaukstu ārējām virsmām.
Pēdu kārpas neaug uz āru, bet ir izvietotas ādas līmenī un sagādā lielas ciešanas, jo ir grūti staigāt. Šos veidojumus var dabūt pludmalē, baseinā vai pirtī, jo, kad āda izmirkusi, ir vieglāk inficēties. Nereti tās jauc ar varžacīm – ādas sabiezējumiem, ko izraisa mehānisks kairinājums vietās, kur pastāvīgi spiež un berž apavi –, taču katrs no veidojumiem jāārstē atšķirīgi.
Dzimumorgānu kārpas, ko dēvē arī par kondilomām, parasti iegūst seksuāli transmisīvā ceļā. Šo veidojumu likvidēšana noteikti jāuztic speciālistam.
Cīņa ar kārpām
Aptiekās pieejami dažādi līdzekļi kārpu nīdēšanai – šķidrais slāpeklis, salicilskābes, pienskābes un citu skābju maisījumi, strutenes sula –, taču cīņa ar nīstajiem veidojumiem būs jāturpina neatlaidīgi un ilgi. Ja uzmetušās tā sauktās mozaīkveida kārpas, cita pie citas un ļoti pārragotas, vispirms jālieto speciālas ziedes, kas noloba raga kārtiņu. Skābes saturošie preparāti jāizmanto ļoti uzmanīgi, lai tie nenokļūtu uz veselajiem audiem. Apdegums iespējams arī no struteņu sulas. Kā atzīst Līga Jaceviča, daudzi mājas apstākļos cīņā ar kārpām zaudē un ir spiesti meklēt dermatologa palīdzību.
Kārpu iznīcināšanas galvenā metode joprojām ir krioterapija – saldēšana ar slāpekli, ko nereti kombinē ar skābju preparātiem. Elektrokoagulāciju jeb piededzināšanu un ķirurģisku izgriešanu izmanto retāk, jo šīs metodes ir sāpīgas un atstāj rētas. Atsevišķas lielas kārpas var ārstēt ar ķirurģisko ogļskābo lāzeru, taču šī metode nav piemērota ikviena veidojuma likvidēšanai, kā nereti mēdz domāt. Tā ir sāpīga, dārga, un rezultāts var nebūt paliekošs. Ar tā sauktajiem asinsvadu lāzeriem iespējams iznīcināt asinsvadus, lai veidojums ietu bojā, bet arī šī metode neder visos gadījumos. Ne vienmēr izdodas kārpas iznīcināt vienā reizē, it sevišķi uz pēdām, un reizēm nepieciešams apvienot dažādas metodes.
Daktere Jaceviča novērojusi, ka, izmantojot jebkuru ārstēšanas veidu, liela nozīme ir ticībai. Šķiet, daudzus maģiskos rituālus varētu skaidrot ar to, ka, nostiprinoties imunitātei, kārpas nereti pazūd pašas no sevis. Pacienti stāstījuši, ka kārpas vislabāk ārstēt dilstošā Mēnesī.
Lai nostiprinātu ārstēšanas rezultātu, pēc kārpu iznīcināšanas aptuveni mēnesi ieteicams lietot pretvīrusu krēmu un trīs mēnešus iekšķīgi imunitāti spēcinošus līdzekļus. Nevajag aizmirst: ja kārpas ir izārstētas, taču organisma aizsargspējas – joprojām vājas, tās var rasties atkārtoti.
