Kā tikt pie savas vērtīgas pļavas? 14
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Man ir bioloģiski vērtīga dabiskā pļava!” daudzi lepojas ar šādu savu īpašumu. Pļavu nevar nopirkt pat par lielu naudu, tikai bruņoties ar pacietību un gaidīt, kad tā pati izveidosies. Taču var palīdzēt un veicināt šo procesu.
Cik ātri izaug pļava
Par bioloģiski vērtīgu pļavu var uzskatīt tādu, kas veidojusies vismaz 25–30 gadus. Piemēram, ja atmatā aizlaista kartupeļu lauciņa tuvumā ir vērtīgas pļavas, tās straujāk iesēsies, un daba atgūs atņemto zemes pleķīti. Bet, ja apkārtnē ir tikai labi kopti labības lauki, pļavai pašai nebūs viegli atjaunoties.
Jo vecāka pļava, jo tā vērtīgāka (ja atbilstīgi kopta).
Kā vairot augu bagātību
Viens no patlaban darāmiem darbiem – doties uz skaistu, bagātīgu pļavu un ievākt vēlamo augu sēklas. Lai saprastu, ko vākt, uz nolūkoto pļavu jāiet vairākas reizes. Tad var noskatīt ziedošos augus, atzīmēt vai nofotografēt vietu, kur tie aug. Pēc kāda laika dodas pēc sēklām, jo daudzus augus pēc tām grūti atpazīt.
Ievāktās sēklas izkaisa savā pļavā vietās, kas līdzinās tām, kur augi noskatīti. Iesēšanai labi var izmantot kurmju rakumus (pirms tam izlīdzina). Nopļautajā pļavā viegli pakašņā ar grābeklīti un iekaisa salasīto.
Vienkāršs un iedarbīgs veids – atstāt nepļautas zāles skupsnas ar īpašiem augiem, kurus vēlas pavairot. Augi paši izsēsies. Ar laiku tiešām var redzēt, kā mazās saliņas iet plašumā.
Ir daudz paņēmienu un rekomendāciju, kā uzlabot pļavu. Ja ir interese, interneta plašumos var atrast daudz pamācoša.
Piesējot pļavu, necenšas to darīt simetriski, lai iejaukšanās nebūtu manāma.
Vai puķu pļava arī bioloģiski ir vērtīga
Tās pļavas augi, kuru sēklas var iegādāties veikalos, neradīs vienā gadā vērtīgu pļavu. Tā drīzāk pielīdzināma puķu dobei. Liela daļa augu šajos maisījumos ir viengadīgi, un, ja neļauj ienākties un iesēties to sēklām, nākamajos gados nekas diži skaists vairs nebūs. Turklāt šīs sēklas parasti ir vāktas ārzemju, ne Latvijas laukos un uzskatāmas par svešu ģenētisko materiālu.
Magones un rudzupuķes ir labības nezāles, nevis vērtīgas pļavas pazīmes.
Cik bieži jāpļauj
Vislabāk savu īpašumu sadalīt sektoros. Nevajag krist galējībās un ieaugt zālē. Pagalmu var pļaut tik bieži, cik zemu zālīti vēlas. Ja tas nav mākslīgi sēts, no vienveidīgiem augiem, arī zemu pļautā mauriņā būs liela augu dažādība. Tālāko zonu var pļaut divas trīs reizes vasarā. Pļavas augiem pietiks spēka atjaunoties. Turklāt arī dabā lopiņi vienu zāles ceru noēd sezonā vairākkārt. Taču lielāko pļavas daļu vajadzētu pļaut vienu reizi. Vēlams, lai šis laiks būtu atšķirīgs, tas ļautu iesēties augiem, kas zied dažādos laikos. Var arī lauku sadalīt vairākos sektoros – piemēram, pļaujot sienu pirms Jāņiem, daudzi augi vēl ir ziedēšanas maksimumā. Ja tā dara regulāri, pļava noplicinās.
Ja pļauj ar trimmeri, kam ir četri asmeņi, zāle krīt vālā līdzīgi kā pļauta ar izkapti.
Kāda zāles novākšana pļavai labāka
Vislabākā versija ir tāda, kā senāk, kad sienu vāca ar rokām vai vismaz kaltēja un tad vāloja un vāca ar traktoru. Tad zāle tika vairākkārt apgrozīta un no sakaltušajiem augiem izbira sēklas.
Realitātē tagad visbiežāk zāli vāc zaļbarībai un aizved no lauka vēl svaigu. Taču arī tas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir labāk nekā nepļaut vispār vai tikai nopļaut un atstāt uz lauka.
Laba atrakcija līgotājiem – nopļaut stūrīti pļavas un sarīkot siena talku.
Svarīgi!
Dabisko zālāju ir saglabājies kritiski maz. Vēl XX gadsimta sākumā trešdaļa Latvijas teritorijas bija pļavas un ganības, bet tagad atlicis tikai nepilns procents.
Ievēro!
• Bioloģiski vērtīgs var būt arī neliels pļavas gabals, veca parka teritorija. Tas var būt gan laukos, gan pilsētvidē.
• Ja pļāvējs negrib kļūt par putnu un dzīvnieku slepkavu, pļava jāpļauj no vienas malas. Praktiskāk, protams, to darīt, pļaujot pa apli. Taču tas ir noziegums pret dabu.
• Ja kādā pļavas stūrī pamana tāda invazīvā auga kā Kanādas zeltgalvītes jeb zeltslotiņas ceru, to tūliņ izrauj un iznīdē.
• Slikta ziņa tiem, kas nīst pienenes un tāpēc nevēlas pļavu dārza tuvumā, – sēklas atlidos arī no liela tāluma un būs jāravē tik un tā.
Konsultējusi: Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte, projekta LIFE-IP LatViaNature eksperte
