Kā tikt pie sociālās aprūpes, skaidro LM speciāliste 1
Vēlos noskaidrot, kā iespējams iekārtot pansionātā vecu cilvēku ar garīgiem traucējumiem. Mana mamma ir atkārtoti ārstējusies Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņai konstatēja neizārstējamu vecuma demenci. Brīžiem ir nelieli uzlabojumi, bet vienu viņu mājās nevar atstāt, un mēs visu dienu esam darbā. Vai par cilvēku ar garīgām saslimšanām tiešām jāmaksā pilna uzturēšanās maksa pansionātā? DAGMĀRA L. RĪGĀ
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska atgādina: lai saņemtu sociālos pakalpojumus, ar iesniegumu jāvēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Tajā jānorāda problēma un tās vēlamais risinājums. Atbilstīgi sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam sociālajā dienestā papildus jāiesniedz dažādi dokumenti.
Ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai tiek lūgts, lai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta, jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācija par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, būs vajadzīga ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli. Tajā jānorāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamība.
Ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīgiem traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem, sociālajā dienestā jāiesniedz psihiatra atzinums par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu.
Ja šos pakalpojumus vēlas saņemt invalīds, nepieciešama invaliditāti apliecinoša dokumenta kopija.
Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē klienta vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu, piedāvājot piemērotākā pakalpojuma veidu.
Ja cilvēkam nepieciešama aprūpe, pirmām kārtām tā būtu jāpiedāvā mājās. Ja ar to nepietiek, dienests var piedāvāt ievietot klientu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē.
Klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem, taču, ja klients un viņa apgādnieks to nespēj, izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. Tātad, ja klientu ievieto veco ļaužu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, bet viņam nav citu ienākumu vai uzkrājumu, par sniegtajiem pakalpojumiem viņš maksā 90% no pensijas. Ja ir uzkrājumi un citi ienākumi, samaksa tiek veikta arī no šiem līdzekļiem, bet ne vairāk par pakalpojuma reālo cenu.
Ja ienākumi un uzkrājumi nesedz pilnu pakalpojuma cenu, līdzmaksājumu veic viņa apgādnieki. Taču, ja viņi nespēj samaksāt vai ir atzīti par trūcīgām personām, līdzmaksājumu veic klienta dzīvesvietas pašvaldība.
Klientiem ar smagiem garīgiem traucējumiem, kuriem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu iestādē, kuru līdzfinansē no valsts budžeta. Tādā gadījumā līdzmaksājums no klienta apgādniekiem netiek pieprasīts, par pakalpojumu maksā pats klients (90% no pensijas).
