“Jāuzmanās, lai spainim milzīgās slodzes dēļ nenolūztu rokturis un tas ar visām smiltīm neuzkristu racējam uz galvas. Var izmantot parastos ūdens spaiņus, kuriem pastiprina rokturi. Vispirms izņem kniedes sānos un tās nomaina ar skrūvēm. Vienas roktura osas vietā ievieto divas. Tāds spainis ir drošāks,” pārliecināts O. Skujiņš. 4
Līdz pusgrodam lielus akmeņus izceļ ar pacēlāju vai ierok sānos speciālās bedrēs. Ja uzduras pavisam lielam akmenim vai veselam dolomīta slānim, nāksies izvēlēties jaunu vietu un jaunu rīkstnieku. Rokot jāvelk garāki gumijas zābaki un jārēķinās, ka akas apakšā ir dzestrs.
Aku rakšana ir delikāta lieta, jo reizēm grodi neslīd uz leju kā nākas un daļa paliek ieķīlējušies gruntī. Pa spraugu var ieplūst smiltis, apdraudot akas racēju. Katrā ziņā ap akas grodiem uz zemes apmēram 80 cm diametrā jāatrodas 50 cm biezam, slīpam māla slānītim, kas lietus notekūdeņus atbīdīs no akas sienām. Slānīša augšējo daļu 10 cm biezumā var izveidot no melnzemes un apaudzēt ar zāli. Kad aka svaigi izrakta, no tās ik pa brīdim izsūknē ūdeni, lai tas nomainītos un ietecētu jauns un tīrāks. Ja no akas ūdeni ņems ar ūdensvadu, tam jāveido tranšeja. Dziļumam jābūt vismaz 120 cm zem zemes virsmas, lai arī lielā kailsalā ūdensvada caurule neaizsaltu. Sūkņa jaudu samēro ar ūdens augstumu, kas tam jāceļ.
Pašiem rokot aku, nedrīkst aizmirst par drošību. Kad akas dibenā sāk parādīties ūdens, notiekošajam jāseko līdzi īpaši uzmanīgi. Ūdens āderi pēkšņi var pārraut – tad apakšējie grodi ātri piepildīsies ar smiltīm un racējam kājas var iestigt smiltīs. Drošībai vēlama alpīnista veste ar virvi, kas ļaus kritiskā brīdī augšējiem palīgiem ātri izvilkt racēju. Pieredze rāda: ja virve ir apsieta tikai ap jostas vietu, cilvēku ātri paceļot, viņš saliecas un iesprūst. Tāpat kā citos celtniecības darbos, galvā noteikti jābūt ķiverei. Vecas akas tīrot, var būt problēmas arī ar kaitīgām gāzēm.
