Kā tikt pie izcila saldā ķirša. Potēšanas ABC 0
“Uz kāda potcelma vajadzētu potēt saldos ķiršus?” JĀZEPS V.
Zemnieku saimniecības “Avoti” īpašnieks, stādaudzētājs Andris Vilks atzīst, ka par saldo ķiršu potcelmu izvēli augļkopjiem ir atšķirīgi viedokļi. Visizplatītākais variants mūsu kokaudzētavās ir smaržīgais ķirsis (Prunus mahaleb). Tas ir labs, ziemcietīgs potcelms, kam vajag vieglākas, sausākas augsnes. Pilnīgi nepiemērots smagām, mālainām augsnēm un slapjām vietām. Sliktākās vietās potcelmiem lietderīgāk izmantot ziemcietīgu saldo ķiršu sēklaudžus vai skābo ķiršu ‘Latvijas Augstais’, ‘Daugmales Stikla’, ‘Kazdangas’ sēklaudžus.
Andris Vilks savā kokaudzētavā saldo ķiršu potēšanai pārsvarā izraugās salcietīgu saldo ķiršu, piemēram, ‘Severnaja’, sēklaudžus. Uz tiem saldā ķirša augums nesamazinās. Ja zariem ļauj augt savā vaļā, koks izaugs tik liels kā liepa. Turpretī, veidojot vainagu, t.i., nobremzējot galotnes augšanu (vadzaru jeb visgarāko galotnes dzinumu noliecot vai nogriežot), kā arī vasarā atliecot tuvu horizontālajam līmenim pārāk stāvos zarus, var iegūt mazāka auguma koku.
Saldie ķirši var būt arī potēti uz sēklaudžiem, kuru sēklas ievāktas no savvaļā augošiem kokiem. Piemēram, Kuldīgas, Talsu apkārtnē saldie ķirši aug kā meža koki. No ražojošiem kokiem var savākt kauliņus un rudenī iesēt zemē. Vēl var sēt ziemcietīgu šķirņu kauliņus, piemēram, ‘Brjanskaja Rozovaja’.
Daudzi dārzkopji vēlas pundurauguma saldos ķiršus, lai vieglāk piekļūtu augļiem. Varētu izmantot maza auguma potcelmu ‘Gisela 5’, bet to ir grūti pavairot ar lapainiem spraudeņiem, turklāt tas slimo ar ķiršu mēri. Latvijas vietās, kur bargākas ziemas, pundurkokus audzēt nav ieteicams. Jo tuvāk zemei atrodas ziedpumpuri, jo stiprāk tie cieš salā un salnās.
Saldos ķiršus labāk acot Latvijas reģionos, kur ir noturīgākas ziemas un acojuma vietu sargā sniega sega (kailsalā pumpuri var iet bojā). Zemnieku saimniecības “Avoti” saimnieks saldos ķiršus potē lielākoties ziemā, dara to telpās, tūlīt pēc Jaungada (līdz janvāra vidum) uz iepriekš rudenī izraktiem un pagrabā paglabātiem potcelmiem. Potējumus vispirms 1–1,5 nedēļas saaudzē mitrumā un siltumā. Kastē ieklāj plēves maisu vai malas izklāj ar mitrām avīzēm. Potējumus cieši saliek kastē, starp saknēm berot samitrinātas zāģskaidas. Potējumu vietas arī irdeni apber ar skaidām. Pēc tam plēves maisam galu aizloka ciet. Ja kastē gar malām liktas avīzes, potējumiem virspusē uzklāj mitru avīzi 3–4 kārtās. Kasti ar potējumiem patur siltumā tik ilgi, līdz pumpuri piebriest un izskatās zaļāki. Saaugšanas laikā potējumiem jāatrodas mitrumā (ik pa laikam kastes virspusi var samitrināt ar pulverizatoru). Pēc tam noliek vēsākā vietā, piemēram, pagrabā, līdz pavasarim, kad potējumus varēs iestādīt augsnē. Ja pavasarī tos iespējams iestādīt siltumnīcā, palielus, dārzā stādāmus kociņus var izaudzēt vienā vasarā.
Ja vēlaties dārzā audzēt neizturīgas saldo ķiršu šķirnes ar tikpat lieliem, garšīgiem augļiem, kādus ieved no Polijas un Ungārijas, stādaudzētājs iesaka tās potēt uz pusaugsta stumbra, jo tas var uzlabot ziemcietību. Var potēt 0,8 m augstumā, bet labāk lai potējuma vieta ir vismaz 1 m augstu. Dienvidu šķirnes vēl var potēt izturīga saldā ķirša zaros. Vainagu iespējams veidot no divām šķirnēm, jo lielākā daļa ir pašneauglīgas.
