Kā tikt pie bērniņa. Biežākie iemesli, kāpēc mazulis kavējas 0
Daudzām iestājas nevēlama grūtniecība, bet citas būtu gatavas atdot visu, lai tikai pieteiktos mazulis. Kādi ir biežākie neauglības iemesli, un kā tos novērst?
Pāra neauglības problēmu vispirms būtu jāsāk risināt, izmeklējot vīrieti, jo spermas analīze ir nesāpīga, informatīva un daudz lētāka nekā sievietes ginekoloģiskās veselības izmeklējumi. My Clinic Riga vadītājs, ginekologs Māris Arājs teic, ka šādi nereti iespējams pasargāt sievieti no sāpīgiem un dārgiem izmeklējumiem, kas reizēm beigās var pat izrādīties lieki. Diemžēl daudzi vīrieši uzskata, ka viņiem ar auglību viss kārtībā, un pie ārsta neiet, īpaši, ja iepriekšējās attiecībās ir bērni, taču jāņem vērā, ka reproduktīvās spējas gadu gaitā mēdz pasliktināties.
Kad pamats uztraukumam
“Vecumā līdz 35 gadiem grūtniecības iestāšanos var droši gaidīt veselu gadu, bet no 35 līdz 40 gadiem, ja mazulis nav pieteicies, regulāri mīlējoties bez kontracepcijas lietošanas, jāsāk raizēties jau pēc pusgada. Kad pārkāpts 40 gadu slieksnim, uzreiz jāvēršas pie ārsta un jāprasa, ko darīt, lai grūtniecība iestātos pēc iespējas drīzāk,” skaidro dakteris Arājs.
Ginekologa apmeklējumu nevajadzētu atlikt arī pavisam jaunai sievietei, ja jau vairākus gadus nav izdevies palikt stāvoklī, jo tad nelielai problēmai, piemēram, polipam dzemdē, zūdot ticībai tikt pie bērniņa, var pievienoties arī psiholoģiskā neauglība.
Diemžēl sievietes auglība gadu gaitā mazinās. Kad 35–40 gadu vecumā izveidota karjera, stabilizējies materiālais stāvoklis un beidzot tiek gaidīts bērniņš, nereti grūtniecība neiestājas, kaut ginekologs veselības problēmas nav atklājis.
“Ārsts lielākoties ir pārbaudījis, vai dzemdē nav miomas un olnīcās cistas, taču nav vērtējis mazos folikulus, kuri rāda olnīcu rezerves, kas liecina par auglību. Ja to ir daudz, par bērniņa plānošanu var nesatraukties, bet, ja vien daži, tad gan vairs nevajadzētu gaidīt, bet rīkoties,” norāda Māris Arājs.
Cēloņa meklējumos
Menstruālā cikla vidū būtu jānotiek ovulācijai, kuras laikā no olnīcas izdalās olšūna, tomēr tā nenorisinās katru mēnesi. Tas var būt saistīts ar hormonu līmeņa izmaiņām, sievietes dzīvesveidu, pārlieku stresu, palielinātu ķermeņa masas indeksu vai policistisku olnīcu sindromu. Parasti ovulāciju iespējams panākt, lietojot olnīcu darbību stimulējošus medikamentus, taču ne ilgāk kā 3–6 mēnešus. Ja nav rezultāta, jāmeklē citas iespējas.
Olvadu caurlaidību var pasliktināt saaugumi, kas radušies pēc apendiksa operācijas, iekaisumiem vēdera dobumā un zarnās, seksuāli transmisīvajām slimībām. Nereti olvadus sabojā hlamīdiju infekcija, kas var noritēt bez simptomiem, tāpēc bieži vien paliek nenojausta.
Neauglība mēdz rasties dažādu dzemdes problēmu dēļ, piemēram, ja tai izveidojusies starpsiena, grūtniecība var iestāties, taču, piestiprinoties pie starpsienas, apaugļotā olšūna nespēj attīstīties, un notiek spontāns aborts. Starpsienu ķirurģiski likvidējot, grūtniecība var noritēt veiksmīgi.
Iemesls, kāpēc nepiesakās mazulis, var būt arī mioma, kas deformē dzemdes dobumu, to var ārstēt gan ķirurģiski, gan ar zālēm. Plānu vai pārāk biezu dzemdes gļotādu, kas izpaužas attiecīgi ar vāju vai stipru menstruāciju, iespējams konstatēt, veicot ginekoloģisko ultrasonogrāfiju.
Ir sievietes, kuras pēc ķirurģiska aborta vairs nepaliek stāvoklī, jo izveidojušies saaugumi, mazinājusies olvadu caurlaidība vai arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo nespēj sev piedot izdarīto abortu.
“Pieņemot lēmumu, neapzināti izvēlamies labāko variantu, pat ja vēlāk šķiet, ka tas nebija pareizs. Pagātni nevar mainīt, tikai attieksmi pret notikušo,” iedrošina dakteris Arājs.
Ja gadījumā nevar nekā citādi kā grūtniecību likvidēt, ārsts atzīst, ka labāk izvēlēties medikamentozu abortu, kas ir dzemdei saudzīgāks, lai gan kādai sievietei, redzot atrisinājumu, tas var būt emocionāli smagāks nekā ķirurģiska grūtniecības pārtraukšana.
Parasti tos operē ne tikai tādēļ, lai tiktu pie bērniņa, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo ir sāpīgas mēnešreizes un mīlēšanās.
Ap 28% neauglīgu pāru veseli ir abi partneri, tomēr grūtniecība neiestājas. Gadās, ka mazulis nepiesakās daudzus gadus, taču pēc neveiksmīgas mākslīgās apaugļošanas vai mazuļa adopcijas dabīgā ceļā piedzimst pašiem savs bērniņš. Reizēm, lai noskaidrotu neauglības cēloni, jāiesaista endokrinologs, ģenētiķis un vēl citi speciālisti. Tiklīdz atklāts, kāpēc sieviete nepaliek stāvoklī, kļūst arī skaidrs, ko darīt, lai tas notiktu. Nevajag baidīties arī vērsties klīnikās, kur veic ārpusķermeņa apaugļošanu, jo vienmēr vispirms tiek izvērtēta iespēja ieņemt bērniņu dabiskā ceļā. Tas neizdodas tikai apmēram 10% pāru.
Daktera Arāja pieredze liecina, ka visgrūtāk palīdzēt, ja sieviete patiesībā mazuli nemaz nevēlas, varbūt to grib viņas vecāki, vai arī ir cits iemesls, kāpēc viņa apmeklē ārstu.
Kā sargāties no neauglības
• Ievērot seksuāli transmisīvo slimību profilaksi, lietojot prezervatīvu.
• Pievērst uzmanību menstruālā cikla regularitātei un noviržu gadījumā konsultēties ar ginekologu.
• Regulāri apmeklēt ārstu, lai savlaikus atklātu miomu, cistu vai citas veselības problēmas, kamēr tās iespējams izārstēt saudzīgi.
UZZIŅA
Dažādu problēmu noskaidrošanai piemērots noteikts laiks. Ja sieviete grib pārbaudīt savu ginekoloģisko veselību, vislabāk to darīt menstruācijas pēdējā dienā. Savukārt, izvērtējot potenciālo auglību, pie ginekologa jāpiesakās cikla vidū (vidēji 14. dienā) vai cikla otrajā fāzē (19.–21. dienā).