Kā Covid-19 pacientam tikt no slimnīcas uz mājām? Nereti ģimenes neesot gatavas pieņemt slimo radinieku 4
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja kovida slimnieks slimnīcā ir atveseļojies tik tālu, ka var turpināt ārstēties mājās, viņam jānokļūst dzīvesvietā, taču ne visiem ir savs transports un arī ne visas pašvaldības ir pretimnākošas saviem cilvēkiem.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš informē, ka 80% pašvaldību ir ar mieru gan ar savu automašīnu, gan ārpakalpojumā nogādāt kovida slimniekus dzīvesvietā.
“Vienu mikroautobusu aprīkojām tā, lai šofera kabīne būtu hermētiski noslēgta no pasažieru salona,” pastāstīja transporta uzņēmuma “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Uzņēmuma īpašnieki ir Valmieras pilsētas un apkārtējo sešu novadu pašvaldības, kas jau pavasarī lūgušas uzņēmumam aprīkot kādu busiņu slimnieku pārvešanai no Vidzemes slimnīcas uz mājām.
Vasarā braucienu tikpat kā nebija, bet tagad vajadzība transportēt slimniekus ir atgriezusies. Līgumi par šo pakalpojumu tiekot slēgti arī ar tām pašvaldībām, kas sniedzas pāri Valmieras reģionam – Rūjienu, Aloju, Smilteni. Rudenī slimnīcā ārstējās vairāk nekā 30 pacientu, un katru nedēļu tiek ievests pa kādam slimniekam.
“Tas nav lēts pakalpojums, jo jānodrošina alga šoferim, ir arī citas izmaksas, taču mēs ar to nepelnām. Izdevumus sedz tā pašvaldība, kurā cilvēks dzīvo. Esam veduši slimniekus arī no Rīgas slimnīcas, piemēram, uz Jaunpiebalgu. Šādi braucieni izmaksā vairāk nekā 100 eiro, kas nav pa kabatai mūsu pasažieriem, tāpēc tos apmaksā pašvaldība,” pastāstīja O. Spurdziņš.
Autovadītājam un pasažierim tiekot izsniegta sejas maska, nekāda saskarsme ar pasažieri nedrīkstot būt, tāpēc šoferis no kabīnes neizkāpj un palīdzīgu roku nesniedz, arī tad, ja viņam slimnieks lūdz, piemēram, panest kādu smagāku somu. Pēc katra reisa Vidzemes slimnīcā tiekot veikta mikroautobusa dezinfekcija.
Taču ne visas pašvaldības ir tik pretimnākošas saviem cilvēkiem. Piemēram, Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” norādījis, ka uzņēmuma darbības mērķis ir sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un pārvadāt kovida slimniekus neesot iespējams.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) pati nogādā mājās tos kovida pacientus, kuriem nav radinieku un kuriem ārstēšanās ir jāturpina mājās vai kādā aprūpes centrā. Tiesa, pārvadājumi notiek tikai Rīgas un Pierīgas teritorijā, bet lauku reģionu iedzīvotājiem nokļūt dzīvesvietā var palīdzēt tikai vietējā pašvaldība, ar kuru parasti sazinās slimnieka ārstējošais ārsts.
RAKUS pārstāve Ilga Namniece pastāstīja: “Mums ir trīs automašīnas, kuras no rīta līdz vakaram pārvadā pacientus. Gadās arī tā, ka jātransportē slimnieks, kas nevar nosēdēt. To ir ļoti grūti izdarīt ar pašreizējo transportu, tāpēc, visticamāk, tiks iepirkts ārpakalpojums.
Mēs no savas puses neliedzam tērpu, cimdus un respiratoru gan pacientam, gan arī šoferim. Reizēm gadās, ka radinieks, attiecīgi ekipēts, nebaidās pats nogādāt savu tuvinieku mājās.”
Slimību profilakses un kontroles centra komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja gan skaidro: “Slimnieks var inficēt citus divas dienas pirms simptomu parādīšanās un līdz desmitajai dienai, kopš radušās saslimšanas pazīmes. Ģimenes ārsts trīs dienas no saslimšanas pazīmju beigšanās brīža drīkst izrakstīt savu pacientu uz darbu. Pētījumi pierāda, ka lipīgais posms ir beidzies, bet organismā var būt saglabājušās vīrusa atliekas un uzrādīties pozitīvs testa rezultāts. Taču vīruss nav aktīvs un nevar savairoties cita cilvēka šūnās, un līdz ar to nevar inficēt.”
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško sola, ka ārstniecības iestādēm, kas sadarbojas ar pašvaldībām, tikšot segti izdevumi par pasažieru nogādāšanu mājās, taču būšot finanšu limits.
Pagaidām gan vēl nav zināms, cik liels būs šis finanšu ierobežojums. “Mēs joprojām gaidām skaidrojumu no Veselības ministrijas par šo apmaksas kārtību,” sacīja LPS padomnieks A. Salmiņš.
Viņš uzskata, ka pilnībā bezatbildīgs ir piedāvājums gulošu pacientu nogādāšanai dzīvesvietās, jo vairākumā pašvaldību šādu transportlīdzekļu nemaz neesot. Ja veselības aprūpes institūciju rīcībā šādu resursu nav, tad problēmas risināšanā, viņaprāt, jāiesaista Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes transports.