Irties aiz pagrieziena 3
Mums ir draugu kompānija, ar kuru kopā gadu gadiem braucam ar laivām. Kad bērni bija mazi, pāris reižu izmantojām piepūšamo plostu. Pieci nebēdņi dīdās pa lielo plostu, bet mēs ar Juri tikai airējam. Draugi jau sen gabalā, taču mēs arvien iramies… Toties esam pamatīgi uztrenējušies, tagad, tikai viegli pieairējot, ātri tiekam visiem garām. Laivošana ir skaista, jo tajā ir pilnīga brīvība. Garas vakara sarunas, nesteidzīgs ritms…
Braucot ar laivām, iztiekam ar minimumu. Tas dod iespēju vēlreiz sev atgādināt: vajag taču tik maz! Man patīk ideja par ekoloģisko pēdu – domāt, cik patērēju, ko pēc sevis atstāju.
Laivot ir tāpat, kā dzīvot – nav zināms, kas būs aiz pagrieziena, vien jāpaļaujas. Ja nāk krāce, airē sparīgi un pareizi, bet pēc krāces baudi mierīgo plūdumu. Ja līst, pagaidi, arī lietus var būt skaists. Laivošana māca – baudi to, kas ir.
Ieelpot raspodiņa smaržu
Raganošanās ir manī iekšā. Pazīt un lasīt zālītes, tējas. Tāpēc, ja tiek reklamēti Baha ziedi, biešu kapsulas vai kāds cits brīnumlīdzeklis, man gribas skaļi saukt – mīļie, mums ir pļava! Ej un skaties, kas uzrunā. Ja raspodiņš, pasmaržo to. Noplūc, pieliec pie krūtīm, pildi spilvenā vai uzvāri tēju. Šis process gan paģēr laiku, nevari aši nopirkt kā brīnumpudelīti.
Man patīk dabas vielas. Agrāk liku uz sejas kafijas biezumus, zemenes vai gurķi. Arī tagad, vārot ķirbju zupu, atlieku bļodiņā dzelteno putriņu un pa to kārtīgi izmīcos ar rokām, ļauju, lai āda paveseļojas. Manai sejai ļoti patīk salvijas uzlējums pienā, jo asinsvadi ir tuvu ādai, esmu izteikta bālģīme. Lapiņas pamērcēju siltā pienā un uzlieku kā kompresi.
Man ir intuitīva, neaizsmērēta tieksme paņemt spēku visur, kur to var dabūt. Saule ir pirmā lieta.
Pārmērīgi nesauļojos – man ir bāla āda, bet ļaujos saulei. Saules mums ir maz, tāpēc tā ir tik vērtīga.
