Izjust ritmu stellēs 3
Man nepieciešamas ķermeniskas sajūtas. Samīļot bērnus, sabužināt mājdzīvniekus, rakties pa zemi. Kādreiz patika rokdarbi. Pirmos svārkus, tādu jaukus un kuplus bruncīšus, uztamborēju jau desmit gadu vecumā. Vēlāk lietišķajos apguvu tekstilmākslu. To gan vēl gribētos – tikt stellēs un kārtīgi izausties linu dreļļus! Tādā darbā ir ritms, spēks, jauda. Aušana ir kā ceļš – ej tikai uz priekšu.
Lietišķie iemācīja spēju knibināties, izturēt sēdēšanu ap niecīgiem darbiņiem. Teātra fakultāte deva prasmi izpaust domu. Kinopieredze – spēju būt šeit un tagad. Ir kadrs, filmējam, pēc tam to aizmirstam un metamies citās izjūtās, jo nāk nākamais kadrs.
Turēt zīmuli asu
Mani aizrauj laba literatūra. Lai ir bagāta, skaista valoda, lai ik teikumu gribētos pārlasīt, izbaudīt vēlreiz. Bērnībā mamma algas dienā vienmēr nāca mājās ar grāmatu kaudzi, viņai bija pazīšanās grāmatveikalā. Mūsu vienīgajā istabā pie sienas bija drēbju plaukts, bet pārējais viss ar grāmatām, plaukti līdz pat augstajiem griestiem. Lasīju ļoti daudz. Arī tagad patīk pamatīgi ielasīties. Uzburt grāmatā atainoto pasauli, pakavēties tajā iespējami ilgāk. Tā vispār ir mana pieeja dzīvei – būt visā iekšā līdz ausīm.
Man ir arī Kindle, elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce. Tas ir ērti, ja jādodas ceļā. Tomēr labāk patīk rakstīts vārds uz papīra. Bieži vien izdrukāju kādu profesionālo rakstu, veicu tajā piezīmes ar zīmuli. Mani zīmuļi allaž ir izcili noasināti, es jūtu fizisku baudu, ar tiem rakstot. Esmu daiļuma cienītāja, tā ir manas personības otra puse. Tas man no tēva, viņš bija liels estēts.
Spert ņiprus soļus
Esmu bijusi mākslas vingrotāja un akrobāte, joprojām varu pārmest ritentiņu, tomēr nevaru lepoties ar ikdienas kustību aktivitātēm. Vēlos kaut ko darīt, taču pietrūcis laika. Atzīšos – agrāk par izdevīgu cenu nopirku gada abonementu uz sporta zāli, bet… neaizgāju ne reizi! Tas bija doktorantūras pirmajos gados. Pēdējās divas ziemas neesmu arī slēpojusi, bet agrāk braucām katru svētdienu. Man patīk spirgtais gaiss, ko var ievilkt dziļi krūtīs. Slēpojot es visu veltu tikai kustībai. Smadzenes atpūšas. Līdzīgi, kā strādājot dārzā – arī tad domāju tikai par zemes darbiem.
Mana izkustēšanās ir iešana kājām. Ar mašīnu izvairos braukt uz Rīgas centru. No trolejbusa izkāpju vairākas pieturas ātrāk. Dažreiz speciāli izmetu līkumus. Visbiežāk eju ņiprā solī, visai intensīvi, pat speciāli sasprindzinu muskuļus, it kā trenējot tos. Bet citreiz kātoju ļoti nesteidzīgi, apzināti baudot visu apkārt redzamo. Un vēl es ļoti daudz staipos, ļauju ķermenim izstiepties visos virzienos. Mācos no kaķa.
