Diāna Zande par stipro plecu, neatlaidību, disertācijas aizstāvēšanu un raganošanos 3
“Esmu piedzīvojusi ļoti laimīgu pārvērtību. Pati apzināti mainījusi savu dzīvi.” Tie ir svarīgi vārdi, ko saka Diāna Zande. Viņas gudro padomu un dzirkstošo stāstīšanas māku novērtējuši daudzi. Diāna palīdz tikt galā ar psiholoģiskiem traucējumiem, atbrīvoties no veģetatīvās distonijas, depresijas vai panikas lēkmēm. Vada noderīgas nodarbības mammām un tētiem. Taču vissvarīgākais ir tas, ka nesen aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi zinātņu doktores grādu klīniskajā psiholoģijā. Viņa atzīst, ka vēl dzīvo šajā tīkamajā izjūtā – kalns pieveikts, sēžu tā virsotnē un baudu skaistos skatus.
Pētīt olīvu zupā
Vairāk nekā desmit gadu esmu gājusi ātrā tempā bez apstājas – no psiholoģijas bakalaura cauri maģistram līdz pat doktora grādam. Tās ir sakas, kurās iejūdzas no laba prāta, lai artu akmeņainu lauku cerībā iekopt maijpuķīšu dārzu. Esmu priecīga, ka paveicu šo darbu, un priecīga, ka man joprojām patīk par to runāt.
Gatavā disertācija ir vien 149 lappuses. Var šķist – kas tur ko nesarakstīt?! Bet tas prasīja milzīgu darbu. Esmu urbinātāja un racēja, man patīk darāmajā kārtīgi iedziļināties, un doktorantūra to ļauj. Vēl ir svarīgi, lai pētniecība būtu praktiska, noderīga. Pētīju depresijas simptomus vecākiem grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, arī saistībā ar zīdaiņa temperamentu un sociālo atbalstu. Mana pētījuma rezultāti rāda, ka bērniem trīs mēnešus pēc dzimšanas ir augsta negatīvā emocionalitāte (intensīva raudāšana, dusmošanās, grūta nomierināšanās), un, ja vecāki nesaņem pietiekamu sociālo atbalstu, gan mammām, gan tēviem sešus mēnešus pēc mazuļa dzimšanas ir augstāki depresijas simptomi. Un otrādi – ja mammām (un arī tēviem) trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas ir augstāki depresijas simptomi, mazuļiem sešu mēnešu vecumā ir augstāka negatīvā emocionalitāte.
Divarpus gadus vācu datus, ir milzīgs apjoms, ko vēl pētīt un pētīt. Disertācijā gan iespējams iekļaut nedaudz. Ja dzīvi salīdzina ar soļanku, šāds pētījums ir stāsts par olīvu šajā zupā, nevis par visu virumu.
Esmu pagodināta, ka darbu recenzēja Amerikas profesors Semjuels Putnams, viens no pasaulē galvenajiem temperamenta pētniekiem. Sabiedrībai būtu daudz vairāk jāzina, ka Latvijas zinātnē notiek būtiska pētniecība. Mūsu biologu, ģenētiķu, fiziķu un arī psiholoģijas pētnieku devums ir ļoti svarīgs.
