Kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām? Praktiski speciālistu padomi, lai uzlabotu emocionālo pašsajūtu 31
Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu? Par to portālam LA.LV stāsta “BENU Aptiekas” piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un “BENU Aptiekas” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Rudenī mūsu platuma grādos cilvēki parasti sāk justies skumjāki, nomāktāki, trauksmaināki, atzīst psihoterapeits Veselovskis. Tas ir saistīts ar gaismas un saules daudzuma samazināšanos un cilvēka organisma bioķīmiskām reakcijām. Rudeņos parasti pieaug depresivitāte un trauksme cilvēkiem ar bioloģisku predespozīciju. Ja nomāktība un trauksme ir dažas dienas, satraukumam nav pamata. Taču, ja garastāvoklis ir būtiski pazemināts ilgāk par divām nedēļām, tad tas jau norāda uz depresiju un ir jāmeklē palīdzība pie speciālista, lai ātrāk tiktu ārā no nepatīkamā stāvokļa, uzsver psihoterapeits. Ir ļoti būtiski neignorēt šo simptomu un būt vērīgiem un atbildīgiem pret savu emocionālo pašsajūtu.
Kā izvairīties no “rudens skumjām”?
Šajā laikā cilvēkiem, kuri rudeņos jūtas sliktāk, nevajadzētu palielināt ne fizisku, ne emocionālu slodzi, bet drīzāk slodzi vajadzētu samazināt, saka psihoterapeits Veselovskis. Ir jārūpējas par veselīga dzīvesveida pamatiem – rūpes par sevi, veselīgs miegs un pietiekama izgulēšanās, sabalansēts uzturs, atpūta, hobiji un regulāra fiziska aktivitāte, kā arī labu attiecību uzturēšana. Visi šie faktori palīdz cīnīties pret iekšēju tumsu, aukstumu un trauksmi. Vienlaikus atcerieties – pārmērīga alkohola lietošana pastiprina depresiju!
Ko darīt brīžos, kad jūtamies slikti, zaudējuši enerģiju un motivāciju? Vienmēr ir jāatceras, ka nomāktība ir pārejoša, uzsver Veselovskis. Nesabīstieties un nesatraucieties par to, ka šobrīd varbūt nav tik daudz enerģijas un prieka kā vasarā. Nodarbojieties ar tām lietām, kas jums patīk un sagādā prieku. Kustieties, tiecieties ar draugiem, pasportojiet – atrodiet nodarbi, kas motivētu jūs nesēdēt vieniem mājās. Centieties izkustēties un izstaigāties arī tad, ja to negribas.
Ja rītos jums trūkst motivācijas dienas gaitām, centieties saplānot dienu jau iepriekšējā vakarā un no rīta sekot savam plānam. Tas nekas, ka, iespējams, lietas notiks grūtāk – ejiet cauri šim grūtajam laikam un nepadodieties. Taču atcerieties – ja ir grūti strādāt, pasliktinājies miegs, ir ēstgribas traucējumi ilgāk par divām nedēļām, jāvēršas pie speciālista – palīdzēs ģimenes ārsts, psihoterapeits, psihiatrs.
Vitamīnu un minerālvielu nozīme
Kā skaidro “BENU Aptiekas” klīniskā farmaceite Priedniece, labai pašsajūtai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas visa gada garumā ir jāuzņem ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Vienlaikus nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai iedzīvotāju – tādēļ tas jālieto papildus, taču iepriekš ieteicams noteikt tā līmeni asinīs. Enerģijas samazināšanos var izsaukt B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija un dzelzs trūkums. Magnijs un B grupas vitamīni veicina normālu nervu sistēmas darbību un nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
Nepareiza diēta arī var sekmēt nogurumu un enerģijas trūkumu. Ēdot nesamērīgi un pārāk daudz saldumu, treknu, sāļu ēdienu, tiek pārslogota gremošanas sistēma un sekmēta citu veselības problēmu, piemēram, kuņģa un zarnu trakta, aknu slimību, aptaukošanās, insulīna rezistences, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, imūnsistēmas darbības traucējumu, attīstība.
Ārstniecības augu spēks
Satraukumu, stresa, trauksmes, arī miega traucējumu gadījumā noderēs ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, piparmētra, melisa, baldriāns, raudene, kumelīte, mātere, asinszāle, apinis, lavanda, stāsta “BENU Aptiekas” klīniskā farmaceite Priedniece. Savukārt vakara relaksējošam rituālam var izmantot gan tasi nomierinošas tējas – melisa, raudene, vīgrieze, gan vannai var izmantot ārstniecības augus un to ēteriskās eļļas (lavandas, kumelītes, raudenes, liepziedus).
Šajā laikā var būt aktuāli šādi ārstniecības augi un to preparāti kopējai labsajūtai un organisma stiprināšanai:
Asinszāle – tai piemīt nomierinoša iedarbība, kā arī gremošanu veicinoša, antibakteriāla un pretvīrusu darbība. Ar tās līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, jo var ietekmēt to iedarbību.
Ugunspuķe – tai piemīt relaksējoša, pretiekaisuma un organismu stiprinoša iedarbība. To lieto galvassāpju un satraukuma mazināšanai, vielmaiņas traucējumu gadījumā, arī ādas slimību gadījumā.
Vīgriezes – izmanto saaukstēšanās gadījumā un sāpju mazināšanai, piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, lieto kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.
Liepziedi – mazina drudzi, nomierina, stiprina imunitāti. Izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu un galvassāpju gadījumā.
Ehinācija – tai piemīt imunitāti stiprinoša un pretvīrusu, antibakteriāla darbība
Deviņvīruspēka ziedi – izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Piemīt pretiekaisuma darbība, noder pie saaukstēšanās un gripas.
Mežrozīšu, smiltsērkšķu un upeņu augļi – bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu, noder kā vitamīnu avots.
Melnā plūškoka ziediem un augļiem piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, arī antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība. Šīs droga palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību. Ieteicams lietot gan saaukstēšanās gadījumā, gan profilaksei, kā arī bronhīta un sinusīta gadījumos. Uztura bagātinātājos plaši izmanto melnā plūškoka ogu ekstraktu imūnsistēmas atbalstam.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Ja emocionālo problēmu simptomi 7–14 dienu laikā nemazinās vai pastiprinās, ir jāvēršas pie ārsta.
Izbaudiet rudeni!
Abi speciālisti novēl izbaudīt rudeni un neļauties negatīvām emocijām. Atrodiet veidu un laiku, kā izbaudīt skaisto rudens dabu, vairojot pozitīvās emocijas, sportojot un dodoties pastaigās, pārgājienos, pavadot laiku pie dabas, saka farmaceite Priedniece.
Regulāras un atbilstošas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas ikvienam, jo palīdz rūpēties par savu organismu, kā arī mazināt nogurumu, palielinot enerģiju un uzlabo garastāvokli, jo veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos, kā arī tas ir lielisks veids, kā stiprināt imūnsistēmu.
Vērojiet skaisto sev apkārt, saka psihoterapeits Veselovskis. Priecājieties par tuvajiem cilvēkiem un vairāk uzmanības pievērsiet tam, kas dzīvē labs un izdodas. Mazāk domājiet par negatīvajām lietām.
