Krāpniecība tīmeklī kļuvusi par nacionālās drošības apdraudējumu. Kā tikt galā ar krāpniecību tīmeklī? 5
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzās valstīs finanšu uzraudzības iestādes un tirgus pārraugi kritizē likumdevējus par politisku letarģiju, laikus nepieņemot likumus, lai ierobežotu strauji augošo krāpniecību tīmeklī un prasītu atbildību no sociālo tīklu gigantiem, tādiem kā “Google”, krāpnieku iegrožošanā.
Viltus firmas sola nereālus ieguvumus
Situācija ir īpaši dramatiska valstīs ar atvērtu ekonomiku, piemēram, Britānijā, kur firma, kas pieķerta krāpnieciskos ieguldījumu darījumos tīmeklī, var viegli izvairīties no atbildības.
Pandēmijas apstākļos ir strauji pieaudzis krāpniecisku piedāvājumu skaits tīmeklī, viltus firmām solot nereālus ieguvumus.
“Policijai nav iespēju pienācīgi izmeklēt krāpniecību tīmeklī,” atzinis Temzas rajona policijas komisārs Entonijs Stensfelds.
“Pret Apvienotās Karalistes patērētājiem katru gadu varētu tikt vērsti krāpnieciski darījumi kopumā par aptuveni simt miljardiem mārciņu,” viņš paziņojis intervijā izdevumam “Politico”.
Viņaprāt, valstij jāatvēl daudz lielāki resursi šo darbību izmeklēšanai, kā arī jāveic lielāks spiediens uz tīmekļa pakalpojumu piedāvātājiem. Britānijas finanšu darbības regulators pērn izdeva 1053 publiskus brīdinājumus, kas ir par 82% vairāk nekā 2019. gadā, par nelikumīgiem lūgumiem veikt finanšu ieguldījumus.
Analītiķi atzīmē, ka reālais piedāvājumu skaits varētu būt lielāks, jo, tiesībsargājošo iestāžu vērtējumā, tiek ziņots mazāk par 20% no krāpnieciskajiem piedāvājumiem, bet tiesvedība ierosināta tikai vienā no 500 reģistrētajiem gadījumiem.
Finanšu krāpniecība tīmeklī Apvienotajā Karalistē ir sasniegusi tādu apjomu, ka tā kļūst par nacionālās drošības apdraudējumu, savā pētījumā secinājis Karaliskais apvienoto dienestu institūts.
Krāpnieki darbojas ar plašu vērienu
Leiboristu likumdevējs un partijas finanšu politikas pārraugs Pets Makfedens pavēstījis, ka viņš regulāri saņem aizdomīgas e-pasta vēstules un reklāmas tekstus ar piedāvājumiem veikt ieguldījumus, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet ticami.
“Krāpnieki darbojas ar plašu vērienu, un, pat ja atbild tikai viens no simta, apkrāpto cilvēku skaits var būt ļoti liels,” brīdina Makfedens. Viņaprāt, valdībai būtu ļoti nopietni jāizvērtē šī situācija.
Opozīcijas partijas likumdevējs aicinājis papildināt likumprojektu par tīmeklī paustu nelegālu saturu, tādu kā seksuālu vardarbību pret bērniem vai teroristiskus materiālus, ar finanšu kaitējuma nodarīšanu.
“Mums jāpanāk, lai tīmekļa pakalpojumu piedāvātāji uzņemtos atbildību un darbotos tā, lai minimizētu krāpniecības iespēju,” paziņojis Britānijas parlamenta Budžeta komitejas vadītājs Mels Straids.
Policijas komisārs Entonijs Stensfelds skeptiski izteicies par valdības gatavību vērsties pret krāpniecību tīmeklī.
Viņaprāt, “valdības aprindās ir dīvaina domāšana (par krāpniecību), pie varas esošajiem neatzīstot problēmas svarīgumu”.
Amatpersonas paziņojušas, ka varētu tikt pārskatīti reklāmu izvietošanas noteikumi tīmeklī, lai kopā ar finanšu darbības regulatoru un tiesībsargāšanas iestādēm vērstos pret krāpniekiem, kuru shēmas kļūst arvien izsmalcinātākas.
Cilvēki bieži uzskata, ka sociālo tīklu vietnes, piemēram, “Google”, pārbauda reklāmas sludinājumu saturu, taču tas nenotiek, brīdina advokāte, kurai bieži nācies aizstāvēt patērētāju tiesības.
Apkrāpšana tīmeklī klientam rada ne tikai finanšu zaudējumus, bet nereti nodara arī psiholoģisku traumu, liekot justies apkaunotam un izmisušam.
Stingrāk jāregulē finanšu pakalpojumi tīmeklī
Finanšu darbības regulatora pārstāve paziņojusi, ka sociālo tīklu vietnēm ir pieaugoša loma kaitējuma riska radīšanā patērētājiem, piedāvājot tiem dažādu finanšu pakalpojumu reklāmas, starp kurām var būt viltus vai maldinoši sludinājumi.
Daži eksperti, kas saistīti ar sociālo tīklu lobiju parlamentā, uzskata, ka stingrāks regulējums finanšu pakalpojumiem tīmeklī varētu negatīvi ietekmēt britu augsto tehnoloģiju sektora konkurētspēju.
“Google” pārstāvis paziņojis, ka nesen atjaunināti noteikumi, lai pārbaudītu firmas, kas piedāvā finanšu pakalpojumus tīmeklī Apvienotajā Karalistē.
“Ja reklāmas sludinājumi ir pretrunā ar mūsu noteikumiem, mēs iejaucamies un izņemam tos,” viņš teica.
Taču regulators atzīmē, ka viltus sludinājumi var palikt tīmeklī pat 21 dienu, klientu maldināšanai turpinoties. Lai veidotu drošības fondu krāpnieku upuriem, Britānijā izveidota finanšu pakalpojumu kompensācijas programma.
“Labajām firmām nākas maksāt par sliktajām,” atzīst finanšu darbības regulators, “un tas nodara kaitējumu kā patērētājiem, tā uzņēmējiem.”
Šogad fondā paredzēts iemaksāt deviņus miljardus mārciņu.
Eiropas Savienībā tiek gatavots digitālo pakalpojumu akts, lai aizsargātu cilvēkus no krāpniecības internetā, taču vairāku valstu valdības un patērētāju apvienības ir to kritizējušas kā pārāk bezzobainu.
