Kā tikt galā ar izdegšanas sindromu 1
Kādas ir sajūtas, kad arvien pieaug darba slodze vai atbildība, bet tam neseko materiāls vai emocionāls novērtējums, kas rada prieku vai motivāciju? Dusmas, aizvainojums, nespēks, vienaldzība… Emocionālo un fizisko spēku izsīkumu sauc arī par izdegšanas sindromu.
Emocionālais nespēks
Intereses zudums par darbu ir viena no pirmajām izdegšanas jeb izsīkuma sindroma pazīmēm. Arvien biežāk rodas aizvainojums uz kolēģiem vai klientiem, šķiet, ka vadība nenovērtē, darbs vairs nesagādā prieku un gandarījumu. Spēki un enerģija neatjaunojas pat pēc nakts miega. Tas viss ir iemesls izklaidībai, aizmāršībai, aizkaitinājumam. Fizisko un emocionālo spēku izsīkums iedzen stūrī. Tas var pāraugt vienaldzībā pret darbu vai pat depresijā, no kuras nepalīdz atbrīvoties pat ilgstošs atvaļinājums.
Izdegšanas sindroma izpausmes ir daudzveidīgas – paasinās hroniskas slimības, bieži rodas galvassāpes, bezmiegs, problēmas ar muguru, kuņģi vai zarnu traktu, ilgstoši mēdz būt nedaudz paaugstināta temperatūra.
Cilvēki dodas pie ārsta, dzer zāles un savu nespēku nevar izskaidrot. Apzinoties iespējamo izdegšanu, ne katram ir pa spēkam izanalizēt situāciju, jo sevis izpratnei vajadzīgas psiholoģijas iemaņas.
Darbaholiķa portrets
Medicīnas žurnālos psihoterapeiti ļoti precīzi apraksta cilvēku, kuram visbiežāk draud izdegšanas sindroms. Viņš ir darbaholiķis. Šim cilvēkam, visticamāk, ir zema pašcieņa, finansiālas problēmas, liels darba apjoms, mazs sociālais atbalsts, darbavietu bieža maiņa, neelastīgums, kategoriskums, autoritārisms, iekšēja sacensības un situācijas kontroles nepieciešamība. Iespējams, viņš ir izteikti nepacietīgs, agresīvs un jūtas bezspēcīgs un izolēts, baidās piedzīvot neveiksmi, nespēj mainīt ierasto darbu, viņam trūkst uzmanības pret savām vajadzībām un vēlmēm.
Darbaholiķi darbam atvēl pārmērīgi nozīmīgu savas dzīves daļu. Nelielas neveiksmes vai trūkumi liek justies dziļi neapmierinātam, turklāt ir pārliecība, ka neviens viņa darbu nepaveiks labāk, tāpēc slodze tiek nevis līdzvērtīgi sadalīta starp kolēģiem, bet gan, veicot pat svešus pienākumus, kļūst par nepanesamu nastu. Psiholoģiskajām un emocionālajām problēmām viņš atrod attaisnojumu dažādos ārējos apstākļos – šī nav mana diena, tas vienkārši ir nogurums utt.
Speciālajā literatūrā uzskaitīti arī izdegšanas sindromu veicinošie faktori. Galvenokārt tās ir problēmas saskarsmē ar administrāciju vai kolēģiem un atbalsta trūkums darbavietā, neskaidrs pienākumu sadalījums, darbs maiņās vai ar cilvēkiem, kuriem ir emocionālas ciešanas, zems sociālais statuss citu acīs, laika trūkums.
