Ka tikai nesanāk tā, Bartaševičs ar Šleseru no Satversmes tiesas iznāk kā varoņi! Batņa stāsta, kas notiek Rēzeknes domē 46
“Jāizvērtē situācija, vai bijušais Rēzeknes mērs grib atgriezties pašvaldībā, slēdzot līgumu ar citu politisko partiju jeb Šleseru un tādējādi tās nekārtības, kas bija iepriekš, pašvaldībā turpināsies,” TV24 raidījumā “Ziņu top” stāsta Česlavs Batņa, 14. Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts), Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidāts.
Šobrīd Rēzeknes domē nekas nav mainījies, bijušā mēra kabinets ir viņa rīcībā, viņš vēl joprojām to izmanto, lai gan vairs nav šajā amatā un ir vienkāršs deputāts.
“Saeimas juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka šim rīkojumam tomēr nav juridisko argumentāciju, pastāv ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa to apstrīdēs. Jautājums, vai atlaižot šobrīd Rēzeknes domi, bijušais mērs, ieejot Satversmes tiesā un saņemot pozitīvu lēmumu, neiznāk no turienes kopā ar Šleseru kā varoņi,” Batņa teic.
“Mums ir skaidrs, ka bijušais Rēzeknes mērs nedrīkst vadīt domi ne tagad, ne pēc tam, jo viņš ir pierādījis, ka viņš nav saimniecisks vadītājs.”
Saeima šodien plānojusi konceptuāli pirmajā lasījumā skatīt Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.
Pirms tam parlaments paredzējis lemt par 16.maija sēdes darba kārtības jautājumiem, kurus iepriekš nepaguva izskatīt, jo ieilga Saeimas debates par Latvijas ekonomiku.
Attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi “Likuma par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.
Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.
Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā – citu informāciju.
Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
“Kopā Latvijai” sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.
Saeimas Juridiskais birojs novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta neizriet pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.
Līdz ar to nosacītu neskaidrību uz laiku ieviesa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) skepse par juridisko pamatojumu, tomēr Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta atbalstīšanai pirmajā lasījumā varētu pietikt deputātu balsu.
Šodien likumprojektu plāno atbalstīt koalīcijā esošā “Jaunā vienotība” un vairākums no “Progresīvo” Saeimas frakcijas deputātiem, kā arī opozīcijā esošās Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.
Savukārt koalīcijā esošā ZZS likumprojektu varētu neatbalstīt, ja no atbildīgajām ministrijām nesaņemšot papildu pamatojumu pašvaldības atlaišanai.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, ka šodien galīgajā lasījumā tiks lemts par likuma grozījumiem, kas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā.
Konceptuāli deputāti skatīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Saeimā iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, un to vidū ir interešu konflikta novēršanas likuma grozījumi, lai varētu novērst līdzšinējo praksi, ka valsts amatpersonas ieņem vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tāpat Saeimā iesniegti likuma grozījumi, kas paredz, ka par seksuālu uzmākšanos varēs piemērot naudas sodu līdz 700 eiro.
