Kā tieši niknie un plēsīgie vilki “pārvērtās” par mīlīgiem mājas suņiem? Tas noticis divos piegājienos 0
Vilku pieradināšana un pārtapšana par suņiem, iespējams, notikusi pēc pašu plēsēju iniciatīvas – tie izvēlējās kopdzīvi ar cilvēkiem, nevis izdzīvošanu savvaļā. Par to raksta zinātniskais žurnāls “Live Science“, atsaucoties uz jaunākā pētījuma rezultātiem.
Lai gan zinātnieki joprojām precīzi nezina, kā vilki pārvērtās par agrīniem suņiem, pastāv vairākas teorijas par šo procesu. Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā “Proceedings of the Royal Society, aplūko iespēju, ka daži paklausīgākie vilki sāka pievērsties cilvēku apmetnēm, lai barotos ar atliekām, un šajā procesā pakāpeniski pārtapa par suņiem. Matemātiskā analīze apstiprina, ka šai teorijai ir loģisks pamats.
Suņu izcelsme un evolucionārie posmi
Saskaņā ar mūsdienu ģenētiskajiem un arheoloģiskajiem datiem suņi (Canis familiaris) ir atvasināta pelēko vilku (Canis lupus) suga. Vilku pārtapšana par suņiem norisinājās divos galvenajos posmos:
1. Pirmais posms (pirms 30 000–15 000 gadiem) – savvaļas vilki tika pieradināti un kļuva par pirmajiem suņiem.
2. Otrais posms (sākās apmēram pirms 15 000 gadiem) – cilvēki sāka mākslīgi atlasīt suņus pēc noteiktām īpašībām, pakāpeniski izveidojot dažādas šķirnes.
Galvenais jautājums, kas nodarbinājis pētniekus, ir tas, kā īsti sākās pirmais posms. Skeptiķi apšauba pašpieradināšanās teoriju, norādot, ka 15 000 gadu varētu būt pārāk īss laiks, lai vilki tikai dzīvojot cilvēku tuvumā un ēdot atliekas būtu pārvērtušies par suņiem. Viņi uzskata, ka cilvēki jau sākotnēji mērķtiecīgi atlasīja miermīlīgākos vilkus, pakāpeniski atsijājot agresīvos.
Dabiska pieradināšanās bez cilvēka iejaukšanās?
Jaunais modelis gan rāda, ka šis process varēja norisināties arī bez aktīvas cilvēka iejaukšanās – ar nosacījumu, ka tika izpildīti divi faktori:
1. Vilki regulāri uzturējās cilvēku tuvumā, lai barotos ar nometņu atliekām, nevis paļāvās tikai uz medībām.
2. Vilki pārojās savā starpā, izvairoties no krustošanās ar savvaļā dzīvojošiem sugas brāļiem, tādējādi nostiprinot miermīlīgākas īpašības nākamajās paaudzēs.
Pētījuma autori uzsver, ka suņi ir pirmie dzīvnieki, kurus cilvēki pieradinājuši, un to evolūcijas izpēte var sniegt ieskatu arī citu sugu pieradināšanas procesos.
Tā kā suņu pieradināšana ir bijusi cieši saistīta ar agrīno cilvēku sabiedrību attīstību – piemēram, suņi ganīja mājlopus un migrēja kopā ar cilvēkiem – šī procesa hronoloģijas izpratne var palīdzēt atklāt jaunas nianses arī mūsu pašu vēsturē un attīstībā.
